1896. gada 5. augustā. Pirms 130 gadiem Vecmīlgrāvī strādnieku ģimenē piedzima jo īpaši 20. gadsimta 20.–30. gadu Latvijā un arī vēlāk tautā iemīļotais karikatūrists, grafiķis un "rīmju" autors Jānis Dreslers (1896–1971).

Reklāma

Viņa zīmēto un asprātīgām, lipīgām četrrindēm pavadīto Jefiņa, Slīmesta, Sprukstiņa un vēl citu tēlu piedzīvojumi žurnālā "Atpūta" pārdzīvoja savu laiku. Par šiem savdabīgajiem komiksiem kā teju jau folkloru ar nostalģiju atcerējās arī tad, kad neatkarīgā Latvijas valsts jau bija iznīcināta. Ne velti Dresleru un tautasdziesmu ilustratoru Reini Birzgali (1907–1990) uzskata par latviešu komiksa pamatlicējiem. Bet zīmēt Bolderājas kokzāģētavas strādnieks Dreslers bija sācis vēl pirms Pirmā pasaules kara, un viņa pirmais darbs 16 gadu vecumā 1912. gadā tiek publicēti satīras žurnālā "Gailis", kam karikatūras piegādā arī vēlākie klasiķi Alberts Kronenbergs un Indriķis Zeberiņš. Kad nodibina Latvijas valsti, Dreslers savu ceļu jau ir izvēlējies. Viņš uzsāk sadarbību ar Benjamiņu "Atpūtu". Sākotnēji tikai zīmē, jo tekstus raksta viņa draugs dzejnieks Jānis Ziemeļnieks. Rīmēt Dresleru pamudinājis tieši viņš. Jādomā, sava loma tajā bija arī Ziemeļnieka grimšanai atkarībās un depresijā, kad sacerēt kaut ko vieglu un humoristisku kļuva aizvien grūtāk. 30. gados mākslinieks guva papildu popularitāti ar sava stila reklāmu zīmēšanu un tekstu sacerēšanu vietējā ražojuma veļas pulverim "Borsil". Galvenā varone tajās bija Burbuļmāte. Stāsta, ka attiecīgajās dienās daudzi tāpēc vien pirkuši "Jaunākās Ziņas", lai uzzinātu jaunumus viņas gaitās.

Pirmajā padomju okupācijā karikatūristu represijas neskāra, taču vācu okupācijas laikā Dreslers bija piestrādājis par karikatūristu žurnālā "Laikmets", kur zīmēja gan Staļinu, gan citus padomju darboņus. 1945. gadā viņam par "pretpadomju propagandu" piesprieda 15 gadus soda nometnēs. Nebrīvē nācās pavadīt desmit gadus, līdz 1955. gadā Dresleru amnestēja. Pēc atbrīvošanas mākslinieks epizodiski zīmēja žurnāliem "Dadzis", "Zvaigzne", "Bērnība", laikrakstiem "Literatūra un Māksla" un "Padomju Jaunatne", taču veselība jau bija iedragāta un spējas gājušas mazumā. Kad tautā mīlētais karikatūru un pantiņu meistars 1971. gadā nomira, "Literatūra un Māksla" Latvijas PSR Mākslinieku savienības vārdā publicēja nekrologu, kurā bija rindas: "Jāņa Dreslera dzīves ceļš bija sarežģīts un pretrunīgs. Pirmspadomju perioda darbiem raksturīga neiedziļināšanās sabiedriski politisko notikumu būtībā, dažkārt arī nepareiza to izpratne un traktējums, ko mākslinieks pārvarēja padomju laikā."

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Zemgales Balss", 1926. gada 5. augustā

Mūsu rakstnieku darbi angļu valodā. Starptautisko daiļrakstu konkursa komitejas Latvijas subkomiteja iesūtījusi galvenajā komitejā mūsu rakstnieku J. Veseļa, K. Zariņa un Ā. Ersa stāstus. Pagājušā gadā iesūtītie Pāvila Rozīša un A. Brigaderes stāsti jau ievietoti komitejas izdevumā "The Best Continental Stories", kas iznāk ik gadus angļu valodā. Tai pašā izdevumā pērn ievietoti J. Akuratera, J. Ezeriņa un A. Upīša stāsti.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu