"Visu darām paši saviem spēkiem un par pašu nopelnītiem līdzekļiem," teic Inese Laukšteine, kuras komanda ir viņas ģimene, draugi, darbinieki un brīvprātīgie dzīvnieku aizsardzības biedrības "Nika" dzīvnieku patversmē "Dzenīši". 

Inesei dzīvnieku glābšana ir sirdsdarbs, viņa stāsta, ka kaimiņienei Talsos bijis ļoti daudz kaķu, dzimuši kaķēni, kuriem vajadzēja atrast mājas. Tā Inese nolēma īrēt patversmes vajadzībām telpas, līdz tagad veido savu mājdzīvnieku namu. 

Cieceres ciematiņā pirms iebraukšanas Skrundā ceļa malā redz divstāvu silikātķieģeļu daudzdzīvokļu māju. Agrāk tajā dzīvojuši vietējie ļaudis, kuri izlikti ārā, kad ēkai uzradies īpašnieks. Vienubrīd te bijis mēbeļu veikals, bet pēc tam divdesmit gadus nams stāvējis tukšs, pamests, līdz to iegādājās dzīvnieku aizsardzības biedrība "Nika". Šobrīd notiek remonts, telpu pielāgošana dzīvniekiem, arī āra voljērus gaida pārmaiņas un tiks veidots pastaigu laukums.

Sākumā no ciemata iedzīvotāju puses bijusi pretestība, ka traucēs suņu riešana. Taču pēc pārrunām ar vietējiem un suņu dresūras (lietojot arī siksnas ar ultraskaņu, ja suns rej) izveidojusies laba sadzīvošana, turklāt apkārtnes sētās redz aizvien vairāk suņu, starp kuriem ir arī kāds no patversmes.

Skrundas pagastā biedrība darbojas gadu, iepriekš īrētas kādreizējās Saldus dzīvnieku patversmes telpas. "Kad uzzinājām par Kuldīgas un Saldus dzīvnieku patversmju likvidēšanu, sapratām – dzīvniekiem vajadzīgas mājas. Tā mums dzima ideja par patversmi, un šī bija tuvākā ēka, ko varējām dabūt," stāsta Inese.

Dzīvnieks pats izvēlas saimnieku

"Cilvēki pie mums bieži iegriežas, ir arī garāmbraucēji, kas apstājas, lai paskatītos, un paņem līdzi kādu mūsu iemītnieku. Aprite ir liela un strauja, tāpēc feisbukā reti liekam dzīvnieku bildes, jo nereti pēc foto parādīšanās paiet pāris stundu, kad mīlulis jau atradis saimnieku un devies uz jaunām mājām. Jebkurā gadījumā ir jāatbrauc un uz vietas jāiepazīstas, lai redzētu savstarpējo komunikāciju, jo dzīvnieks tak izvēlas sev saimniekus. Tas ir ļoti individuāli – gadās situācijas, ka cilvēki grib adoptēt, taču mīlīgais kaķēns, kas visiem uzbāžas, nolien malā, savukārt bailīgs kaķis nāk klāt un mīļojas – viņš ir izvēlējies savu cilvēku. Katrs dzīvnieks ir īpašs, dažs jau gadu ir šeit, bet aizvien vēl nav sagaidījis savu saimnieku. Mēs ar dzīvniekiem pavadām visu laiku, tāpēc zinām katru viņa uzvedības niansi un trūkumus. Protams, daudz atkarīgs arī no cilvēka – ja ir saprašana, ko iesākt ar mežonīgu kaķēnu, tad dodam, turklāt ir iespēja arī vest atpakaļ, kas gan gadās ļoti reti," stāsta patversmes saimniece.