1946. gada 17. jūnijā. Pirms 80 gadiem padomju okupētajā Latvijā un latviešu bēgļu nometnēs Vācijā ar radikāli atšķirīgiem vēstījumiem atcerējās 1940. gada 17. jūniju, kad, iznīcinot Latvijas valstiskumu, robežu šķērsoja un Rīgu sasniedza PSRS okupācijas karaspēks.

Reklāma

Kopš traģiskajiem notikumiem bija pagājuši tikai seši gadi. Pa vidu bija pieredzēta vācu okupācija un no padomju propagandas puses līdzās agrākajiem izdomājumiem iezīmējās jauna nianse – centieni izmantot arī vācu periodu, lai pārliecinātu, ka padomju okupācija vai "plutokrātu režīma nokratīšana", ko "Latvijas darba ļaudis" esot paveikuši ar padomju valdības palīdzību (1940. gada "sociālistiskās revolūcijas" tēze 1946. gadā vēl nebija izvirzīta), latviešiem bijusi īsta "veiksme". Piemēram, Viļakā izdotajā "Latgales Zemniekā" tajās dienās anonīmā ievadrakstā varēja lasīt: "Tagad pēc Lielā Tēvijas kara mēs vislabāk un visā pilnībā varam novērtēt, cik milzīga vēsturiska nozīme latviešu tautai bija 17. jūnija notikumi. Ja Latvija nenokļuva hitleriskās Vācijas vasaļvalsts stāvoklī, ja Latvijas liktenis tagad nav saistīts ar Vācijas likteni, bet, ja, gluži otrādi, mēs esam nokratījuši uz visiem laikiem vācu iebrucēju jūgu un stāvam uzvarētāju tautu vidū, tad par to jāpateicas PSRS gudrajai politikai un mūsu tautas tālākai rīcībai pēc 17. jūnija, kas noveda pie Padomju Latvijas nodibināšanas. Notikumi, kas sākās 1940. gada 17. jūnijā, pārveidoja mūsu tautu ar viņas pašas vienotu gribu par padomju tautu. Kā padomju tauta mēs piedalījāmies Lielajā Tēvijas karā kopā ar lielo krievu tautu un pārējām padomju tautām." Latviešu bēgļu nometnēs Vācijā izplatītajā laikrakstā "Latviešu Vēstnesis" Viktors Baltkājis (1908–1973) 1946. gada 19. jūnijā gan atzīmēja ko citu: "Mūsu zemes āres pārsoļoja simttūkstoš svešu tautu karakalpu, kuriem neuzdrošinājāmies un arī nevarējām stāties pretim. Ja tanīs dienās to vēl visi nezinājām, tad dzīve pati rādīja, ka ar to iznīcināta ne vien mūsu mazās valsts iekārta, bet arī visas latviešu tautas līdz tam laimīgi auklētās netraucētās brīvības ilgas un paļāvība uz pašu prātiem un spēkiem veidojamo nākotni."

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvis", 1926. gada 17. jūnijā

Gada tirgus. Cēsīs bija ļoti bagāts. Daudz bija arī zirgu, bet pircēju nebija. Netrūka arī visādu brīnumdarītāju un cirkus mākslinieku. Pat safīri no Indijas bija atbraukuši un sacēla lielu lielos brīnumus, durstīdami savu miesu adatām. Tā kā dažādu mākslinieku bija saradies liels daudzums, tad bija liela konkurence un kāds cirkus būdas īpašnieks sapakāja visu bagāžu un aizlaidās tāļāk. Karstais laiks visus gurdināja un daudzi, kuri slāpes bija dzesējuši pienācīgā vietā, krita kā mušas, tā ka bija arī ko rauties policijai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu