17.2 °C
Eiropas Komisija rosina jaunas izmaiņas – neatjaunot lietošanu pārtikā astoņiem kūpināšanas aromatizētājiem, jo, iespējams, tie ir toksiski. Vai tas nozīmē, ka turpmāk, kūpinot gaļu un zivis vai gatavojot pārtiku, vairs nevarēs izmantot noteiktus aromatizētājus? Situāciju skaidro “360TV ZIŅneši”.
Svaigi kūpināto zivju aromāts kārdina gan tūristus, gan vietējos iedzīvotājus. Rīgas Centrāltirgū pieejams liels kūpinājumu sortiments: salaka, lasis, karpa, skumbrija, sviesta zivs. Un visa šī dažādība esot kūpināta klasiskā veidā uz alkšņa malkas. Šķidrā dūma kūpināšanas tehnoloģija ZIŅnešu redzes lokā te nenonāk.
Šķidrais dūms Latvijā kūpināšanā tiek izmantots diezgan reti. Bet to var izlasīt produkta sastāvdaļās, kur noteikti ir jābūt norādītam kūpināšanas veidam. Un ja tas ir šķidrais dūms, tad arī tajā izmantotajiem aromatizētājiem.
Vienu no kopumā astoņiem Eiropas Komisijas aizliegtajiem aromātiem savulaik aktīvi izmantoja zivsaimnieki. Tā dēvēto šprotu karu laikā zivju konservu ražotājiem šķidrie dūmi palīdzējuši nepārsniegt benzopirēna limitus. Bet tagad lielākā daļa zivsaimnieku atgriezušies pie tradicionālajām kūpināšanas metodēm, kuras esot pielāgotas Eiropas prasībām.
Jānis Endele, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents stāsta: “Tad tirgus bija vairāk austrumos, nevis rietumos, un par to, kā mēs izdzīvosim austrumos mēs baidījāmies daudz vairāk. Šobrīd austrumos faktiski ir pāris procenti palikuši. Un līdz ar to daudzi tagad izmanto citas metodes, nevis kūpināšanu ar alksni, bet dižskābardi vai citiem.”
Pārtikas un veterinārais dienests ir pievienojis kūpināšanas aromatizētājus aizliegto vielu sarakstam, kas tiek izmantots pārbaudēs uzņēmumos. Interesanti, ka pašiem šķidrajiem dūmiem kā tādiem, ekspertu vērtējumā nav ne vainas. Par toksiskiem ir atdzīti tieši aromatizētāji, kas tiek izmantoti šķidro dūmu ražošanā.
Plašāk skaties video!
