Jāsāk ir skarbi! Mednieku skaits samazinās, tik maz mednieku mums nav bijis vēl nekad. Pēc būtības tā jau ir tikai statistika, bet diemžēl to izmanto, vēršot šo faktu pret mednieku interesēm. Antimednieki priecājas, jo tas, viņuprāt, pierāda to, ka medības ir kaut kāda brutāla arhaiska nodarbe un cilvēki tajā iesaistās arvien mazāk. Vēl ir arī Latvijā tādi ierēdņi, kuri šo izmanto, lai parādītu, ka mednieki ar kaut ko netiek galā. Tā vietā, lai domātu, kā to risināt, viņi met akmeni mednieku lauciņā.

Tomēr tā nav normāla tendence, lai gan Latvija ir starp tām valstīm, kur tas notiek – mednieku skaits samazinās. Mednieku skaita dinamika dažādās Eiropas valstīs pēdējos gados ir bijusi atšķirīga. Vācijā mednieku skaits ir ievērojami pieaudzis. Saskaņā ar Vācijas Mednieku asociācijas datiem 2023. gadā valstī bija 435 930 mednieki, kas ir par gandrīz 36% vairāk nekā pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Šis pieaugums tiek saistīts ar pieaugošo interesi par mednieku izglītību un dabas aizsardzību. Arī Austrijā ir vērojama līdzīga tendence. Laikā no 2017. līdz 2018. gadam medību atļaujas bija 130 000 austriešu, un šis skaits turpina pieaugt. Cilvēki arvien vairāk novērtē mednieku apmācības procesu kā interesantu un informatīvu. Savukārt Skandināvijas valstīs, piemēram, Zviedrijā, mednieku skaits ir stabils. Zviedrijā ir aptuveni 300 000 mednieku, no kuriem aptuveni 10% ir sievietes. Medību tiesības pieder zemes īpašniekiem, un mednieku kopiena aktīvi piedalās dabas resursu pārvaldībā.