Sociālajos tīklos izplatījies 13. septembrī ierakstīts video, kurā redzami divi indieši (spriežot pēc galvas turbāniem – sikhu izcelsmes), "Bolt" kurjeri, kuri savā starpā apmainās ar ēdienu. 

Patiesībā mēs nezinām, vai viņi šajā brīdī veica darba pienākumus un vai ēdiens piederēja kādam klientam. Tikmēr publiskajā telpā sākās diskusija, kas turpinās joprojām. "Kultūras bagātinātāji", "cūkas" – tie vēl ir maigi apzīmējumi. Tiek uzdoti jautājumi – kāpēc Rīgā viņu ir tik daudz? Un kāpēc viņi izvadā mūsu pārtiku? Un visbeidzot – vai indiešu izpratne par tīrību atbilst mūsu standartiem? Par to, kāpēc viņu te ir tik daudz, jājautā pašiem indiešiem un kompetentajām valsts iestādēm, kas izdod ieceļošanas vīzas. Plašākai sabiedrībai zināms vien tas, ka lielākā daļa no Latvijā iebraukušajiem indiešiem šeit studē. Viena no apkaimēm, kur samērā kompakti dzīvo Rīgas indiešu kopiena, ir pilsētas centrs, Barona, Čaka, Dzirnavu, Lāčplēša, Ģertrūdes iela. Viņi sametas kopā un īrē lielos dzīvokļus, kas vidusmēra latviešu ģimenei nav pa kabatai. Patiesībā šajā apkaimē dzīvo arī daudzi vācu studenti, tikai savas gaišās ādas krāsas dēļ viņi mums nekrīt acīs. Iemesls, kāpēc indieši strādā par ēdienu piegādes kurjeriem, ir pavisam prozaisks – studentiem parasti vajadzīga nauda, visos laikos un visās zemēs. Savukārt vietējiem kurjera darbs šķiet grūts un maz apmaksāts. 

Protams, te vietā būtu jautājums – kas tās par studijām, kuru laikā iespējams strādāt fizisku darbu, dažkārt pat desmit stundas dienā? 

Bet šis jautājums vairāk adresēts augstskolām, patiesībā visai sabiedrībai – ko mēs vispār šodien saprotam ar tādu jēdzienu kā "augstākā izglītība".