Būs jāveido jauni ieradumi?

Par svina izmantošanas ierobežojumiem Eiropas Savienībā runā jau gadiem.

Pirmais solis šajā virzienā bija svina skrošu aizliegums mitrājos, kas no mednieku puses izpelnījās pamatotu kritiku, – šis aizliegums bieži vien ir nesaprotams, grūti īstenojams un dažkārt pat absurds. Nereti tas kļūst par kontroles, nevis vides aizsardzības instrumentu.

Tagad zem palielināmā stikla ir nonākuši arī makšķerēšanas atsvari un mānekļi. Priekšlikumi par to ierobežošanu jau ir uzrakstīti, viedokļi sniegti. Daudzi makšķernieki neuzskata to par pamatotu soli, citi vienkārši samierinās – "ja aizliegs, tad aizliegs". Taču diskusijai noteikti jāturpinās. Mēs jau tagad redzam virkni problēmu, kas šādu regulējumu ieviešanā varētu rasties, – no informācijas trūkuma un alternatīvu pieejamības līdz riskam zaudēt tos cilvēkus, kurus visgrūtāk aizsniegt ar jebkādu jaunu normu skaidrojumu.

Noliekot malā emocijas

Ne viens vien gados vecāks makšķernieks teiks: "Mēs gadsimtiem svinu izmantojām – nekādas katastrofas nenotika." Un taisnība jau daļēji ir – daudzas paaudzes makšķerējušas ar svina atsvariem, nezinot neko par toksikoloģiju. Protams, šeit mēs varam runāt arī par dažādām konspirāciju teorijām. Velkot šo pavedienu tālāk, tie, kas visagresīvāk cīnās pret svinu, bieži vien ir arī tie paši, kas principā ir pret medībām un makšķerēšanu kā tādu. Tātad, ja pieņemam konspirāciju teorijas, tad jāpieņem arī tas, ka šie ir apzināti mēģinājumi ierobežot šo dzīvesveidu, jo medības bez munīcijas un makšķerēšana bez mānekļiem vienkārši nav iespējama.

No otras puses – un tas ir jāatzīst skaidri – svins ir kaitīgs. Kad tas nonāk vidē, tas neatgriezeniski piesārņo ūdeni, var uzkrāties dzīvajos organismos un beigu beigās ietekmēt arī putnu populāciju, jo daudzi putni nejauši norij svinu, to sajaucot ar grants graudiem, un iet bojā no saindēšanās. Tie nav pieņēmumi, tā ir pierādīta realitāte. Šajā jautājumā nav jābalstās emocijās, aizspriedumos vai sazvērestībās. Jābalstās faktos. Un vēl svarīgāk – izglītošanā, īpaši to makšķernieku, kuri nepiedalās forumos, nelasa regulu pielikumus, bet vienkārši sēž pie upītes ar savu kātiņu, nezinot, ka drīz viņu makšķerēšanas rīki var kļūt nelegāli.

Desmitiem tūkstošu tonnu svina piesārņojuma

Tātad visu pēc kārtas. Šobrīd tiek apsvērts aizliegums izmantot svinu makšķerēšanas piederumos, piemēram, svina atsvaros un mānekļos, ņemot vērā svina toksiskumu cilvēkiem un videi. Šo ierobežojumu mērķis ir samazināt svina nonākšanu vidē un tā kaitīgo ietekmi uz ekosistēmām.

Saskaņā ar Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) datiem katru gadu ES vidē nonāk aptuveni 44 tūkstoši tonnu svina, no kuriem ievērojama daļa nāk no medību munīcijas un makšķerēšanas piederumiem. 

Šis svins apdraud putnus un citus dzīvniekus, kas var nejauši norīt svina daļiņas, kā arī cilvēkus, kuri patērē ar svinu piesārņotu pārtiku.

ECHA ierosinājusi ierobežot svina izmantošanu makšķerēšanas piederumos, piemērojot šādus pārejas periodus: trīs gadi svina atsvariem un mānekļiem, kas sver līdz 50 gramiem, un pieci gadi svina atsvariem un mānekļiem, kas sver vairāk nekā 50 gramus. Turklāt tiek apsvērti izņēmumi, piemēram, ļoti maziem svina atsvariem, kuru svars ir mazāks par 0,06 gramiem, ņemot vērā alternatīvu trūkumu.

Latvijā nevalstiskās organizācijas ir izteikušas bažas par plānoto ierobežojumu ietekmi uz makšķerēšanas nozari un hobijmakšķerniekiem. Zemkopības ministrija ir paudusi viedokli, ka ierobežojumi var radīt ekonomiskus izaicinājumus un ka nepieciešama rūpīga ietekmes analīze pirms lēmumu pieņemšanas. Dažās ES valstīs, piemēram, Dānijā un Nīderlandē, jau ir ieviesti svina izmantošanas aizliegumi makšķerēšanā. Tomēr praksē šie aizliegumi saskaras ar ieviešanas grūtībām, tostarp informācijas trūkumu makšķernieku vidū un alternatīvu materiālu pieejamības problēmām. Bieži vien dzirdēts par to, ka šajās valstīs aizliegums ir, bet tāpat neviens to neievēro.

Svarīgi piedāvāt alternatīvas

Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz bezsvina makšķerēšanas piederumiem, būtiska ir makšķernieku izglītošana par svina kaitīgumu un pieejamajām alternatīvām. 

Šobrīd sporta makšķerēšanas jomā jau notiek pāreja uz bezsvina piederumiem, taču svarīgi ir sasniegt arī hobijmakšķerniekus, kuri var nebūt informēti par šīm izmaiņām. 

Un, godīgi sakot, tieši šos makšķerniekus būs visgrūtāk aizsniegt, kas var novest pie dažādām soda sankcijām.

Arī Eiropas Makšķerēšanas piederumu tirgotāju asociācija (EFTTA) ir izteikusi bažas par gaidāmo svina piederumu aizliegumu, uzsverot, ka svins nav tikai ekoloģisks jautājums – tas ir arī ekonomisks un sociāls. Pārāk strauja aizlieguma ieviešana bez pietiekamas informēšanas un tehniskā atbalsta var ietekmēt tūkstošiem cilvēku, kuri strādā makšķerēšanas industrijā visā Eiropā. Turklāt EFTTA norāda, ka piedāvātās alternatīvas materiāliem, piemēram, volframs, tērauds vai bismuts, ir dārgākas, grūtāk apstrādājamas un ne vienmēr piemērotas visiem zvejas veidiem. Organizācija uzsver: "Mums nav jāsteidzas ar aizliegumu – mums jārīkojas gudri."

Kritizē plānoto pārejas procesu

EFTTA arī uzskata, ka pašreizējais priekšlikums par svina atsvaru aizliegumu ir nevajadzīgi sarežģīts, un piedāvā vienkāršāku un loģiskāku risinājumu – vienotu piecu gadu pārejas periodu visiem atsvariem neatkarīgi no to svara. Šāda pieeja būtu skaidrāka gan ražotājiem, gan tirgotājiem, kā arī vienkāršotu uzraudzību un kontroli. Tajā pašā laikā EFTTA atbalsta ātrāku – sešu mēnešu – pārejas periodu attiecībā uz tiem atsvariem, kas mērķtiecīgi paredzēti tam, lai copējot tiktu zaudēti vai atdalītos, jo tie visātrāk un visbiežāk nonāk vidē.

Plānotie svina izmantošanas ierobežojumi makšķerēšanā ES ir vērsti uz vides un sabiedrības veselības aizsardzību. Tomēr to veiksmīgai ieviešanai nepieciešama līdzsvarota pieeja, ņemot vērā ekonomiskos aspektus, alternatīvu pieejamību un efektīvu makšķernieku izglītošanu.

Šobrīd norisinās aktīvas diskusijas Eiropas Savienības līmenī, un vairākas dalībvalstis jau ir paudušas iebildumus par piedāvāto regulējumu. Jāņem vērā, ka šie priekšlikumi nav izolēti – tie iet kopsolī ar plašāku iniciatīvu par totālu svina izmantošanas ierobežošanu medību munīcijā. Ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju, daudzas valstis uzskata, ka šis nav piemērots brīdis, lai ieviestu šāda mēroga aizliegumus. Divpadsmit dalībvalstis ir paudušas savus iebildumus, bet tie galvenokārt attiecas tieši uz totālu svina medību munīcijas aizliegumu.

Kā tas izvērtīsies – grūti paredzēt. Skaidrs tikai viens – priekšlikumā ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem nav skaidru atbilžu. Svina munīcijas un svina makšķerēšanas rīku aizliegums šobrīd ir definēts vienā dokumentā. Iespējams, totālais svina munīcijas aizliegums tiks noraidīts vai atlikts, tāpat pastāv iespēja, ka makšķerēšanas jautājums zaudēs savu aktualitāti un netiks skatīts. Tomēr katram būtu vērts uzdot sev jautājumu – ko es jau šodien varu darīt, lai samazinātu piesārņojumu un padarītu makšķerēšanu ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku.