Sieviešu alkoholisms. Situācija kļūst kritiska!

Daudzus Latvijas sabiedrībā šogad pārsteidza ziņa, ar ko publiski medijos bija dalījies aktrises un režisores Rēzijas Kalniņas dzīvesbiedrs, proti, par viņas alkohola atkarību. Tāpat arī publicists Jurģis Liepnieks publiski stāstījis, ka viņa bijušajai sievai, kura nu jau devusies mūžībā, bijušas problēmas ar alkoholu. 

Par to, ka alkoholisms ir liela Latvijas nelaime, runāts daudz. Bet šajā gadījumā saasinātu uzmanību piesaistīja tas, ka šī slimība skārusi sievietes, turklāt sabiedrībā pazīstamas sievietes. Tas, ka pārmērīga dzeršana ir ne tikai vīriešu nelaime, apliecināja arī ziņas par neseno traģēdiju Rēzeknes novadā, kad mazs puisītis izgāja no mājas un nosala – mediji ziņoja, ka viņa mamma un vecmamma tobrīd esot izgulējušas dzērumu, tāpēc neko nav manījušas... Vai par alkoholismu ir jārunā atklāti? Vai sabiedrība sieviešu alkoholismu uztver citādi? Par šiem un citiem jautājumiem sarunā ar klīnisko psihologu Krišjāni Zarembu.

Šķiet, sabiedrība vairāk brīnījās par to, ka Ainārs Rubiķis publiski atklāja savas dzīvesbiedres Rēzijas Kalniņas alkohola problēmu, nekā par to, ka viņai šāda problēma vispār ir. Kā vērtēt to, ka tuvinieks atklāti runā par sava mīļotā cilvēka, ģimenes locekļa alkoholismu? Vai to vajag darīt?

K. Zaremba: No vienas puses, tas skar pāra privātumu, bet, no otras, atkarībai patīk izolēties un noslēpties, un, par to nerunājot, nekas nemainīsies. Visticamāk, ka aktrises tuvinieki labi apzinājās problēmas nopietnību.

Ja par šādu atkarību runā publiski, galvenais, ka tas nenotiek uzbrūkošā veidā un ar mērķi aizvainot. Ja mērķis ir cilvēkam palīdzēt, tad tas ir pieņemami. 

Turklāt šāda atklātība var palīdzēt arī citiem cilvēkiem, kurus skar līdzīga problēma.

Kā jums izskatās no sava redzespunkta – kāda ir Latvijas sabiedrības attieksme pret alkoholismu, ja tas skar tuviniekus? Vai vairākumā gadījumu tuvinieki patur to tikai savā lokā, "paslauka zem paklāja"? Vai tomēr sākam runāt atklāti?

Tur, kur ir atkarība, vienmēr būs arī līdzatkarība – abas viena otru uztur. Atklātība ir laba lieta, jo tā pārtrauc šādu attiecību disfunkcionālo dabu. Lielākoties gan ir tā, ka cilvēki vēlas pasargāt savu no alkohola atkarīgo tuvinieku, cenšoties slēpt viņa problēmu. Sanāk tāds kā lāča pakalpojums – šādā veidā atkarība tiek uzturēta. Piemēram, cilvēks dzeršanas dēļ nevar aiziet uz darbu, un viņa partneris zvana uz šo darbu un saka, ka cilvēks ir saslimis, vēlāk sazinās arī ar ģimenes ārstu un atver slimības lapu.