Ir lietas, ko pat grāmatā nevar atklāt. Un tas lai arī paliek starp mums abām ar Sandru Kalnieti.

Latvijā teju katrā ģimenē ir savs Sibīrijas stāsts, un, lai arī pierasts domāt citādi, tie nav tikai vienas tautas stāsti – tie ir mūsu visu stāsti, jo Staļina režīma deportācijas piedzīvoja ne tikai latvieši, bet arī krievi, poļi, baltkrievi un citu tautību pārstāvji. Daudzās desmitgadēs vārds "Sibīrija" ir kļuvis par asu diskusiju un strīdu cēloni atšķirīgās sabiedrības grupās, kas sakņojas atšķirīgā vēstures interpretācijā. 

"Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" ir patiess stāsts par vienas ģimenes vairākām paaudzēm, kas piedzīvojušas vienu no baisākajiem totalitārā režīma noziegumiem – 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta izsūtīšanas no okupētās Latvijas uz Sibīriju.

Čehova teātrī iestudētās izrādes centrā ir Ligita, kura dienu pirms izsūtījuma no brāļa saņēmusi dāvanā smalkas augstpapēžu kurpes, kas liktenīgi kļūst par viņas vienīgajiem apaviem pirmajā Sibīrijas gadā.