Light sleet 1.3 °C
O. 18.11
Brīve, Aleksandrs, Doloresa
SEKO MUMS
Reklāma
Ararata virsotnē.
Ararata virsotnē.
Foto: No personiskā arhīva

Daugavpils reģionālās slimnīcas gaiteņos var sastapt sirmu kalsnēju vīru baltā halātā ar stingru, taču siltu skatienu, kas iedrošina. Vēl viņu var sastapt medībās, kad, par spīti visiem, viņš iet dzinējos kopā ar saviem somu špiciem. Ja jums paveiksies, iespējams, pēc kāda laika viņu satiksiet ceļā uz Kilimandžāro virsotni! Protams, arī jums šajā ceļā būs jādodas! Jādodas kopā ar narkologu Jāzepu Korsaku, kurš zina ne tikai to, kā uzkāpt pasaules augstākajās virsotnēs, bet arī to, kā tikt galā ar atkarībām un Latgales mežos nomedīt lielākos mežakuiļus.

Reklāma

Kāpēc tu esi mednieks?

Manam tēvam bija četri brāļi un viena māsa. Un viens no brāļiem, Viktors, bija kaislīgs mednieks. Viņš dzīvoja Jelgavā, un, lai cik es liels vai mazs, vienmēr atceros, kā viņš divas reizes gadā brauca uz Latgali medīt zaķus un pīles. Un to medību bacili, tāpat kā mani divi brāļi, es dabūju tieši no viņa! Man bija uzdevums, tiesa, to pats sev biju devis, tēvocim parādīt, zem kura krūma guļ zaķis un kurā dīķī meklējamas pīles. Padomju gados mežacūku bija ļoti maz, tāpat arī stirnu, un zaķu un pīļu medības tad bija arī tās visbiežākās, medījot individuāli. Savukārt aļņus medīja kolektīvajās medībās.

Kādu brīdi zaķu bija maz, taču tagad atkal to skaits palielinās. Vakaros, esot medībās, to var labi redzēt. Tā tas ir, taču tikai tajās vietās, kur mednieki medī mazos plēsējus. Tas ir svarīgi, lai izveidotos laba zaķu populācija, lai dzīvotu uz zemes ligzdojošie putni. Jāmedī ir ne tikai mums labi zināmās lapsas, seski, Amerikas ūdeles, caunas, jenotsuņi, bet arī zeltainie šakāļi, kas sāk izplatīties visā Latvijā.

Narkologs Jāzeps Korsaks.

Kurš no medību veidiem tev ir tuvākais: individuālās gaides medības vai medības ar dzinējiem?

Pirmās medības, kurās sevi apzinājos kā mednieku, protams, bija zaķu medības. Tā bija viena no tām reizēm, kad ciemos atbrauca tēvocis. Jā, nu, tolaik vēl es nebiju oficiāli mednieks. Bija vakars, skaists pilnmēness, un man izdevās nomedīt zaķi. Otrajā piegājienā pat divus zaķus. Protams, biju ļoti izbrīnīts, ka pēc šāviena uz pirmo garausi tajos pašos rudzos atskrēja vēl viens! Es jutos kā varonis un biju ļoti lepns par sevi.

No citiem medību veidiem man vislabāk patīk mežacūku medības. Es ilgus gadus biju mednieku kluba Krūmiņi vadītājs. Tagad tas ir mednieku klubs Rāznava. Un es vienmēr gāju medībās kā dzinējs. Pirmkārt, tas pēc grūtas darba nedēļas palīdz noņemt stresu. Divdesmit trīs gadus biju Rēzeknes slimnīcas galvenais ārsts. Uztraukumu šajā darbā pietika. Un tieši iešana dzinējmedībās man palīdzēja nomierināties. Ejot dzīt, tu aizmirsti visas ikdienas problēmas, visas darba problēmas un, tiklīdz ierejas suns, tev sākas jauns, interesants piedzīvojums.

Bija periods, kad man bija ļoti labi medību suņi – somu karēļu laikas. Tagad tās dēvē par somu špiciem. Šīs šķirnes suņus audzēju kopš 1976. gada. Esmu vedis gan no Arhangeļskas, gan no Jaroslavļas. Arī pašlaik man ir trīs šīs šķirnes suņi. Vecākajai šobrīd ir 16 gadi, un tā praktiski jābaro no rokas, jo viņai klibo gan redze, gan dzirde. Ir arī pavisam jauna suņu meitenīte, ko iegādājos nesen.

Jāzepam medībās palīdz somu špici.

Man bija arī Latvijas dzinējs, kurš ļoti labi sastrādājās ar somu laiku. Katru sestdienu un svētdienu es biju medībās gan savā kolektīvā, gan pie kaimiņiem. Un suņiem vienmēr bija daudz darba. Ar tiem esmu izbraukājis teju pusi Latvijas, tālākais – esmu braucis uz Saldu.

Pēdējos gados gan man sāk darīt pāri! Pagājušajā rudenī teju stundu dabūju strīdēties par to, kurš iet dzīt un kurš ies stāties uz numura!

Reklāma
Reklāma

Tevi negribēja laist dzinējos?

Protams! Galu galā mazliet piekāpos, ka vienu reizi iešu dzīt, vienu stāvēšu uz numura.

Zinot, ar ko tu vēl nodarbojies līdztekus medicīnai un medībām, nesaprotu, par ko viņi īsti nervozēja!

Jā, arī tad, kad nule kāpu kalnos, man grupas biedri vaicāja, vai es apzinos, ko darot. Prasīja, kāpēc man tas vajadzīgs, un apgalvoja, ka es viņiem esot vajadzīgs dzīvs.

Kāpšana kalnos ir Jāzepa Korsaka vaļasprieks.

Mežacūku medības man šķiet vienas no interesantākajām, un tajās vienmēr atgadās kādi neparasti piedzīvojumi. Protams, esmu arī ieskatījies mežacūkas acīs no pavisam neliela attāluma.

Prātā palicis viens tāds atgadījums. Tas bija vēl padomju laikos. Mednieku nebija pārāk daudz, kādi astoņi, un dzinām divatā ar suņiem. Sāku dzīt, un pēc brītiņa ierējās arī suņi. Vienā masta malā atskanēja pieci seši šāvieni. Otrā malā stūrī bija uz numura nolikts gados vecs mednieks, atskanēja tikai viens šāviens.

Vispirms izgāju uz tiem medniekiem, kur vairāk šāvienu. Kuilītis gulēja zemē, un suņi kaut kur tālumā vēl rēja. Piešāva vēl vienu savainotu cūku, un gāju uz to pusi, kur bija atskanējis tikai viens šāviens.

Piegāju pie vecā vīra, kurš nervozi smēķēja. Uz viņu esot iznācis mežakuilis, pārlēcis pār bērzu un skrējis tieši virsū. Esot izšāvis un mēģinājis pamukt malā. Tad asiņodams kuilis aizskrējis. Vaicāju, kāpēc nav šāvis otru reizi. Mednieks tā arī sakarīgi nespēja izskaidrot, kāpēc nav šāvis otrreiz, bet rokas viņam trīcēja joprojām.

Sasaucu suņus un palaidu tos pa kuiļa pēdām. Sniegs apmēram līdz ceļgaliem. Dzirdu – suņi kuili panākuši, un mēģināju panākt arī es. Kuilis paliels, sniegs visai dziļš, un suņi nevar to noturēt. Biju noskrējis apmēram divus kilometrus, kad tiku ruksim klāt, suņi traucēja raidīt šāvienu. Tā visi tuvojāmies bieziem krūmiem un niedrājam. Iebļāvos no visa spēka, un suņi no kuiļa atstājās. Raidīju šāvienu tur, kur varēju trāpīt. Līdz dzīvniekam bija metri piecpadsmit… Tas pagriezās un nāca man virsū. Iešāvu tam pierē, taču kuilis joprojām turpināja ceļu… Kad tas bija pavisam klāt, atgrūdos no kuiļa ar bisi kā ar airi no ūdens, un tas aizgāja man garām…

Attapos, ka sēžu sniegā un man no pieres tek sviedriņi. Bise asinīs… Dzirdēju, ka suņi atkal ierejas, pasēdēju vēl kādas minūtes un cēlos kājās. Kuilis gāja pa grāvi, es pa grāvja malu. Beidzot to izdevās nomedīt.

Reklāma

Tikai vēlāk sapratu, ka skriedams bisē biju ielicis pārāk smalkus renkuļus, kas tika tikai cauri kuiļa ādai. Savukārt turbīnas tipa lode no kuiļa pieres bija noplēsusi tikai ādas sloksnīti. Arī pirmā mednieka lode bija spējusi tikai izsist cauri bruņai…

Mednieks un viņa palīgs.

Arī suņu dēļ piedzīvojumu bija daudz. Ja mastā medījuma nebija, suņi tūlīt pēc masta beigām skrēja atpakaļ pie manis. Savukārt, ja mastā bija kāds dzīvnieks un vēl uz to tika šauts, tie turpināja tam sekot. Tāpēc citi mednieki bieži teica, ka pēdējā mastā man ar suņiem jāpaliek sēžam mašīnā, lai medības varētu pabeigt vēl ar gaismu. Teicu, ka suņi jau nav vainīgi, tie vienkārši dara savu darbu, bet vainīgi ir mednieki, kuri nespēj kā nākas izdarīt savējo. Tad arī tā gadās, ka medījumu no meža izvelk pusnaktī.

Tāpat medību klubā bija ļoti daudz entuziastu, kas medīja lapsas. Gada laikā 80–90 kuplastes tika nomedītas.

Un kā ar bebru medībām?

Viens no maniem špiciem ļoti labprāt līda bebru alās. Lai arī špics ir samērā neliels suns, tā arī nesapratu, kā tas bebra alā spēj samainīties ar bebru, jo no neskaitāmajām medību epizodēm viņš vienmēr tika ārā ar veselu ādu. Nevienu reizi bebrs to nesakoda.

Ja alā patiešām bija bebrs, mans suns to vienmēr izdzina. Viena epizode man atmiņā palikusi īpaši spilgti. Meža saimnieks atnācis uz mežu un ievērojis, ka tas applūdināts, koki sagāzti. Protams, pretenzijas pret medniekiem.

Medījums mašīnā!

Mednieki zvanīja man un lūdza palīdzību. Man esot labs suns, kas ir īsts bebru speciālists. Palūdzu izjaukt dambjus, nolaist ūdeņus un tad apsolīju aizbraukt ar suni.

Izstaigājām grāvjus, mežu. Suns ielīda vienā alā, otrā, taču nekā. Mednieki sāka sačukstēties, ka dakterim tas suns nemaz nav tik labs, kā stāsta…

Teicu, ka kaut kas nav kārtībā. Atcerējos, ka esmu medījis šajā vietā un bebri mitinājās kādus divsimt metrus tālāk. Vietējie mednieki bija pārliecināti, ka tur jau ilgāku laiku neviens bebrs nedzīvo. Pierunāju tomēr viņus aiziet paskatīties veco bebru māju. Izrādījās, ka tajā būdā bija ielīduši septiņi bebri!

Reklāma
Reklāma

Tu nodarbojies ne tikai ar medībām, bet arī ar kalnos kāpšanu. Kāpēc pievērsies šim vaļaspriekam?

Jau kopš skolas gadiem daudz sportoju, es mācījos Kaunatas vidusskolā. Nodarbojos ar slēpošanu. Ar šo sporta veidu nodarbojos, arī mācoties Medicīnas institūtā. Tomēr starti sacensībās nebija tik labi, kā gaidīts. Savienot pamatīgus treniņus ar mācībām nav iespējams.

Tajā laikā radās sapnis par kalniem, uz ko mani pamudināja radinieks, stāstot par saviem ceļojumiem. Taču darba bija ļoti daudz un iespējas atrast laiku, lai vairākas nedēļas aizbrauktu uz kalniem, nebija. Taču, beidzot darba gaitas Rēzeknes slimnīcā, kur aizvēra narkoloģijas nodaļu, un sākot strādāt šeit, Daugavpilī, dežūru režīmā, brīvā laika bija vairāk, un nolēmu savu sapni par kalniem piepildīt.

Ar Latvijas karogu vēlas nofotografēties daudzi.

Pirmais kalns, kurā izdevās uzkāpt, bija Elbruss. No Latvijas bijām pieci cilvēki – rēzeknieši. Līdz virsotnei (5642 metri virs jūras līmeņa) mēs tikām trīs. Tajā ekspedīcijā mēs bijām pieradinājuši lapsu, kura pie mums nāca brokastīs, pusdienās un vakariņās. Tā notika trīs dienas pēc kārtas. Vienā no reizēm mēs viņu ar gaļas gabaliņiem pat iemānījām teltī.

Ir uzkāpts arī Kazbekā (5033 m) un Monblānā (4809 m). Kāpšanu kalnos izjauca Covid-19. Taču tagad izdevās uzkāpt Ararata virsotnē – 5137 metri virs jūras līmeņa. Runājot par augstajiem kalniem, nepiepildīts nu vairs ir palicis tikai sapnis par Kilimandžāro. Šī kalna augstums ir 5895 metri virs jūras līmeņa. Tas ir kalns, kurā uzkāpšanai manu spēju pietiek.

Lai to visu varētu, sevi ir jāuztur labā fiziskā formā, tāpēc pagājušajā gadā sāku nodarboties arī ar skriešanu. Skrienu skrējienu ciklā Stirnu buks. Šogad piedalījos četros etapos no sešiem. Tas savā ziņā ir arī jauks sveiciens maniem nelabvēļiem, kuri man neļauj iet par dzinēju! Es joprojām varu un vēlos to pierādīt!

Mēģinot uzkāpt Ararata virsotnē, saslimu ar kalnu slimību, īslaicīgi pazaudējot redzi. Līdz virsotnei bija atlikuši tikai simt metri, tomēr kāpienu atliku. Virsotni izdevās iekarot nākamajā dienā. Kāpēc? Pirmo nakti nebija iespējas kārtīgi izgulēties – rēja suņi, iespējams, vilku dēļ. Otrajā naktī lidoja kara lidmašīnas. Treniņkāpienā no 3000 līdz 4000 metru augstumam sākās negaiss. Viss bija tik elektrizēts, ka statisko elektrību varēja novadīt, tikai pieskaroties akmeņiem.

Laiks mosties!

Sākām kāpt vienos naktī – mazliet par agru, un sākās vējš. Kaut arī bija brilles, zem tām pakļuva kāds puteklis, un acs sāka asarot. Tajā brīdī sākās kalnu slimība… Parasti tas nozīmē galvassāpes, vemšanu, var būt arī plaušu vai smadzeņu tūska, un dažu stundu laikā var arī nomirt. Man piecu minūšu laikā pazuda redze. Lūdzu, lai grupas biedri somā sameklē zāles, taču, kā izrādījās, tās biju atstājis nometnē. Ja būtu bijušas zāles, es būtu pusstundu pagaidījis un arī uzkāpis.

Reklāma
Reklāma

Mani kāpiena biedri atlikušos simt metrus pārvarēja 15 minūtēs. Es pirmajā dienā tā arī neuzkāpu. Pēc diennakts virsotnē uzkāpu kopā ar citu grupu.

Kā tur ir augšā? Visa pasaule pie kājām?

Kad uzkāpu Elbrusā, tas ir vēl augstāk, emociju bija vairāk! Otrajā dienā arī laiks bija labāks. Vējš nebija tik stiprs. Grupā, kurā uzkāpām, bija gan poļi, gan turki, arī krievi un ukraiņi. Man līdzi bija Latvijas karogs, un daudzi nāca kopā ar mani pie tā nofotografēties. Sajūta bija ļoti pacilājoša – cilvēki zina, kas ir Latvija, no kurienes mēs esam!

Cilvēks ir radīts kustībai!

Piekritīsi taču, ka cilvēks ir radīts kustībai, nevis sēdēšanai vai gulēšanai gultā!

To es visiem saku! Visi tie, kuri, aizejot pensijā, apsēžas pie televizora ekrāna vai ieslīgst tikai grāmatu lasīšanā, noveco ļoti strauji. Protams, labas grāmatas ir jālasa, jo tās palīdz asināt prātu. Taču tam jābūt ar mēru! Nedrīkst kļūt par televīzijas seriālu, datoru un viedtālruņu vergu! Nu nav jāredz visas filmas! Ir jākustas, jāiet dabā.

Arī saviem pacientiem es saku, lai nelietotu alkoholu, ir jāiemācās noņemt uztraukumu, stresu. Un labākais veids, kā noņemt stresu, ir fiziskas aktivitātes – tajā skaitā iešana medībās, iešana par dzinēju. Starp maniem pacientiem ir tādi, kuri ir kļuvuši par ziemas peldēšanas cienītājiem – roņiem. Viņi stāsta, ka šī peldēšana ļoti labi palīdz noņemt uztraukumu. Tas pats arī medībās! Tu atbrauc mājās nosalis, drebinies no aukstuma, tad ieej siltā vannā un viss ir kārtībā! Sēžot medību tornī un gaidot medījumu, tu ieklausies meža skaņās un gūsti gan veselīgu adrenalīna devu, gan laimes sajūtu vienlaikus. Un, protams, šādas pašas pozitīvās emocijas dod arī kāpšana kalnos.

Kas tev ir svarīgāk, kāpjot kalnos? Tā ir pārliecība par saviem spēkiem, emocijas no paveiktā vai no redzētā?

Pozitīvās emocijas kalnos dod vairāki faktori. Pirmkārt, tur nav mobilā tīkla pārklājuma un neviens netraucē, ik pēc piecām, desmit minūtēm zvanot pa tālruni! Tu vari visas savas domas pilnībā veltīt kāpšanai. Otrkārt, tā ir psiholoģiskā un fiziskā koncentrēšanās uz mērķa sasniegšanu. Tu esi trenējies un gatavojies kāpienam, un nu to tu vari piepildīt. Jā, reizēm tas ir grūti un šķiet, ka to nav iespējams paveikt, taču tu pārvari sevi un izdodas!

Ceļš līdz virsotnei reizēm var palikt arī nenoiets.

Vai var vilkt paralēles starp kāpšanu kalnos un iešanu medībās?

Protams. Abas šīs nodarbes rada pozitīvas emocijas, un tās abas var darīt, tikai esot kopā ar labiem draugiem – cilvēkiem, kuriem tu spēj uzticēties. Gan kāpjot kalnos, gan ejot medībās, var gūt adrenalīnu, justies laimīgs, un nav jāmeklē laime alkoholā vai cigaretēs. Ir cilvēki, kas man teikuši, ka kāpšana kalnos un iešana medībās ir ļoti dārgi vaļasprieki. Es uzdodu pretjautājumu: cik naudas tu iztērē, smēķējot vai lietojot alkoholu? Ja cilvēks ik dienu izsmēķē paciņu cigarešu, gadā viņš iztērē pusotru tūkstoti eiro. Aizbraukšana un uzkāpšana Ararata kalnā man izmaksāja mazāk, un es guvu neaizmirstamas atmiņas līdz mūža galam. Vai šādas atmiņas var gūt no smēķēšanas? Noteikti ne!

Tāpat šīs lieliskās emocijas dod cilvēki, kas ir blakus, atbalsta tevi. Kāpjot kalnos, tu nevari būt viens. Jā, ir jāpaļaujas uz savām spējām, un tomēr ir jāpaļaujas arī uz cilvēkiem tev blakus. Līdzīgi ir arī medībās. Vienā vai otrā gadījumā no tā reizēm var būt atkarīga tava dzīvība. Kāpšanu augstu kalnos daudzi cilvēki patiešām asociē ar pietiekami riskantu pasākumu, bet medības bieži vien par tādu netiek uztvertas. Un tagad iedomāsimies situāciju, ka ir jāiet izsekot ievainotu mežacūku, kas ir ļoti bīstams zvērs. Tuvojoties šādam dzīvniekam, nekad nav zināms, kā tas rīkosies un cik liels būs apdraudējums.

Reklāma
Reklāma
Pašportrets.

Nu, kopš padomju laikiem mums, medniekiem, nāk līdzi kāds ļoti nepatīkams stereotips. Mednieks tiek asociēts ar kaislīgu alkohola lietotāju. Vai tas tā tiešām joprojām ir?

Padomju laikos patiešām bija tāds priekšstats. Šobrīd situācija ir pilnīgi cita. Es arī ļoti bieži braucu ciemos, un praktiski nekur alkohols medību laikā netiek lietots. Medībās šobrīd ir cilvēki, kuri patiešām tur vēlas būt, un, ja tu alkohola dēļ zaudē medību ieročus, medības tev ir beigušās. Mednieki to apzinās, un vairs nevar teikt, ka mednieki ir lielākie vai regulārākie alkohola lietotāji.

Līdzīgi sāk notikt arī ar smēķēšanu. Mednieki, kuri smēķē, dodoties medībās, to dara mazāk vai pat atmet pilnībā.

Esmu ievērojis, ka vairāki mednieki, kuri iepriekš smēķēja parastās cigaretes, tagad pievērsušies elektronisko cigarešu smēķēšanai. Kuras cigaretes ir bīstamākas?

Veselībai ļoti bīstami ir abi smēķēšanas veidi. Ir zinātniski pierādīts, ka elektroniskās cigaretes nes lielāku ļaunumu, jo tās kaitīgo vielu daļiņas, kas nokļūst cilvēka organismā, ir daudz sīkākas un iekļūst daudz dziļāk, pārvarot dažādas organisma aizsargbarjeras.

Agrāk teica, ka lielākais ļaunums ir nikotīns, darva, citas kancerogēnās un toksiskās vielas, kas, iekļūstot cilvēka organismā, izraisa audzējus un pamazām nogalina, bet tagad elektronisko cigarešu dūmos kaitīgo vielu saraksts nav mazāks, un to daļiņas organismā iekļūst vieglāk un dziļāk. Es nenodarbojos ar baidīšanu – es vienkārši stāstu reālo situāciju, un elektroniskās cigaretes nodara vismaz divas reizes lielāku ļaunumu nekā klasiskās cigaretes. Vienlaikus tās ir padarītas ļoti pievilcīgas, jo nav nepatīkamās smakas, kas ir parastajām cigaretēm. Tās labi smaržo un moderni izskatās. Tātad jau tā kaitīgajiem dūmiem klāt ir vēl krāsvielas un smaržvielas, kas arī ir indes cilvēka organismam.

Un šādu cigarešu lietošana beidzas ar onkologa apmeklējumu un saīsina cilvēka dzīvi. Un smēķētājs galu galā nonāk pie speciālista, kurš uzstāda galīgo diagnozi, – patologanatoma. Tiesa gan, ārstēšana pēc tam vairs nav paredzēta…

Pēc sacensībām.

Cik tad īsti ir dārgi smēķēt vai lielos daudzumos lietot alkoholu?

Pacientiem es iesaku vienkārši paņemt baltu lapu un zīmuli un sarēķināt, cik naudas gadā tiek iztērēts smēķēšanai, cik – alkoholam, un saskaitīt to visu kopā. Un tad parēķināt, ko par šo naudu varēja iegādāties vai, piemēram, kur aizbraukt kopā ar dzīvesbiedru atpūsties. Galvenais ir saprast, ko pozitīvu tu varēji gūt, bet neguvi.

Reklāma
Reklāma

Un aprēķinos jau nav jāiekļauj tikai tiešie tēriņi par cigaretēm vai alkoholu. Jāparēķina, cik daudz tika sabojāta veselība un cik daudz būtu jāiztērē ārstēšanai. Veicot aprēķinu, viens otrs tomēr aizdomājas.

Bet tas noteikti nav viegli – atteikties no kaitīgajiem ieradumiem!

Tā ir. Pamatā es visiem saku, ka atkarība ir smaga slimība, kas sastāv no vairākiem faktoriem. Tiek sabojātas aknas, plaušas, nieres, smadzenes, taču tā ir tikai viena puse. Tiek sabojāta arī nervu sistēma. Cilvēki, kuri smēķē, apgalvo, ka pēc cigaretes izsmēķēšanas kļūst vieglāk. Taču vai tas tiešām tā ir? Tad jau neviens neņemtu nākamo cigareti… Patiesībā nervu sistēma pasliktinās vēl vairāk un nepieciešama jau spēcīgāka iedarbība. Veidojas apburtais loks. Tas pats ir arī ar alkohola lietošanu. Tu iedzēri, nomierinājies. Bet kāpēc tad no rīta tu jūties slikti? Pavisam vienkārši – tāpēc, ka tu biji lietojis alkoholu. Otra daļa problēmas ir psiholoģiska – cilvēks vairs nemāk citādi atpūsties, noņemt stresu.

Stresu var noņemt ļoti dažādi. Kā jau teicu, ir cilvēki, kas sāk nodarboties ar peldēšanu arī ziemā. Ir cilvēki, kuri pievēršas dejošanai, dziedāšanai, malkas skaldīšanai kā tajā filmā ar Čelentāno, arī adīšanai. Arī vīrieši.

Varbūt vērts paņemt suni?

Arī suns ļoti labi organizē dienas kārtību. Protams, ja vēlas pavadīt laiku kopā ar to. Suns neļaus ilgi gulēt no rīta, liks doties regulārās pastaigās. Suns ir tas, kas patiešām palīdz sakārtot darba, atpūtas un miega režīmu. Kaķis ir citāds. Tas šajā gadījumā nebūs risinājums.

Veselīgs dienas režīms ir būtisks. Cilvēki, kuri pārstāj lietot alkoholu, bieži vien nododas darbam. Un pārējā laikā guļ. Drīz vien viņi izdeg, jo nepadomā par atpūtu, arī nomodā esot. Atpūtai vienmēr jābūt saistītai ar fiziskām aktivitātēm – lielākā vai mazākā mērā.

Man ir pacients, kurš alkoholu nelieto jau divdesmit gadus. Jā, viņam gadās krīzes situācijas, kad divas trīs dienas ir jāpalieto zāles. Viņš ir kļuvis par lielisku adītāju. Ada labāk par daudzām sievietēm un ada siltus un rakstainus cimdus, zeķes. Parasti viņš atnāk pie manis ap Ziemassvētkiem. Piesakās mēnesi iepriekš. Pirms dažiem gadiem viņš atnesa divus pārus paša adītu zeķu. Vienus ļoti smalkus – teica, ka tie man būšot meitas kāzām, otrus, ļoti siltus – medībām, ar suņa vilnu... Prieks par šo cilvēku!

Diānas dāvana!

Vēl viens piemērs – tas vēl bija pirms kovida. Rēzeknē skrēju pusmaratonu. Trases vidū mani panāca kāds skrējējs un teica: “Dakter, pievelc!” Atteicu, ka savā laikā iekļaušos. Skrējējs mani apdzina. Sagaidīja pie finiša un vaicāja, vai es viņu atceros. Teicu, ka kaut kur redzēts ir. Viņš stāstīja, ka bijis pie manis pirms četriem gadiem. Ik pēc trim mēnešiem viņam bija divu nedēļu plosts. Vīrietis bija priecīgs un pateicīgs, jo šos četrus gadus viņš vairs nelieto alkoholu, turklāt mani noskrējis pusmaratonā! No sirds parunājāmies, un tagad es viņu bieži redzu skriešanas sacensībās.

Reklāma
Reklāma

Un kā ar pievēršanos ticībai?

Arī tas ir veids, kā sakārtot domas. Manuprāt, tam ir ļoti labs piemērs. Lielākajai daļai pacientu vaicāju, vai viņi tic Dievam, apmeklē baznīcu. Atbildes ir ļoti dažādas. Kāds mans pacients atbildēja, ka ir īsts antikrists, Dievam netic un baznīca viņam nepalīdzēšot. Pagāja kāds pusgads. Braucu pa Rēzekni gar Rēzeknes Balto baznīcu tur pie Latgales Māras pieminekļa un ievēroju savu pacientu, kurš… iznāca no dievnama. Un tā vairākas reizes. Kad viņš kārtējo reizi atnāca uz pieņemšanu, vaicāju, ko viņš dara baznīcā. Pirms tam taču teicis, ka esot antikrists.

Vīrietis atzinās, ka nolēmis ieklausīties manā aicinājumā apmeklēt baznīcu. Aizgājis, apsēdies pēdējā rindā, klausījies sprediķi, kora dziedāšanu. Un tas viņam palīdzējis. Vairs nedzerot nemaz. Un katru nedēļas nogali ejot uz baznīcu. Katram cilvēkam tas ir citādi. Katram ir savs ceļš, lai pārvarētu atkarības, lai atrastu to, kas viņu dara laimīgu, palīdz atbrīvoties no ikdienas stresa, rada pozitīvas emocijas.

Arī mežs taču ir sava veida baznīca, kurā ieklausīties.

Kurā brīdī būtu jāsāk uztraukties un meklēt narkologa tālruņa numuru?

Tajā brīdī, kad kā zāles nākamajā rītā pēc iedzeršanas tiek meklēts alkohols. Tāpat tas jādara tajā brīdī, kad tu pats sev esi pateicis, ka pēc alkohola lietošanas vai pēc smēķēšanas bija slikti un tu vairs nekad tā nedarīsi. Parasti tas ir tad, kad pēc atkarību izraisošo vielu lietošanas nākamo nakti vai pat nākamo dienu esi pavadījis tualetē, apķerot balto draugu. Ir jāsaprot, ka šādā brīdī dotos solījumus turēt ir visgrūtāk un vajadzīga speciālista palīdzība.

Katrs gadījums ir individuāls, un vienmēr ir knifiņi, kas jāpasaka priekšā, ko darīt.

Laiks skriešanai!

Reizi piecos gados ikvienam ieroču īpašniekam ir jāiet gan pie psihiatra, gan pie narkologa, lai pagarinātu ieroču atļaujas. Vai tad, ja šajā laikā ir meklēta narkologa palīdzība, tas viennozīmīgi nozīmēs to, ka ieroču atļaujas, autovadītāja tiesības būs jāzaudē?

Tā ir lielākā problēma – cilvēki baidās, ka tūlīt nokļūs narkologa uzskaitē, un tāpēc konsultējas tikai pa tālruni. Narkologa uzskaitē obligāti ir jāliek tie cilvēki, kuriem alkohola lietošanas dēļ ir sācies delīrijs, krampji, kuri dzer vairākas nedēļas no vietas. Un narkologs jau nav vienīgais, kurš izvērtē pacientu. Tas ir jādara kopā ar psihologu, psihoterapeitu. Vispirms ir jānoskaidro, cik lielā mērā alkohola lietošana ir izmainījusi cilvēka uzvedību, cilvēka psihi.

Es kā narkologs strādāju kopš 1983. gada un divus gadus mācījos maģistrantūrā Maskavā Vissavienības narkoloģijas centrā. Mani pacienti gan agrāk, gan tagad ir visu profesiju pārstāvji. Gan ārsti, gan skolotāji, gan mācītāji, domes deputāti, bija olimpiskais čempions. Ir jāsaprot, ka tā ir slimība, ar kuru var saslimt ikviens cilvēks neatkarīgi no viņa fiziskā vai garīgā potenciāla, ja šis cilvēks lieto alkoholu, piemēram, lai aizmirstos vai ievērotu kādus paradumus. Jebkurš var kļūt atkarīgs no alkohola lietošanas.

Tas, ka tu esi sapratis, ka nepieciešama speciālista palīdzība, momentāni nenozīmē, ka tu nokļūsi narkologa uzskaitē. Vienkārši speciālista palīdzība ir jāmeklē laikus, kamēr problēma nav kļuvusi pārāk liela. Nevajag sagaidīt brīdi, kad vairs nevar atgriezties atpakaļ.

Medības bijušas veiksmīgas!

Alkohols un citas apreibinošās vielas sagrauj ne tikai veselību, bet arī attiecības ģimenē. Ja šo iemeslu dēļ sāk šķobīties ģimene, arī tad ir jāmeklē speciālista palīdzība.

Tāpēc, ja kāds vēlas nākt pie manis uz konsultāciju, es vienmēr aicinu nākt kopā ar dzīvesbiedru vai vecākiem. Tā nav vienkārša slimība, kuru var izārstēt, iedodot tableti. Ir jārunā par psiholoģiju, par savstarpējām attiecībām ģimenē. Jāsaprot, kāpēc šāda situācija vispār ir izveidojusies. Tas pats attiecināms arī uz smēķēšanu – uz parastajām cigaretēm, uz elektroniskajām cigaretēm un citām apreibinošām vielām. Vienmēr ir kāds iemesls, kāpēc tās sākts lietot.

Reizēm atklājas, ka stimulu šo vielu lietošanai ir devuši paši vecāki, un šo problēmu jāsāk risināt jau starp vecākiem. Jādomā, kā citādi svinēt svētkus, kādus draugus, nodarbības izvēlēties.

Kā izvairīties no alkohola atkarības? Svētku reizēs taču paceļam kādu glāzīti...

To, vai cilvēks kļūs atkarīgs no alkohola, nosaka dažādi faktori. Ir svarīga predispozīcija. Ja rados ir kāds, kuram bijušas problēmas ar alkoholu, piemēram, šis cilvēks dzēra plostveidīgi, mainījās cilvēka uzvedība, iespēja kļūt par alkoholiķi ir divas trīs reizes lielāka.

Ja cilvēkam nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas ir jālāpa paģiras, tas jau ir signāls, ka ir izveidojusies atkarība. Tālāk ir divi ceļi – turpināt dzert un nodzerties vai pilnībā pārtraukt alkohola lietošanu. Man patīk cilvēki, kuriem bijušas problēmas ar alkoholu, viņi to ir sapratuši un pateikuši alkoholam stingru nē, neatļaujoties pat pili alkohola.

Savulaik par alkoholiķiem uzskatīja cilvēkus praktiski bez dzīvesvietas, kas dzer odekolonu, citas spirtu saturošas vielas. Taču tikai pamazām esam nonākuši pie atziņas, ka tā ir slimība ar specifisku gaitu, ka var nedzert, darīt visu un priecāties par dzīvi. Taču nedrīkst darīt vienu – nedrīkst lietot alkoholu. Nemaz. Ir taču cilvēki, kuri nevar lietot olas, kuriem alerģiju rada ziedputekšņi. Cukura diabēta cilvēkiem jāierobežo cukura patēriņš. Tāpat arī šeit – visu var, izņemot alkoholu, jo organismā veidojas specifiska reakcija.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
2026akcija2

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT
MEDNIEKS MAKŠĶERNIEKS
Reklāma