"Krievijas uzbrukumu eksploziju troksni Ukrainā dzirdam arī šaipus Moldovas robežai," saka Moldovas aizsardzības ministrs Anatolijs Nosatijs, skaidrodams, cik ļoti Krievijas sāktais karš Ukrainā izgaismojis Moldovas ievainojamību un mainījis ne tikai valsts ikdienu, bet arī nostabilizējis skaidrību par stratēģiskās attīstības prioritātēm.
Pirms pašām Lieldienām "Latvijas Avīzei" kopā ar citu Latvijas lielāko mediju žurnālistiem ir iespēja paviesoties Moldovā, kas ir Eiropas Savienības kandidātvalsts un ar kuru kopš pērnā decembra sāktas pievienošanās sarunas. Tikšanās Aizsardzības ministrijā ir noslēdzošā mūsu divas dienas ilgajā interviju sesijā. Novērtējam, ka Aizsardzības ministrijas interjers ir bagātīgāks nekā citām iestādēm: garo sarunu galdu rotā apjomīgas mākslīgo ziedu kompozīcijas; pie sienām – blīvi izvietotas eļļas gleznas ar nacionālromantisku cīņu ainām: plīvo zirgu krēpes, zib spēkavīru šķēpi; dominē koši dzeltenais un piesātināti violetais. Braši. Kontrastaini. Vai Moldova plāno pievienoties NATO? Aizsardzības ministrs skaidro, ka pašlaik to neļauj Moldovas konstitūcija. "Būtu jārīko referendums, taču pagaidām sabiedrība šādam jautājumam nav gatava," saka Nosatijs, atzīstot, ka Krievijas propagandas ietekme Moldovas sabiedrībā vēl aizvien ir milzīga.
Pašlaik Moldovas aizsardzības budžets, pēc ministra vārdiem, ir 0,6% no IKP, kas turklāt pēdējos gados esot ticis trīskāršots. Pērn apstiprinātajā jaunajā valsts Aizsardzības stratēģijā paredzēta aizsardzības budžeta palielināšana līdz 1% no IKP.
Mīts par draudzīgo kaimiņu
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī jau marta sākumā Moldova praktiski vienlaikus ar Ukrainu un arī Gruziju, iesniedzot oficiālu pieteikumu, lūdza valsti uzņemt Eiropas Savienībā (ES). Jau 2014. gadā Moldova bija parakstījusi asociācijas nolīgumu ar ES, kas gan vēl negarantē uzņemšanu, tomēr kopš PSRS sabrukuma un visus šos gadus valstī pastāvēja arī mīts par "lielo draudzīgo kaimiņu, kas mājo uz austrumiem no Ukrainas".