Polija kļuvusi par sesto lielāko ES ekonomiku

2025. gadā Polijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bija 922,9 miljardi eiro, kas bija 21,5 reizes lielāks nekā Latvijas IKP, 43 mljrd. eiro. Šāds iekšzemes kopprodukta apmērs nozīmē, ka Polija pēc ekonomikas lieluma ir apdzinusi tādas ES valstis kā Zviedrija, Īrija, Austrija un Beļģija, kā arī ārpus ES esošo Šveici. Šobrīd priekšā Polijai pēc iekšzemes kopprodukta ir tikai Vācija (IKP – 4,47 triljoni eiro), Fra cija (2,99 triljoni eiro), Itālija (2,26 triljoni eiro), Spānija (1,69 triljoni eiro) un Nīderlande (1,17 triljoni eiro). Vienlaikus nevajadzētu jaukt iekšzemes kopprodukta apmēru ar iedzīvotāju labklājību – labklājības jomā Polija joprojām ir zem ES vidējiem rādītājiem, tās iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pērn bija tikai 85% no ES vidējiem rādītājiem.

Polija izveidojusies arī par Centrālās un Austrumeiropas dominējošo ekonomisko spēku, jo visi pārējie reģionālie sāncenši ekonomikas apjoma ziņā atpaliek no Polijas vairākas reizes. Tā, piemēram, Rumānijas IKP bija 380 miljardi eiro, Čehijas – 347 miljardi eiro, bet Ungārijas – 219 miljardi eiro. Jāpiebilst, ka 2025. gadā visas Eiropas Savienības 27 valstu kopējais IKP bija 18,8 triljoni eiro. 23,8% no šā apjoma radīja Vācija, 15,9% – Francija, bet 12% – Itālija.

Polijas ekonomikas izaugsmes galvenie iemesli ir industriālā attīstība, investīciju piesaiste, orientēšanās uz eksportu, kā arī augošais iekšējā patēriņa līmenis. Tieši pēdējam faktoram bijusi izšķiroša nozīme, jo iekšējā pieprasījuma izaugsme Polijā pērn apsteigusi ES vidējos rādītājus. Arī fakts, ka Polija pēc iedzīvotāju skaita (37 miljoni cilvēku) ir piektā lielākā ES valsts, palīdz šajā jomā, taču tas liecina arī par to, ka poļi jūtas pārliecināti par savu nākotni un tādēļ ir gatavi plašāk atvērt makus.

Nevar nepieminēt arī to, ka Polija ļoti neatlaidīgi ir aizstāvējusi savas intereses Eiropas Savienības līmenī. Šo faktoru rezultātā Polijas iekšzemes kopprodukts pērn pieauga par 3,6%, bet ES IKP auga vairāk nekā divas reizes lēnāk – par 1,5%. Salīdzinājumam – Latvijas IKP pērn pieauga par 2,1%. Kopumā Polijai jau ilgstoši, kopš 2004. gada, izdevies nodrošināt vidēji 4% lielu iekšzemes kopprodukta pieaugumu gadā. Tostarp Polijas izdevumi aizsardzībai pērn bija 4,7% no IKP, kas liecina, ka lieli aizsardzības izdevumi kā tādi nav šķērslis ekonomiskajai izaugsmei, ja vien vismaz daļa šīs naudas paliek vietējā ekonomikā.