"Pumpēsim iekšā ārvalstu profesorus no Indijas." Svaru kausos valoda un augstskolu konkurētspēja

Jau vairāk nekā desmit gadu ik pa brīdim izskan ideja, ka augstākās izglītības kvalitātes celšanai būtu nepieciešams piesaistīt mācībspēkus no ārvalstīm un tāpēc būtu jāatsakās no likuma prasības, kas liek augstskolās strādājošiem prast valsts valodu.

Tomēr šai idejai bija arī gana daudz opozicionāru, jo sevišķi nacionāli noskaņotu politiķu vidū. Tāpēc attiecīgas likuma izmaiņas visu šo gadu laikā netika pieņemtas. Tagad, kad Nacionālā apvienība (NA) atstāta parlamentārajā opozīcijā un priekšlikumu veikt izmaiņas Augstskolu likumā iesniedza Valsts prezidents, pusgada laikā Saeima tikusi līdz lēmumam, ka akadēmiskajos amatos, kas augstāki par lektoru un asistentu, uz sešiem gadiem var ievēlēt ārzemnieku, kas nemāk valsts valodu. Tiesa, tas iespējams tikai tad, ja šis ārzemnieks spējīgs veicināt "augstskolas attīstību tās stratēģiskajā specializācijā" un bez valsts valodas prasmes apliecinājuma šajā amatā varēs palikt tikai sešus gadus. Ja latviešu valodu nemācēs, vēlreiz ievēlēt nevarēs ne tajā augstskolā, kur jau strādāts, ne arī citā.

Kā Saeimā norādīja ziņotāja par likumprojektu, progresīvā Antoņina Ņenaševa, nu ir skaidri definētas "augstskolu iespējas veicināt pasaules līmeņa personāla piesaisti" un tām dots uzdevums piesaistīt pasaules labākos pasniedzējus un zinātniekus.

Var piekrist, ka nepieciešams celt Latvijas augstskolu konkurētspēju, tomēr nav skaidrs, kāpēc izmaiņu advokāti ir tik pārliecināti, ka prasība zināt latviešu valodu ir vienīgais iemesls, kāpēc ārvalstnieki līdz šim nav lauzušies strādāt uz Latvijas augstskolām. 

Augstskolas taču pašas bieži vien sūrojušās par nekonkurētspējīgo finansējumu, ko tās saņem no valsts budžeta un salīdzinoši zemajām mācībspēku algām.

Jā, kādam ārvalstniekam darbs Latvijā kādu iemeslu dēļ varētu būt saistošs, tomēr kāds pamats domāt, ka tie būs pasaules zinātnes spīdekļi, kuri te ieradīsies strādāt. Varbūt drīzāk būs tā, kā no Saeimas tribīnes pareģoja NA pārstāvis Jānis Dombrava: "Mēs pumpēsim iekšā ārvalstu studentus, pumpēsim iekšā ārvalstu profesorus no Indijas, kur visi viens otru apmācīs, un jēga mums nekāda no tā nav, tikai pasliktināsim etnisko situāciju, pasliktināsim drošības situāciju."

Visticamāk, gan patiesība būs kaut kur pa vidu: kādas augstskolas un studiju programmas konkurētspējai tiešām nāks par labu ārvalstnieka piesaiste, 

bet citkārt var arī nākties nožēlot, ka durvis pavērtas pārāk plaši un nav atbalstīts nacionāļu priekšlikums vismaz nedaudz ārvalstu mācībspēkiem apgūt valsts valodu.

Bažas raisa arī "Jaunās Vienotības" pārstāvja Edmunda Jurēvica pārliecība, ka latviešu valodu apdraud rusifikācija un tās sekas. Vai tiešām valdošie politiķi nemana, ka jaunieši savā starpā mēdz runāt angliski, bet augstskolās, kur jau tagad ir gan viesprofesori, gan pētnieki no ārzemēm, šur tur darba valoda jau esot angļu, jo latvietis allaž radis piekāpties.