Tropiskajā klimatā aug daudz dažādu koku, no kuriem vietējie iegūst sveķus tieši kvēpināšanas un dziedniecības vajadzībām. Plašāk pazīstami ir vīraka sveķi. Šoreiz pastāstīšu mazliet vairāk tieši par to ieguves procesu, kurš, izrādās, ir gana sarežģīts.

Dažādu augu sveķu kvēpināšana meditāciju un rituālu laikā bijusi cieņā jau kopš senatnes – senie inki un maiji tos kvēpināja, pielūdzot savus dievus, senie ēģiptieši – par godu faraoniem. Vīraks ticis izmantots arī mirušo balzamēšanai. Ķīnā Hanu dinastijas laikā kvēpināšana bijusi tik iecienīta, ka tikuši pat algoti cilvēki – sveķu vācēji. Bībelē vīraks ir viens no visbiežāk pieminētajiem augiem un viena no dāvanām, kas tikusi pasniegta jaundzimušajam Jēzum. Vīraks jau izsenis tiek izmantots ājurvēdiskajā dziedniecībā. Meksikā un Centrālamerikas valstīs vīraka sveķus joprojām kvēpina pirts rituālu un maģisko sēņu ceremoniju laikā, musulmaņu valstīs – pielūdzot Allāhu.