Kā vienā vārdā nosaukt cilvēkus, kuri izjūt naidu pret blociņiem ar spirāli, konservu kārbu attaisāmajiem, šķērēm un rakstīšanu uz tāfeles ar marķieri? Tieši tā – kreiļi! Zināms, ka kreiļi veido vidēji desmit procentus no cilvēku populācijas. No šīs samērā nelielās sabiedrības daļas daži pamanās iekulties arī medību un šaušanas sporta pasaulē, kur jau atkal jāsastopas ar sev nepiemērotu aprīkojumu. Kādi ir risinājumi medniekiem un šāvējiem kreiļiem, kam apnicis cīnīties ar neērtu ieroci?
Vadošās acs faktors. Ne visi kreiļi tiešām ir kreiļi
Gan medībās, gan šautuvē patiesais un galvenais instruments, kas nodrošina mērķa uztveri, ir šāvēja acis un redze. Tāpat kā lielai daļai cilvēku ir viena izteikti vadošā roka, pastāv arī jēdziens vadošā jeb dominējošā acs. Tā ir acs, kas uzņemas vadošo lomu apkārtnes vizualizēšanā. Viss būtu pavisam eleganti un vienkārši, ja katram labrocim vadošā acs būtu labā, bet kreilim – kreisā. Diemžēl prakse liecina, ka gana bieži ir gadījumi, kad cilvēkam ir krusteniski vadošā acs, proti, vadošā roka ir kreisā, bet vadošā acs ir labā un otrādi. Tāpat pastāv centrālā dominance (smadzenes vienādā daudzumā uztver informāciju no abām acīm) un tāda, kas vairāk izteikta uz vienu pusi, piemēram, 60 vai 90 procentu kreisās acs dominance. Kur tajā visā rodas problēma? Vadošā acs, kas precīzi nesakrīt ar vadošo roku, var radīt apgrūtinājumu šaut ar abām acīm vaļā. Šaušana ar atvērtām abām acīm uzlabo telpiskuma izjūtu, mērķa distances izpratni, ļauj smadzenēm precīzāk uztvert apkārtni, kas ir svarīgi arī no drošības aspekta. Reiz kolēģis stāstīja nepatīkamu piedzīvojumu dzinējmedībās, kad, iznākot dzīvniekam, šaušanas sektorā pēkšņi parādījās arī cilvēks. Pateicoties tam, ka abas acis bija vaļā, mednieks ar perifēro redzi pamanīja cilvēku un šāvienu neraidīja. Ja viena acs tēmējot būtu bijusi aizvērta, kopējais redzeslauks būtu sašaurinājies un medību rezultāts varētu izvērsties traģiski.