4.4 °C
Vairumam dzīvnieku pavasaris un vasaras sākums ir mazuļu gaidīšanas un pasaulē nākšanas laiks, tāpēc vasarā ir liela iespējamība tos sastapt. Zinot cilvēku reizēm pārspīlēto līdzjūtību, jāatceras, ka pirms palīdzības sniegšanas ir jāpārliecinās, vai dzīvniekam tā patiešām ir vajadzīga. 95% situāciju ir pilnīgi dabiski, ka dzīvnieku mazuļi ir vieni paši. Taču kā rīkoties situācijā, ja mežā sastaptais dzīvnieks uzvedas savādi?
Žurnāla Medības redakcija no lasītāja saņēma ziņu, kurā lūdz skaidrot, kā pareizi rīkoties šādā situācijā: “Skaidri redzami slimā staltbriežu govs nedēļas nogalē streipuļoja blakus manai mājai. Pēc manas ētiskās medību izpratnes šis dzīvnieks būtu jāatbrīvo no ciešanām, kā arī obligāti jāpārbauda, kāda veida slimības tam varētu būt. Mežs, kurā to redzēju, nav medību iecirkņa sastāvā. Sazvanot Cēsu mežniecību, saņēmām atbildi, ka viņu rokas ir sasietas! Briežu govs atradās kaimiņu īpašumā. Pats esmu mednieks, taču nevaru noskatīties, kā dzīvas būtnes cieš. Kā rīkoties šādā situācijā, un vai būtu jāļauj medniekam nomedīt slimus vai ievainotus medījamos dzīvniekus?”
Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt.
Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.
Atbilstoši Latvijas Dabas aizsardzības likumam dzīvnieku nonāvēšana meža teritorijā ir atļauta tikai ārkārtas gadījumos un saskaņā ar specifiskiem noteikumiem. Likums neparedz automātisku dzīvnieku nonāvēšanu tikai tādēļ, ka tas uzvedas dīvaini. Lai skaidrotu situāciju, sazinājāmies ar Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāju Valteru Lūsi un Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāju Ivaru Kolodu.
Valters Lūsis: Svarīgākais ir objektīvi novērtēt, vai dzīvnieka stāvoklis nerada tam ciešanas, kas apdraud tā dzīvību
“Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumam praktizējošs veterinārārsts ir persona, kura kvalifikācija ļauj noteikt, vai dzīvnieks ir neārstējami slims un atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī. Konkrētā situācija nav saistāma ar medībām. Šādos gadījumos svarīgākais ir objektīvi novērtēt, vai dzīvnieka stāvoklis nerada tam ciešanas, kas apdraud tā dzīvību. Ja tas tā nav, tad sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu pamats lēmuma pieņemšanai tālākai rīcībai ir situācija, kad dzīvnieks ar netipisko uzvedību tiek novērots konkrētajā vietā vairākas dienas bez stāvokļa uzlabošanās pazīmēm. Katrs gadījums ir vērtējams individuāli, bet lēmumam jāatbilst Dzīvnieku aizsardzības likumam,” atbild VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Ivars Koloda: Katra situācija ir jāizvērtē un pēc iespējas drīzāk jācenšas izbeigt dzīvnieka ciešanas
“Šādu gadījumu nav daudz, taču Ziemeļkurzemē šādā situācijā Pārtikas un veterinārais dienests kopā ar Valsts meža dienestu sastādīja aktu par lēmuma pieņemšanu. Pašlaik par ievainotu vai bojā gājušu (t. sk. auto notriektu) meža dzīvnieku iespējams ziņot lietotnē Mednis, kas ļauj nodot informāciju pa tiešo Valsts meža dienestam. Laba būtu arī opcija Aizdomas par saslimšanu. Apskatot medību noteikumus, pieejama informācija par to, kā rīkoties situācijā ar bojā gājušu medījamo dzīvnieku ne medību apstākļos. Turpretī nav pieejama informācija par pareizu rīcības modeli, sastopoties ar ievainotu dzīvnieku vai dzīvnieku ar dīvainu uzvedību. Tad par pamatu jāņem Dzīvnieku aizsardzības likums, kas nepieļauj dzīvnieka ciešanas. Piemēram, ja automašīna notriekusi stirnāzi un tas iemucis mežā un turpina mocīties, situācija ir jāizvērtē, pieaicinot veterinārārstu vai PVD pārstāvjus, un pēc iespējas drīzāk jācenšas dzīvniekam palīdzēt vai tā ciešanas izbeigt. Ja attiecīgajā laika periodā konkrētais dzīvnieks nav medījams, tad jāinformē Valsts meža dienests, kas kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu pieņem lēmumu. Savukārt, ja ir aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar iespējamām infekcijas slimībām (uzvedība, vienuviet manīti vairāki dzīvnieki ar vienādām pazīmēm), tad tieši tāpat PVD sadarbībā ar VMD lemj par analīžu parauga ņemšanu, izslēdzot iespējamās infekcijas slimības,” skaidro PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda.
Dzīvniekam dīvaina uzvedība var būt ne tikai tāpēc, ka tam būtu kādas iespējamas infekcijas slimības, bet arī tāpēc, ka tas cietis autonegadījumā, varbūt kaut ko saēdies (piemēram, stirnas rapšu laikā), cieš no iekšējiem parazītiem, nav izslēgti audzēju veidojumi. Ivars norāda, ka, saņemot ziņojumu par dzīvnieku vai putnu, kurš acīmredzami guvis traumu, ir bijušas situācijas, kad tiek sniegta arī veterinārā palīdzība, taču lielākoties tiek lemts par šī dzīvnieka likvidēšanu.
“Jāsaprot, ka šobrīd mežs ienāk pilsētā un ne vienmēr cilvēku novērotā dzīvnieka pārdrošā un reizēm mums aizdomīgā uzvedība liecina par kādas slimības klātbūtni. Meža dzīvniekus nevajag mēģināt barot, ir jāmāca bērniem respektēt meža dzīvniekus, netuvoties tiem un nekādā citādā veidā nenodarīt tiem kaitējumu. Tāpat ir arī ar putnu barošanu tagad putnu gripas izplatības laikā, to nevajag darīt! Kā vēl vienu piemēru varu minēt neseno gadījumu ar āpsi, kam tika novērota it kā ļoti dīvaina uzvedība un par ko tika ziņots PVD. Mežā tika atrasts āpsis, kurš ļoti aizdomīgi raustījies un tad atrasts nobeidzies. Radušās aizdomas par iespējamu trakumsērgu, gaļēdāju mēri vai kādas citas infekcijas slimības klātbūtni. Braucām, ņēmām analīžu paraugu mežā, taču beigās no kāda cita aculiecinieka saņēmām informāciju, ka konkrētais āpsis esot bijis auto notriekts. Mežā dzīvnieks vienkārši iegājis dziļāk un raustījies agonijā, bet to pamanījis cits cilvēks, kurš mums ziņoja. Taču paldies viņam par to, ka nebija vienaldzīgs un apzinīgi rīkojās. Par šādiem novērojumiem ir jāziņo nekavējoties. Katrs gadījums ir vērtējams individuāli, vispirms izslēdzot lielākos ļaunumus – iespējamo infekcijas slimību izplatīšanos meža dzīvnieku populācijā,” stāsta Ivars Koloda.
