Light rain 16.2 °C
S. 23.06
Līga
Dina un Juris Rudzīši.
Dina un Juris Rudzīši.
Foto: Jānis Vecbrālis

Dažs bravūrīgi paziņo par došanos uz ārzemēm pēc lielās naudas, bet nereti no dižās peļņas čiks vien sanāk. Parādi, kārdinājumi, vājības… Pavisam cits stāsts, kad cilvēks aizbrauc no dzimtenes ar skaidru mērķi, piemēram, sakrāt līdzekļus uzņēmējdarbības sākšanai. Divpadsmit gadi, kamēr Juris Rudzītis strādāja Norvēģijā, nebija viegli ne pašam, ne Liepājā palikušajiem tuviniekiem, toties pēc atgriešanās pavērās iespēja īstenot izloloto sapni – izveidot ģimenes uzņēmumu, atvērt kafejnīcu. Zvanot uz Stavangeru, meita Karlīna ikreiz teica "Čau, tēti!", tāpēc SIA tikusi pie tik oriģināla nosaukuma. Sirsnīgs vārds dots arī kafejnīcai.

“Neesmu Makgaivers, daru to, kas padodas, un citu neko neprotu,” ar pašironijas devu iesmej pavārs Juris Rudzītis.
Kafejnīca "Papus"
Reklāma

"Ik pa laikam vīrs sagādāja man pārsteigumu – atbrauca pa kluso. Reiz piezvanīja: pieej pie loga! Skatos – stāv ar puķu klēpi."

Kafejnīca "Papus", kas nupat atzīmēja darbības pirmo gadadienu, atrodas uzkalniņā starp pludmali, stadionu "Daugava" un Jūrmalas parka bērnu rotaļu laukumu. Vecākie liepājnieki atceras, kā vēl sešdesmitajos gados tur bērni ziemā ar ragaviņām braukuši no paugura, kas dēvēts par Miljonkalniņu. Blakus tam necilā koka būvē pieaugušie īsinājuši laiku, spēlējot galda spēles, lasot preses izdevumus un grāmatas. Ilgu laiku vieta stāvējusi pamesta, bet nu tās vietā slejas moderna divstāvu ēka, kas vizuāli sasaucas ar pērn atdzimušo Parka paviljonu, sauktu arī par Ķeizara paviljonu. Pirms kafejnīcas projektēšanas arhitekts rūpīgi izpētījis apkārtni, lai jaunbūvi maksimāli pielāgotu vēsturiskajam parka stilam.

Liekam jaunu bildi iekšā

Rudzīšiem ļoti patīk pastaigas un, vērojot Jūrmalas parka vidū vietu ar veciem pamatiem, Juris sapņojis, ka tur varētu būt konteinera tipa būve, kāds vasaras sezonas bizness.

"Bija doma atgriezties dzimtenē un vairs nestrādāt citiem. Ko nopelnīšu ģimenei, tas arī būs. Mans plāniņš bija neliela ēka ar koka apdari, kur būtu virtuļu aparāts, saldējuma mašīna un es pats pie kases aparāta. Pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns tādu ieceri noraidīja: vēsturiskā parkā vajagot ko vairāk. Tolaik vēl pašvaldībā nebija vīzijas, pateicoties manai interesei, dome izstrādāja noteikumus, ko drīkst un nedrīkst būvēt parka teritorijā. Nekādu blatu, bija godīgs konkurss, notika oficiāla zemes izsole," uzsver kurzemnieks. Pēc pretendentu aplokšņu atvēršanas ticis parakstīts zemes nomas līgums uz trīsdesmit gadiem, un Rudzīši pilnībā uzticējušies arhitekta Renāta Gabaliņa redzējumam. Kad viņš parādījis skices, topošie uzņēmēji sapratuši, ka tā būs pērle.

No ēkas pamatu ieliešanas līdz kafejnīcas durvju atvēršanai pagājuši divi gadi.

Kafejnīcas "Papus" saimniece Dina Rudzīte atceras satraucošās sajūtas pērn 12. februārī: "Tā bija mūsu meitas Karlīnas vārdadiena. Viņa saslima ar kovidu un nevarēja būt klāt atklāšanas pasākumā, mēs ar Juri bijām tikko izslimojuši, bet nozīmīgais datums bija ieplānots pirms vairākiem mēnešiem un to nevarēja atlikt."

Juris ir pavārs ar divdesmit četru gadu stāžu. Savukārt Dinai, pēc izglītības pedagoģei, – pilnīgi jauna pieredze. Viņa turpina: "Viena no darbā pieņemtajām viesmīlēm bija mana audzēkne, pirmajā darbadienā abas stāvējām aiz letes, un tas bija skaisti. Mūsu atbalsta komanda – ģimenes un draugi – jau pirms pulksten diviem ar ziediem rokās pulcējās pie kafejnīcas durvīm. Cilvēki, kas tobrīd rosījās bērnu laukumā, to pamanīja un arī stājās rindā."

Smaržo pēc jūras un garšvielām

Gan kafejnīcas saimnieki, gan klienti atzinīgi novērtē uz ēkas jumta izbūvēto terasi, kur vasarā var izbaudīt pavisam citu pasauli. "Augšā mūzika neskan. Lai cilvēki var gremdēties savās domās un sarunās. Fonā ir tikai Jūrmalas parks, bērnu balsis un jūras šalkas. Futbola mača laikā arī līdzjutēju gaviles. Skeitparka trokšņus slāpē lielie sazaļojušie koki."

Tā kā aktivitātēm piejūras pilsētā ir izteikti sezonāls raksturs, jāņem vērā nopietnais eksāmens, vārdā "ziema". Dina stāsta, ka pērn sezona turpinājusies līdz oktobra beigām, bet novembris gan bijis klusāks mēnesis. Radošs darbs ar bērniem viņai ir asinīs, tāpēc 1. decembrī izdomājusi piparkūku darbnīcas. Pasākums piedāvāts mācību iestādēm, un skolēnu atsaucība nodarbībām bijusi liela.

Reklāma
Reklāma
Kad galveno lomu spēlē vasaras tveice, visforšāk ir uz otrā stāva terases.

Krodziņā netālu no Stavangeras Juris veselu mēnesi pirms Ziemassvētkiem cepis dažādus cepumus. Nolēmuši pamēģināt, vai tas interesē liepājniekus. Dzīvesbiedri atzīst: "Šī ideja aizgāja labi. Pastāvīgajiem klientiem, kas iecienījuši arī uz vietas grauzdētas mandeles, prezentējām, "kas lācītim vēderā". Likām informāciju feisbukā, instagramā. Piekrišana glītajām dāvanu kastītēm ar piecu veidu cepumiem, kuros izmantots sviests, cukurs, kanēlis un citi dabiski produkti, pirmajam gadam bija ievērojama. Visu mēnesi kafejnīcā smaržoja pēc piparkūkām un garšvielām. 23. decembrī pilnīgi visas cepumu izlases kārbiņas bija iztirgotas, bet vēl nākamajā rītā cilvēki rakstīja, prasot, vai nav kāda palikusi, vai nebūs vēl. Tas nav vienkārši, jo prasa divas nedēļas fiziska darba – septiņas dienas cepšanai, septiņas ekskluzīvo gardumu iesaiņošanai."

Par atbalstu grūtākos periodos Rudzīši ir ļoti pateicīgi gan pastāvīgajiem klientiem, gan savām ģimenēm: 

"Kad vairākas dienas pēc kārtas līst lietus, Jūrmalas parkā valda klusums. Tad ir zvans draugiem un ģimenei, viņi atnāk, paēd, un mēs varam vismaz samaksāt par elektrību un produktiem. 

Protams, viņiem ir atlaides, bet ēdiens bez maksas te nav nevienam. Strādājot pie dažādiem ēstuvju īpašniekiem, redzēju, kā pie liela posta noved maltītes uzsaukšana draugiem un paziņām. Tu pieraksti rēķinu izdevumus kladītē, un tur tas paliek. Jo daži uzcienāšanu sāk uztvert kā pašsaprotamu," atklāts ir Juris.

Kārs uz pārmaiņām

Jau mācoties 48. arodvidusskolā, tagadējā Valsts tehnikumā, skolotājas jaunietī saskatījušas potenciālu. Pa naktīm Juris strādājis ceptuvē par maiznieku un bijis starp centīgajiem studentiem, kas devušies pieredzes apmaiņas programmā uz Vāciju. Pilsētā netālu no Lībekas trīs vasaras mēnešus darbojies itāļu restorāniņā. Atgriezies no prakses vietas, viņš veiksmīgi nokārtojis gala eksāmenus, 2009. gadā izturējis konkursu un ar Nodarbinātības valsts dienesta programmu varējis strādāt kādā Eiropas pilsētā.

Rudzītis atceras: "Aizbraucu uz Minheni un ģimenes restorānā, kur bija arī alus darītava, gatavoju ēdienu pēc vācu tradīcijām. Cūkas cepetis, cūkas stilbi, knēdeļi. Pēc pusotra gada pār- rados ar eiropeisku pieredzi, un roka kafejnīcā "Pablo" mani paņēma ar atplestām rokām."

Kad sagribējies pārmaiņu, pastrādājis Jūrkalnes pagasta "Zaķu krogā", vēlāk piedalījies restorāna "Medus" un viesu nama "Poriņš" atvēršanas procesā.

“Neesmu Makgaivers, daru to, kas padodas, un citu neko neprotu,” ar pašironijas devu iesmej pavārs Juris Rudzītis.

Kad Liepājā būvēta viesnīca "Kolumbs", tās īpašnieks ieradies, lai talantīgo pavāru pārvilinātu pie sevis.

"Kāpēc ne? Viesnīca tuvāk četrām zvaigznēm, restorāna viesiem gribas kaut ko smalkāku, bet man vajadzēja krāt pieredzi," Juris pamato, kāpēc piekritis. Kamēr kārtotas formalitātes, jaunajam censonim bijusi lieliska iespēja Rīgā papraktizēties pie šefpavāra Raimonda Zommera, kā arī pie citiem šefpavāriem viesnīcā "Latvija".

"Kad atvērās "Kolumbs", tur tolaik varēja par septiņiem latiem makaronus noēsties," par augstajām cenām nosmej Juris. "Tomēr sava klientūra nolasījās un biznesa pusdienu laikā visas divdesmit piecas vietas restorāniņā vienmēr bija aizņemtas: ēdiens bija sātīgs, turklāt blakus ēkai atradās autostāvvietas. Bet nevaru es uz vietas nosēdēt, pārmaiņas patīk. Nejauši vietējā portālā ieraudzīju sludinājumu, ka darbam Norvēģijā tiek aicināts pavārs. Izrādījās, ka latviešu pavārs meklē sev nomaiņu. Atsaucos un pa tiešo sazinājos ar īpašnieci vācu valodā, jo angļu vēl tik labi nepratu. 2008. gada augustā mums piedzima Karlīna, un pēc mēneša braucu prom." Pozitīvais šajā situācijā bijis tas, ka laikā, kad daudzi uzņēmumi Latvijā bankrotēja lielajā krīzē, tikmēr Norvēģijā tā pagāja nemanot.

Reklāma
Reklāma

Pateicoties labajai algai, ģimene nokārtojusi dzīvesvietas jautājumu, bet pēdējie seši gadi aizvadīti ar vienu domu – krāt naudu, lai atgrieztos mājās un izveidotu savu uzņēmumu. Strādādams ārzemēs, Juris pētījis un iegādājies virtuves tehniku, tās uzglabāšanai pat nācies iegādāties jūras konteineru.

Izturēt nošķirtību no ģimenes palīdzējis ekskluzīvais darba līgums – gada laikā varēja izmantot simt brīvas dienas, sadalot tās pēc vajadzības.

Dina atceras: "Ik pa laikam vīrs sagādāja man pārsteigumu – atbrauca pa kluso. Reiz piezvanīja: pieej pie loga! Skatos – stāv ar puķu klēpi. Norvēģijā Juris strādāja praktiski bez brīvdienām, taču mēs ar Karlīnu zinājām, ka katru dienu pulksten trijos sazināsimies skaipā. Meita vienmēr teica: čau, tēti! Tā arī nosaucām savu SIA. Tagad, aizbraucot pēc precēm, nereti dzirdam: ā, čau, tēti!

Domājot par kafejnīcas nosaukumu, spriedām, ka vasarā Liepāju apciemo daudz cilvēku, arī no ārvalstīm, tāpēc nepieciešams viegli iegaumējams vārds bez garumzīmēm, mīkstinājumiem, ko saprot visi."

Prātā ienācis vārds no Latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas – papus. Reiz kafejnīcā ienācis kāds kungs no Grieķijas un vienkāršā angļu valodā paskaidrojis, ka arī grieķiem ir tāds vārds, tikai tas nozīmē – vectēvs.

Kas zog burgerus?

Klientu piesaistīšanai nepietiek ar jauku nosaukumu, kas liek pasmaidīt. "Papus" piedāvā gan našķus, piemēram, karstus, uz vietas ceptus virtuļus ar dažādam mērcītēm, gan pusdienu komplektus. Kafejnīcas īpašnieki novērojuši, ka vietējie iedzīvotāji vairāk vai mazāk pievērš uzmanību cenām, turpretī tūristi naudu tik ļoti neskaita un pasūta dārgākus ēdienus. Izcelties konkurentu vidū novembrī palīdzējusi firmas odziņa – ar kūpinātu cūkgaļu, auksti kūpinātu lasi vai sēnēm pildīts cepts lielkartupelis. "Tagad iecienīts ēdiens ir gaļas strēmelītes ar Bernēzes mērci. Vasarā mums ir vismaz pieci deserti, bet pašlaik divi – tiramisu un krēms "Panna cotta". Ir bijušas dienas, kad nopērk pat simtčetrdesmit glāzītes desertiņa. Paši gatavojam arī saldējumu. Beļģu šokolādes saldējumu nevar ne salīdzināt ar plombīru. Otrs populārākais ir grieķu jogurta saldējums. Tāpat pieprasīti ir smūtiji un ledus kokteiļi. Bieži vien atnāk draudzenes, lai vienkārši papļāpātu pie kafijas tases, panašķētos, un tikšanās ir izdevusies. Juris vāra ļoti kvalitatīvas zupas, kas gan nav lētas. Ja pirmajā ēdienā jābūt gaļai, tās tur būs daudz," vīra kulinārās prasmes uzteic Dina.

Ik dienu strādāt plecu pie pleca vīram un sievai nav vienkārši. Rudzīši atzīst, ka pagājis labs laiciņš, līdz pieslīpējušies. Atraduši, tā teikt, saskaņu vienotībā. Ja uzsprāgsti, jāprot pār- slēgties, secina Juris.

Pašlaik kafejnīcā ir trīs darbinieki – abi saimnieki un trauku mazgātāja, kas redz un jūt, kur vajag pielikt roku. Īpaši brīvdienās, kad kafejnīcā lielāks viesu pieplūdums.

"Liels atbalsts ir mūsu meita, kura dzīvo līdzi procesam, bet prioritāte viņai ir izglītība. Kad izmācījusies, vakarā nāk palīdzēt novākt, satīrīt, jo apkopējas štata vienības ģimenes uzņēmumā nav, bet darāmā nekad neaptrūkst. Piemēram, pēc dažu liepājnieku – kaiju un vārnu – aktivitātēm margas jātīra regulāri. Klienti ieteica ēkas margās izvietot pūces mulāžas, pret kaijām tās palīdz efektīvi. Pirms tam kaijas pikējot klientiem zaga burgerus. Cilvēki bija šokā: kas notiek! Bet viena kaija uzvedās kā galīgi apmāta, pastāvīgi nāca un neatlaidīgi knābāja logu. Laime, ka mazliet tuvāk jūrai ir pludmales bāri, pamatā putni tusē tur."

Vaicāts par attiecībām ar klientiem, Juris stāsta, ka labprāt ar viņiem kontaktējas. "Gados vecāki cilvēki ir atvērtāki. Atnāk kungs ar dāmu, paņem kafiju un kruasānu vai desertiņu, un es pēc "paldies", uzreiz saku: re, cik šodien skaista diena. Tālāk jau saruna risinās raiti. Ar tiem, kas pie mums maltīti ietur bieži, laiks un tēma sarunai atrodas vienmēr, īpaši nesezonā. Turpretī vasarā esam noskrējušies un stresu uzkrājam kā tāda "poverbanka". Taču arī pēc gara darba cēliena mājās atrodam brīdi, lai apspriestu dienā piedzīvoto. "

Rudzīši novērojuši, ka izteikta kustība parkā sākas ap vienpadsmitiem. Lai gan pusdienas kafejnīcā tiek piedāvātas no vieniem, klienti paverot durvis agrāk, jautājot, vai var pasūtīt ne tikai kafiju, bet arī frī kartupeļus un zupu. "Vasarā man rīts virtuvē sākas ap septiņiem, un darbi beidzas ne agrāk kā desmitos vakarā. Pēc 30 tūkstošiem kafejnīcā nostaigātiem soļiem kādreiz iecienītajām pastaigām vairs nepietiek spēka," neslēpj Juris. Varbūt tāpēc Dina tik labi atceras vienīgo pērn trijatā piedzīvoto fantastisko saulrietu ar oranžām debesīm. Posusies to vērot divatā ar meitu, un tētis par brīnumu pievienojies.

Rudenī Rudzīši devušies atvaļinājumā ārpus Latvijas un vērojuši, kādas citur ir kafejnīcas un restorāni, kā tur apkalpo cilvēkus. Tāpat interesi piesaistījuši augi, telpu iekārtojums un mēbeles. "Otrā stāva terasē mums tagad ir tā sauktie laundžiņi jeb izlaižamie plastmasas atpūtas krēsli. Kiprā ieraudzījām tāda tipa dīvāniņus, pavasarī noteikti pasūtīsim. Lai cilvēkiem ērtāk. Augšā mums atrodas laika stacija, vasarā vienubrīd bija plus 38 grādi, bet superīgākais ir tas, ka jūras gaiss nāk pāri kā viegla fēna plūsma."

Uzņēmējdarbības virzienā sperto soli Dina Rudzīte ne mirkli nenožēlo, "lai gan šeit neko nevar paredzēt un katra diena ir izaicinājums". Viņai patīk fotografēt un veidot mazās reklāmiņas. Savukārt skolotājas darbā gūtais rūdījums palīdz diplomātiski tikt galā ar sīkajām konfliktsituācijām. Viņasprāt, vissvarīgākais ir vienam otru saprast un atbalstīt. Dina ir tā, kas mudina dzīvesbiedru pamēģināt, eksperimentēt, tikmēr ģimenes galva, saprazdams lietu praktisko pusi, mēdz šo to arī noraidīt. Bet, ja ģenerēto ideju iespējams īstenot, abi vienojas: ir, aiziet, bliežam!

Visvairāk jaunos uzņēmējus iedvesmo klientu pozitīvās atsauksmes. Ir patīkami dzirdēt, ja maltīti novērtē ar vārdiem "bija garšīgi kā vienmēr", bet, ja tūlīt pēc sasveicināšanās kafejnīcas apmeklētājs saka "Paldies, ka jūs esat", tas jau ceļ spārnos.

Re kā!

Uzziņa

  • Kafejnīcas "Papus" projektu izstrādājis Raimonda Gabaliņa birojs "Archi – Jazz" .
  • Dizainere – Žanete Zakovica.
  • Projekta kopējās izmaksas – 200 000 eiro. Pusi sedza finanšu institūcijas "Altum" aizdevums. Pašvaldība SIA "Čau tēti!" atbalstīja, piešķirot 15 000 eiro mazo un vidējo komercsabiedrību konkursā – bruģim.
Reklāma
Reklāma
Reklāma
MĀJA ĢIMENE
Reklāma