20.3 °C
Latvijā atkal sākusies sēņošanas sezona – mežos parādījušās baravikas, apšubekas, gailenes un citas sēnes.
Katru brīvdienu – saule vai lietus – meži pildās ar sēņotājiem, kuri dodas dabā ar groziņiem un spaiņiem cerībā pārvest mājās bagātīgu sēņu ražu. Taču šoruden jo īpaši jāņem vērā, ka mūsu mežos sastopami ne tikai sēņotāji, bet arī plēsēji – lāči, vilki un lūši.
Pēdējo gadu novērojumi liecina, ka šo dzīvnieku populācija pieaug, un tie arvien biežāk manīti ne tikai dziļi mežos, bet arī apdzīvoto vietu tuvumā. Tas nozīmē, ka mums jāmaina ieradumi un jāsaprot, kā pareizi uzvesties dabā, lai izvairītos no apdraudējuma gan pašiem, gan mājlopiem un mūsu mīļdzīvniekiem – suņiem.
Svarīgākais – nezaudēt mieru
Panikai tiešām nav iemesla. Lielākā daļa dzīvnieku cilvēku nevēlas satikt un paši no mums izvairās. Tomēr mežā vienmēr jābūt vērīgam un jāapzinās iespējamie riski. Visdrošāk mežā doties divatā vai nelielā grupā, turklāt sarunājoties. Nav nepieciešams skaļi dziedāt, bet klusa saruna palīdzēs dzīvniekiem saprast, ka jūs tuvojaties, un tie paspēs laikus aiziet.
Ja mežā redzat savvaļas dzīvnieku – vai tā būtu lapsa, stirna, staltbriedis, alnis vai lācis – vislabāk tam netuvoties. Pat ja dzīvnieks guļ vai izskatās novārdzis, ne vienmēr tas ir ievainots. Dzīvnieku iespējams pārsteigt arī atpūtas brīdī vai vienkārši nekustīgi vērojam apkārtni.
Galvenais noteikums – nedoties klāt!
Ja mežā sastopat ievainotu vai bezpalīdzīgu dzīvnieku un par to ziņojat Valsts meža dienestam vai Pārtikas un veterinārajam dienestam, ir svarīgi saprast, ka atbildīgās institūcijas ne vienmēr var reaģēt uzreiz, īpaši nedēļas nogalēs vai svētku dienās. Visdrīzākais, jūsu sniegtā informācija tiks fiksēta un pie pirmās iespējas izvērtēta.
Pēc tam speciālisti lemj par tālāko rīcību – vai uz notikuma vietu sūtīt medniekus, lai palīdzētu situāciju risināt, vai pieņemt citus lēmumus. Tas, kā rīkoties, atkarīgs no dzīvnieka sugas, ievainojuma pakāpes, tā atrašanās vietas un apdraudējuma apkārtējai videi.
Līdzīga pieeja tiek piemērota arī gadījumos, kad savvaļas dzīvnieks ieklīdis apdzīvotā vietā vai uzturas tās tuvumā. Šādā situācijā tiek izvērtēts, vai dzīvnieks pats varēs aiziet prom vai arī būs nepieciešama cilvēku iesaistīšanās, lai novērstu potenciālos riskus ļaudīm un mājdzīvniekiem.
Pašrocīgi glābt vai pārvietot dzīvnieku nav droši – arī ievainots zvērs var aizstāvēties un traumēt cilvēku. Īpaši tas attiecas uz plēsējiem, piemēram, vilkiem, lūšiem un lāčiem.
Lūši un vilki – klusi novērotāji
Lūši un vilki cilvēku parasti neuztver kā potenciālu medījumu. Lielākoties tie, pamanījuši cilvēku, vienkārši pazūd no redzesloka. Ja sastopat lūsi vai vilku, vienkārši mierīgā tempā turpiniet ceļu. Svarīgi ir saglabāt distanci un netuvoties dzīvniekam, piemēram, lai to fotografētu vai filmētu. Attālināti uzņemts video ir drošs un interesants pierādījums sastapšanās brīdim, bet mēģinājums pielavīties var beigties slikti gan cilvēkam, gan dzīvniekam.
Dodoties uz mežu, īpaši sēņošanas laikā, ir ļoti svarīgi atcerēties par savu mājas un medību suņu drošību. Latvijā arvien biežāk novēroti gadījumi, kad vilki uzbrūk suņiem, un šādu incidentu skaits pieaug. Plēsēji, īpaši vilki, suņus uztver kā konkurentus vai vieglu medījumu. Ja suns aizskrien pa pēdām un aizklīst, viņš var nejauši sastapties ar vilku, lāci vai lūsi, un tas var beigties traģiski.
Lai izvairītos no nelaimes, nekādā gadījumā nelaidiet suni vaļā no pavadas, ja to nevarat droši atsaukt. Suns, kas skrien tālu prom no saimnieka, ne tikai apdraud sevi, bet var arī izdzenāt un bezjēdzīgi traucēt meža dzīvniekus. Tāpēc, dodoties dabā, saimniekiem jāuzņemas pilna atbildība par sava suņa uzvedību un drošību. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad plēsēju populācija pieaug un satikšanās ar tiem kļūst arvien reālāka.
Lāči, vilki un lūši ir daļa no mūsu dabas, un to klātbūtne liecina par veselīgu ekosistēmu.
Sēņošanas un ogošanas laikā jāatceras, ka mēs viesojamies viņu mājās.
Tikšanās ar lāci – ko darīt?
- Lācis ir spēcīgs un veikls dzīvnieks, un sastapšanās ar to var būt bīstama. Ja pamanāt lāci tuvumā, nekādā gadījumā neskrieniet prom – tas var atmodināt plēsoņā medību instinktu.
- Saglabājiet mieru.
- Runājiet mierīgā balsī, lai dzīvnieks dzird jūsu klātbūtni.
- Lēnām atkāpieties pretējā virzienā, nenovēršot skatienu no lāča.
- Nepagrieziet muguru un nemēģiniet tuvoties.
- Īpaša uzmanība jāpiešķir situācijām, kad sastopat lāceni ar mazuļiem. Ja redzat lācēnu vienu pašu, nekādā gadījumā to neaiztieciet! Māte noteikti ir netālu, un jūsu mēģinājums "glābt" mazo var beigties ar uzbrukumu.
Kā pasargāt sevi un citus
- Dodieties mežā kopā ar draugu vai ģimenes locekli.
- Vienmēr paņemiet līdzi uzlādētu telefonu, lai nepieciešamības gadījumā varētu ziņot atbildīgajiem dienestiem.
- Neatstājiet pārtikas atliekas mežā – tās var piesaistīt plēsējus.
- Ja novērojat bīstamu situāciju, par to nekavējoties ziņojiet atbildīgajām institūcijām.
Raksts tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
