Kas notika pēc tam. Vai zaļais koridors kļuvis par veiksmes stāstu?

Starptautiskajās konferencēs, kur esmu piedalījusies, kā arī dokumentos, kas izstrādāti Latvijā un Eiropas Savienības (ES) institūcijās, dzirdama un lasāma samērā drūma prognoze – līdz 2035. gadam ES būšot par 24 procentiem vairāk vēža gadījumu nekā patlaban un tas būšot arī galvenais nāves cēlonis Eiropas iedzīvotāju vidū (patlaban vislielākā mirstība ir no sirds un asinsvadu slimībām).

Tāpēc Eiropas Komisija par vienu no prioritātēm ir noteikusi ļaundabīgo audzēju profilaksi, savlaicīgu atklāšanu, kā arī mūsdienīgas terapijas pieejamību.

Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pieaug visā Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā. Sabiedrība noveco, diagnostikas iespējas uzlabojas, ir ieviesta arī vēža savlaicīgas atklāšanas programma jeb skrīnings.

Tiek prognozēts, ka Latvijā 2035. gadā būs ap 11 tūkstošiem jaunu vēža gadījumu un ap sešiem tūkstošiem cilvēku aizies mūžībā ļaundabīgo audzēju dēļ. Ja ņem vērā pašreizējos rādītājus, jāteic, ka prognoze būtiski no tiem neatšķiras, jo mūsu valstī ik gadu vairāk nekā desmit tūkstošiem cilvēku audzējs tiek diagnosticēts pirmo reizi un ik gadu no šīs ļaunās slimības nomirst ap 5800 cilvēku un katrs ceturtais no viņiem nav sasniedzis 65 gadu vecumu. Bet kopumā valstī ar šo kaiti sirgst ap 90 tūkstošiem pacientu.

Taču valsts veselības aprūpes sistēmai būtu jādarbojas tā, lai ik gadu samazinātos nāves gadījumu skaits un pēc iespējas ātrāk tiktu atklāti audzēji sākumstadijās, nevis novēloti jau aizlaistas vēža stadijas. Vismaz tā, lai Latvija vairs nebūtu Baltijas valstu vidū mirstības ziņā pirmajā vietā no onkoloģiskajām slimībām un lai šajā ziņā nepārsniegtu ES vidējo rādītāju, kas mūsu valstī ir par 15 procentiem lielāks.

Tieši tāpēc, pirms desmit gadiem – 2016. gada oktobrī – tika ieviests tā sauktais zaļais koridors. Virzoties pa to ar ģimenes ārsta nosūtījumu, mērķis bija pēc iespējas ātrāk, proti, desmit dienu laikā, dot iespēju pacientam saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus diagnozes noteikšanai, turklāt ārpus ārstniecības iestāžu kvotām, un lai nekavējoties varētu uzsākt ārstēšanu. Kā šajos gados tad strādājis zaļais koridors?

Zaļo koridoru ieviesa laikā, kad veselības ministre bija Anda Čakša. Viņa toreiz koalīcijā pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību, bet vēlāk pievienojās "Vienotībai", un ar ZZS atbalstu bija panākusi, ka onkoloģija valstī tiek izvirzīta par prioritāti. Diemžēl tas palika tikai uz papīra, bet bez pienācīga finansējuma.

"Toreiz no Nacionālā veselības dienesta puses bija liels atbalsts. Bija skaidrs, ka daudzās valstīs ir līdzīgas programmas, arī Latvijā tai tika dota zaļā gaisma. Man atlika tikai izstrādāt, kā to ieviest. 

Kad parādījās pirmās negācijas, tās nebija saistītas ar šo projektu, bet gan ar organizatoriskām problēmām ārstniecības iestādēs," 

tā to laiku atceras toreizējā valsts galvenā onkoloģe Dace Baltiņa, kura izstrādāja zaļā koridora vadlīnijas.

No 2022. gada 1. janvāra ir izveidots arī dzeltenais koridors tiem pacientiem, kuriem pēc ārstēšanās ļaundabīgais audzējs ir parādījies atkārtoti. Arī šī iespēja ir dota ar mērķi, lai ātrāk varētu diagnosticēt audzēju un to ārstēt.

Lielākās problēmas pacientiem rodas tad, kad zaļais koridors ir iziets un ir nepieciešams veikt kontroles izmeklējumus un pārbaudes pie speciālistiem, lai vēzis neatgrieztos. Tad nereti ir jāgaida mēnešiem garās rindās. Trūkst radiologu, onkologu ķīmijterapeitu, onkoloģijas pacienti ir spiesti maksāt par ārstēšanos, kaut gan tai vajadzētu būt bez maksas, jo valsts tā ir noteikusi. Nacionālais veselības dienests nemaz nezina, cik gadā ir šādu maksas pacientu, jo datu uzskaites sistēma gan šajā virzienā, gan citos nedarbojas tā, kā tam vajadzētu būt.

No maksas pacienta kļūst par valsts apmaksātu

Aptaujājot diezgan daudz ārstu un pacientu, lai noskaidrotu viņu redzējumu par zaļā koridora darbību, pārliecinājos, ka pārsvarā tā no onkologu, ģimenes ārstu un onkoloģisko slimnieku puses tiek vērtēta pozitīvi.

Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis, kurš zaļā koridora radīšanas un ieviešanas laikā bija Latvijas Onkologu asociācijas prezidents, uzskata, ka zaļais koridors strādā ļoti labi. "Es domāju, ka tas tiešām ir izvērties par tādu kā veiksmes stāstu. Tas, ka ar ģimenes ārsta norīkojumu divu nedēļu laikā var nokļūt pie speciālista, ir apsveicami. Tiesa, pastāv nelielas problēmas ar ļoti specifiskajiem izmeklējumiem, kas nepieciešami, ja ir, piemēram, ginekoloģisks un vēdera dobuma audzējs. Kaut vai magnētiskās rezonanses pieejamība.

Gadās, ka pacientei, kura ierodas poliklīnikā vizītē pie onkologa, ir aizdomas par krūts audzēju, bet viņai nav ģimenes ārsta norīkojuma uz zaļo koridoru, tad mēs noformējam, lai viņa tur tiek, jo pēc kritērijiem paciente atbilst tam, ka viņai tiešām ir audzējs un ir nepieciešama papildu izmeklēšana. Pēdējā gada laikā esmu to darījis ne reizi vien – pieņemšanās, kas ir par maksu, novirzu pacientu uz šo valsts sadaļu, ja patiešām ir pamatotas aizdomas, ka tas ir primārs ļaundabīgs audzējs vai arī slimības recidīvs," pastāstīja dakteris Eglītis.

Vērtējot datus, redzams, ka zaļā koridora ietvaros sievietēm visbiežāk tiek konstatēts tieši krūts vēzis, bet vīriešiem – prostatas, kā arī zarnu jeb kolorektālais audzējs. Ļoti izplatīti ir arī ādas audzēji.

Onkologs Eglītis pastāstīja, ka ar aizdomām par krūts audzēju nedēļā uz zaļo koridoru tiek novirzītas 30–35 pacientes, kamēr uz dzelteno koridoru – sešas septiņas sievietes. Veselības ministrija ir secinājusi, ka ik gadu palielinās to pacientu skaits, kas medicīnas pakalpojumus saņem zaļā koridora ietvaros (sk. tabulu).

Problēmas rodas, ja ir specifiski izmeklējumi

Arī Jēkabpils ģimenes ārste Aija Graudiņa spriež, ka tikpat kā nepastāvot problēmas, lai pacients, par kuru ir aizdomas, ka viņam varētu būt audzējs, saņemtu izmeklējumus un speciālistu konsultāciju zaļajā koridorā. Problēmas sākot parādīties tad, kad pacientam ir jāsaņem uzraudzība pēc operācijas vai terapijas, jo esot garas gaidīšanas rindas, lai izmeklētos un tiktu vizītē pie nepieciešamā speciālista.

Dakteres Graudiņas viedoklim pievienojas arī Dagdas ģimenes ārste Olga Golube, sakot, ka "lielākajai daļai pacientu izmeklējumi zaļajā koridorā norit diezgan gludi". Arī par dzelteno koridoru nevarot sūdzēties. Vienīgā problēma esot, ja ir vajadzīgi specifiskāki onkoloģiskie izmeklējumi. Ģimenes ārstam pa tālruni ir jāpieraksta pacients speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām, bet esot diezgan problemātiski atrast nepieciešamo speciālistu.

Savukārt Kokneses ģimenes ārsts Ziedonis Mauliņš uzskata, ka ne jau zaļajā koridorā ir problēma, bet gan tajā, ka cilvēki nenāk pie ģimenes ārsta, jo "šodien mums ir telemedicīna, viss notiek pa tālruni". "Tik zvana, bet pie ārsta negrib ierasties. Es nezinu, cik ilgi tas turpināsies. 

Vizītes pie ģimenes ārstiem neviens nav atcēlis. Lieku veikt, piemēram, fēču analīzes, bet dažs pacients to izdara pēc pusgada, un izrādās – ir vēzis un vairs nav glābjams,"

ārsts ir sašutis.

Aizdomu nav, bet koridoru izmanto

Taču Valsts kontrole, revidējot onkoloģiju dažādos aspektos no 2017. līdz 2022. gadam, toreiz secinājusi ka zaļajā koridorā vēl daudz darāmā, lai sasniegtu mērķi, kam tas ir paredzēts. Revīzijā Valsts kontrole secināja, ka vidējais laiks no iestāšanās zaļajā koridorā līdz diagnozes apstiprināšanai un ārstēšanas uzsākšanai septiņos procentos gadījumu ir nevis mēnesis, kā tam vajadzētu būt, bet gan ilgāk par gadu un tikpat daudz gadījumos – no pusgada līdz gadam. Arī vidējais laiks no ģimenes ārsta apmeklējuma līdz zaļajam koridoram sešos procentos gadījumu bijis ilgāk par gadu, bet septiņos procentos gadījumu – no pusgada līdz gadam. Revidenti piekrīt, ka to, cik ilgā laikā pacients ir saņēmis ārstniecības pakalpojumus zaļā koridora ietvaros vai cik ilgā laikā ir atklāta diagnoze, var ietekmēt arī citi, no ārstniecības iestādes neatkarīgi faktori, piemēram, pacienta līdzestība. Tomēr datu analīze liecinot, ka vairākumā gadījumu netiekot ievērota noteiktā prasība par laiku, kurā būtu jānodrošina ārstniecības pakalpojumi onkoloģisko slimību agrīnas diagnozes atklāšanai un savlaicīgai ārstēšanas uzsākšanai. Revidenti ārstniecības iestāžu aptaujā ir konstatējuši, ka zaļais koridors, iespējams, tiekot izmantots kā veids ātrākai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai arī gadījumos, kad nav aizdomu par onkoloģisku slimību, jo nepietiekami tiekot izvērtēta pacienta atbilstība nosacījumiem ļaundabīgu audzēju primārās diagnostikas saņemšanai zaļā koridora ietvaros.

Atklājies arī tas, ka ārsti pacientu nosūtīšanu uz zaļo koridoru interpretējot dažādi, un tas liecinot, ka tā izmantošanas mērķis praksē atšķiroties no mērķa, kādam zaļais koridors tika izveidots, un novedot pie tā, ka ne visiem pacientiem tiekot nodrošināta vienlīdzīga pieeja ārstniecības pakalpojumu saņemšanai.

Revīzijā ir konstatēts, ka lielākais pirmreizēji reģistrēto onkoloģisko pacientu īpatsvars ir ar pirmajā vai otrajā stadijā atklātu krūts un prostatas ļaundabīgo audzēju, savukārt kritiska situācija esot ar pirmreizēji reģistrētiem onkoloģijas pacientiem, kuriem ir zarnu un dzemdes kakla ļaundabīgie audzēji. Viņiem vairumā gadījumu audzēji esot atklāti jau beidzamajās stadijās.

Lielākās problēmas pacientiem rodas tad, kad zaļais koridors ir iziets un ir nepieciešams veikt kontroles izmeklējumus un pārbaudes pie speciālistiem, lai vēzis neatgrieztos. Attēlā: 2023. gada rudenī onkoloģijas pacienti pasākumā pie Saeimas ar pulksteņiem un vides objektu "Laiks un vēzis negaida" vērsa uzmanību uz onkoloģijas problēmām.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kur meklēt palīdzību, lai slimība neatkārtotos?

Kad pacients ir izgājis cauri zaļajam koridoram un saņēmis ārstēšanu, nepieciešams kontrolēt, lai audzējs neatgriežas un lai īstajā brīdī ārsts saprastu, ka viņa pacients steidzami ir jānosūta uz dzelteno koridoru, jo pastāv liela iespēja recidīvam. Un tieši šis ir visriskantākais brīdis, jo šāds cilvēks nokļūst pacientu rindā, kurā gaidīšanas laiks var ievilkties mēnešiem. Var iznākt tā, ka tiek pārvilkts krusts visam labajam zaļā koridora laikā izdarītajam.

Lūk, kā savu pieredzi atceras Zane (paciente lūdza nepubliskot uzvārdu): "Ar zaļo koridoru viss bija izcili operatīvi. Tika uzstādīta diagnoze, pēc nepilniem diviem mēnešiem jau bija operācija. Pēc tās mani nosūtīja uz starošanu, kas arī nebija jāgaida. Grūtākais sākās pēc tās, kad vajadzēja pierakstīties datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumam, lai pēc trim mēnešiem atrādītos onkoloģei. Ar onkoloģisko pacientu koordinatori četrdesmit minūtes meklējām pieraksta laiku šiem izmeklējumiem, lai decembrī viss notiktu. Diemžēl brīvu laiku nebija. Atradās janvāra beigās un martā. Pats skumjākais bija tas, ka arī pie onkologa pieraksts bija iespējams tikai marta beigās. Es sapratu, ka konsultante izmeklējumu pierakstus meklē tikai Latvijas Onkoloģijas centra sadarbības iestāžu sarakstā, tāpēc pati apzvanīju visus veselības centrus, arī slimnīcas ārpus Rīgas, un iestājos gaidītāju sarakstā. Jā, man decembrī piezvanīja no privātas ārstniecības iestādes, ka ir vieta abiem izmeklējumiem, bet jau rīt un parīt darba laikā. Es, protams, momentā piekritu. Pēc izmeklējumiem uzreiz zvanīju konsultantei, ka nepieciešams tuvākais maksas pieraksts pie onkoloģes. Maksas pieraksts, protams, bija. Ja nebūtu atradies laiks šiem izmeklējumiem par valsts naudu, es noteikti pierakstītos par maksu. Man bija radies priekšstats: ja tu esi onkoloģijas pacients, tev pienākas bez maksas. Bet, ja tev darba devējs ir sagādājis labu veselības apdrošināšanas polisi, tad jāļauj tai strādāt! Šobrīd atkal ir jāveic pārbaudes. Esmu pierakstījusies pie dakteres, tad arī visu izrunāsim, ko var izdarīt ātrāk, ja to sedz polise. 

Man šķiet, ka uzņēmumiem, kuri saviem darbiniekiem nopērk veselības apdrošināšanu, valsts varētu pateikt paldies, piemēram, ar kādu vienreizēju nodokļu atlaidi.

Jo vairāk būs cilvēku, kuri darbina savas polises, nepretendējot uz valsts kvotām, jo brīvāk uzelpos mūsu veselības sistēma. Protams, ka tas veselības sistēmu pilnībā neizglābs, bet kaut drusku atvieglos." (Kāds ir veselības ministra viedoklis par to – lasiet viņa viedokli atsevišķi.)

Nacionālā veselības dienesta (NVD) veselības aprūpes pakalpojumu projektu vadītāja Jūlija Voropajeva norādīja, ka arī dinamiskās novērošanas periodā onkoloģiskajiem pacientiem medicīniskos pakalpojumus nodrošinot ārpus valsts kvotām. "Mēs apmaksājam visu veikto darbu neatkarīgi no ārstniecības iestādes kvotas. Protams, iestādēs ir kapacitātes problēmas, kas saistītas gan ar cilvēkresursu pieejamību, gan ar tehnisko nodrošinājumu. Izmeklējumi jāveic noteiktos periodos, tāpēc uz izmeklējumiem un pie speciālistiem vajadzētu pierakstīties savlaicīgi, zinot, ka tie būs nepieciešami, piemēram, pēc trim mēnešiem."

Paciente Zane gan apliecināja, ka viņa laikus vēlējusies pierakstīties, lai izmeklētos, taču ne viss ir bijis tā, kā stāsta NVD amatpersona. Gadījumos, kad pacientam tiek atteikts pieraksts, Jūlija Voropajeva iesaka vērsties ar iesniegumu NVD, tad skaidrošot ārstniecības iestādē, kas ir par problēmām un kāpēc atsaka. Pēdējā laikā gan neesot saņemta neviena sūdzība. Bet varbūt pacientiem nav laika un spēka sūdzēties, labāk to atlicinot cīņai par savu veselību?

Jāpiebilst – Valsts kontrole konstatējusi, ka veselības resoram neesot informācijas par tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri pēc ārstēšanās paši ir maksājuši par turpmākajiem izmeklējumiem un vizītēm pie ārstiem.

"Valstij ir izdevīgi, ka vēža slimnieki ārstējas par maksu"

Kāds skatījums par onkoloģisko slimnieku ārstēšanu ir speciālistam, kas darbojas ārpus galvaspilsētas?

Māris Skromanis, Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centra "Sigulda" vadītājs: "Raugoties no Veselības ministrijas viedokļa, ir ļoti izdevīgi, ka onkoloģiskie pacienti atrod iespējas ārstēties par maksu. Piemēram, ja 40 vīrieši ar primāru prostatas vēzi ārstējušies Siguldā, tad viņi, kā minimums, ir ietaupījuši valsts budžetā ap 200 tūkstošiem eiro. Bet viņiem nav nekāda kompensācijas mehānisma par šādiem Latvijā saņemtiem medicīnas pakalpojumiem. Ja viņi būtu ārstējušies universitātes slimnīcās, tad ārstniecības iestādes par to būtu piestādījušas ministrijai rēķinu.

Mēs savā slimnīcā nodarbojamies ar augstas precizitātes staru terapiju, tādu pašu kā universitātes slimnīcas. Atšķiras tikai medicīnas aparatūra – Radioķirurģijas centrā tiek izmantota "CyberKnife" iekārta, kas ir īpaši piemērota grūti sasniedzamu audzēju, tajā skaitā prostatas, ārstēšanai. Puse no pacientiem, kuri pie mums nokļūst, ir ar primāru prostatas vēzi. Pacienti šo metodi izvēlas tāpēc, ka tā ir tikpat efektīva kā klasiskā staru terapija, bet apstarošana notiek mazāk reižu un pēc tam ir arī mazāk blakņu.

Lai onkoloģijas pacients varētu saņemt valsts apmaksātu ārstniecisko pakalpojumu, ir jābūt universitātes speciālistu konsīlija lēmumam. Radiologs terapeits apstiprina, ka Siguldā šāda ārstēšana ir vienīgā iespējamā konkrētajam pacientam. Diemžēl tā nav izpildāma prasība, jo staru terapija ir pieejama arī universitātes slimnīcās, kur tiek rīkoti šie ārstu konsīliji. Radiologs terapeits nekad neapstiprinās, ka šāda metode ir pieejama tikai un vienīgi Siguldā, jo tādējādi viņš nonāks pretrunā pats ar sevi.

Pacienti ir kļuvuši par mūsu valsts veselības aprūpes ķīlniekiem. 

Lūk, viens no piemēriem, kas to spilgti apliecina. Siguldas novada iedzīvotājs atnāk uz konsultāciju pie sertificēta radiologa terapeita, jo viņam mugurkaulā ir metastāzes un ir nepieciešama staru terapija. Slimnieks atrodas Siguldas slimnīcas aprūpes nodaļā. Mēs viņu nevaram slimnīcas ietvaros paņemt uz staru terapiju, jo atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem viņš vispirms ir jāaizsūta uz Stradiņa slimnīcu vai Latvijas Onkoloģijas centru, lai saņemtu ārstu konsīlija lēmumu, kurā būtu apliecināts, ka šim pacientam ir noteikta staru terapija Siguldā. Tad viņu var atvest atpakaļ un sākt ārstēšanu. Bet, kā jau iepriekš norādīju, konsīlijs šādu lēmumu nepieņemtu. Līdz ar to pacienta piederīgie sameta naudiņu, lai viņš saņemtu augstas precizitātes staru terapiju.

Savulaik cīnījos, lai onkoloģiskajiem slimniekiem būtu iespēja par valsts naudu ārstēties arī Siguldā, bet tagad esmu atmetis ar roku, jo ierēdņu mašinērijai tas ir pilnīgi vienalga. Mēs zinām, ka rinda uz staru terapiju Latvijas Onkoloģijas centrā ir vismaz mēnesis, Stradiņa slimnīcā – atsevišķos gadījumos līdz pat pavasarim."

Veselības ministrs Hosams Abu Meri Siguldā ir bijis divas reizes, pēdējā sarunā Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centra "Sigulda" vadītājam Mārim Skromanim pateicis: "Māri, neko tev nevaru apsolīt!"

Foto: No Siguldas slimnīcas arhīva

Arvien vairāk pacientu agrīnās slimības stadijās

Hosams Abu Meri, veselības ministrs: "Mēs nevaram ignorēt faktu, ka veselības aprūpe Latvijā ilgstoši nav bijusi pietiekami finansēta no valsts budžeta, un veselības apdrošināšana ir viens no instrumentiem, kas iedzīvotājiem ļauj saņemt maksas pakalpojumus. Vienlaikus tā ir arī darba devēja instruments gan kā daļa no darbinieku motivācijas paketes, gan kā veids, kā mazināt riskus, kas saistīti ar ilgstošu darbinieku slimošanu, darba nespējas lapām un slogu sociālajam budžetam.

Nav šaubu, ka veselības apdrošināšanas polises strādā, iedzīvotāji tās aktīvi izmanto gan ārstniecībā, gan rehabilitācijā. Tomēr šeit jāuzdod arī principiāls jautājums: vai valstij būtu jāatlīdzina uzņēmējam par katru apdrošināšanas instrumentu, ko tas izmanto savu risku mazināšanai? Piemēram, mēs taču nepiešķiram nodokļu atlaides par to, ka uzņēmuma autoparkam iegādāta obligātā OCTA.

Vienlaikus valsts jau ir spērusi mērķtiecīgus soļus, lai atbalstītu gan iedzīvotājus, gan sociāli atbildīgus darba devējus. 2025. gada martā Saeima pieņēma grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, paredzot, ka darba devēja sniegtais atbalsts darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos netiek aplikts ar ienākuma nodokli. Tas ir konkrēts, mērķēts atbalsta mehānisms.

Pēdējos gados mērķtiecīgi un konsekventi ir palielināts finansējums gan ārstniecībai, gan onkoloģisko pacientu medikamentiem. Būtiski uzlabotas diagnostikas iespējas, slimības tiek atklātas agrīnākās stadijās, sabiedrībā pakāpeniski mazinās bailes piedalīties skrīninga programmās.

Tā ir ļoti pozitīva tendence, taču tai ir arī loģiskas sekas – sistēmā ienāk vairāk pacientu agrīnās slimības stadijās. Mūsu kopīgais pienākums ir nodrošināt, lai savlaicīga diagnostika vienmēr nozīmētu arī savlaicīgu un kvalitatīvu ārstēšanu."

Ko dokumentos paredz "koridori" un kā tajos neapmaldīties

Zaļais koridors

• Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku slimību, ārsts izsniedz nosūtījumu noteiktu valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai. Šie izmeklējumi tiek veikti 10 darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējā ārstniecības iestādei noteiktā valsts finansējuma (kvotas).
• Ģimenes ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus. Ja apstiprinās onkoloģiska diagnoze vai ārstam joprojām ir aizdomas par onkoloģisku slimību, ģimenes ārsta praksē izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām. Konsultācijas tiek nodrošinātas 10 darbdienu laikā un ārpus kopējā iestādei noteiktā valsts finansējuma.
• Pacienta ārstēšana ir jāuzsāk 28 dienu laikā pēc ārstu konsīlija lēmuma.
• Kontroles konsultācijas un izmeklējumi pēc ārstēšanās pabeigšanas tiek nodrošināti ārpus valsts noteiktās kvotas.

Zaļajā koridorā par valsts naudu ārstētie onkoloģiskie pacienti un valsts finansējums

Gads Pacientu skaits Finansējums

2024. g. 33 527 6 978 712 eiro

2025. g. 9 mēneši 49 458 9 321 121 eiro

Dzeltenais koridors

• Ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus. Ja apstiprinās onkoloģiskās slimības recidīvs vai ārstam joprojām ir aizdomas par onkoloģiskās slimības recidīvu, ārsts izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām (Latvijas Onkoloģijas centrā, P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Liepājas reģionālajā slimnīcā). Arī šīs konsultācijas tiek nodrošinātas 10 darba dienu laikā un ārpus kopējā iestādei noteiktā valsts finansējuma.
• Pacienta ārstēšana ir jāuzsāk 28 dienu laikā pēc ārstu konsīlija lēmuma.

Dzeltenajā koridorā par valsts naudu ārstētie onkoloģiskie pacienti un valsts finansējums

Gads Pacientu skaits Finansējums

2024. g. 3353 1 074 408 eiro

2025. g. 9 mēneši 2237 634 487 eiro

Kas tiek darīts, lai pacienti nemaldītos pa "koridoriem"

• Nacionālais veselības dienests (NVD) kopā ar nozares profesionāļiem pārskata zaļā koridora izmeklējumus un organizatorisko kārtību, lai, piemēram, mazinātu mazinformatīvo izmeklējumu īpatsvaru un ļautu, piemēram, datortomogrāfijas izmeklējumus veikt primārajā diagnostikā visās ārstniecības iestādēs, kas nodrošina šo pakalpojumu. Tādā veidā tiktu samazināts diagnostikas laiks un atslogotas specializētās ārstniecības iestādes onkoloģijā.
• Patlaban ir 18 onkoloģiskas diagnozes, kurām ir noteikti konkrēti algoritmi, kā jārīkojas ģimenes ārstiem un onkoloģiskajām ārstniecības iestādēm – kādi izmeklējumi ir jāveic kādā laika periodā. NVD strādā pie tā, lai noteiktu algoritmus plašākam diagnožu klāstam, kas būtu ceļvedis ģimenes ārstiem un speciālistiem, uz kādiem izmeklējumiem ar kādām sūdzībām pacienti ir jāsūta un kā jārīkojas tālāk.

Avots: Nacionālais veselības dienests

Kā pacientam palīdz atbalsta vienības un kāpēc tādu nav visur, lasiet publikācijas turpinājumā rīt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

 

MAF 2025

Foto: #sif_maf2025

#SIF_MAF2025

#kasnotikapectam