1924. gada 28. augustā. Pirms 100 gadiem Gruzijas kalnraču pilsētā Čiaturā uzliesmoja sacelšanās pret PSRS varu ar mērķi atjaunot 1921. gadā sarkanās armijas iebrukuma dēļ zaudēto valsts neatkarību.
Sacelšanos gatavoja kopš 1922. gada, kad nelegālistu statusā nonākušie gruzīnu sociāldemokrāti un pilsonisko partiju aktīvisti ar trimdas valdības atbalstu izveidoja Gruzijas Neatkarības komiteju jeb saīsinājumā no gruzīnu valodas "Damkom". Tomēr arī čekai, ko padomju Aizkaukāzā tajā laikā vadīja vēlāk baisu slavu ieguvušais Lavrentijs Berija, izdevās veiksmīgi iefiltrēt savus aģentus dumpinieku rindās un tās graut ar arestiem un provokācijām.
Pēc plāna sacelšanos vajadzēja sākt 29. augusta agrā rītā, turklāt visā Gruzijā, lai apgrūtinātu padomju orgānu reakciju. Taču tā sākās dienu agrāk un vienā vietā.
Vēsturnieku ieskatā, iespējams, tas bija čekas provokatoru nopelns. Rezultāts bija tāds, ka, dumpim pārsviežoties arī uz citiem Gruzijas reģioniem, represīvie orgāni tam jau bija gatavi. Neskatoties uz slikto organizāciju, neatkarības piekritēji sākumā guva panākumus un izveidoja pagaidu valdību. Tomēr arī Maskava reaģēja ātri, nosūtot papildu sarkanās armijas vienības un bloķējot Gruzijas Melnās jūras piekrasti. Augusta noslēgumā, izmantojot artilēriju un aviāciju, nemierniekus izsita no vairākām pilsētām un atspieda kalnos. Sacelšanās dalībniekiem neizdevās mēģinājums doties karagājienā uz galvaspilsētu Tbilisi. Abhāzi un citas Gruzijas mazākumtautības neatbalstīja nemierniekus. Padomju orgāni saglabāja kontroli pār lielākajām pilsētām. Pēc sīvām un asiņainām cīņām sarkanā armija līdz septembra vidum bija iznīcinājusi spēcīgākās kaujinieku vienības un sacelšanās bija apspiesta. Vēl 4. septembrī čekai izdevās arestēt "Damkom" vadību. Gruzijā sakās terors.
Precīzi nav zināms, cik gruzīnu sacelšanās laikā un tūlīt pēc tam zaudēja dzīvību, taču lēš, ka vairāk nekā 12 tūkstoši. No tiem ap 3000 krita kaujās, bet pārējos nogalināja sekojošajās represijās.
Aptuveni 20 tūkstošus neatkarības piekritēju izsūtīja uz Sibīriju un Vidusāziju. Gruzīnu nācijai tas bija šoks, pēc kura tā nespēja atgūties gadu desmitiem. 1924. gada sacelšanās republikā bija tabu temats līdz 80. gadiem, kad par šī notikuma dalībniekiem sāka runāt kā nacionālajiem varoņiem.
Sociāldemokrāts, 1924. gada 28. augustā
Niedras lieta, kā jau zināms, nolikta iztiesāšanai Rīgas apgabaltiesā uz 18. septembri. Pretēji dažu avīžu ziņām, Niedru aizstāvēs tikai divi advokāti: zvērināts advokāts V. Dāle un zvērināta advokāta palīgs K. Vanags. Cik paredzams, lietas iztiesāšana ilgs 3 dienas. Izsaukti pēc pavēstēm pavisam 63 liecinieki, bet paredzams, ka viņu skaits pavairosies, jo nodomāts lūgt pielaist tiesā par lieciniekiem arī tās personas, kuras rīcības sēdē noraidītas, atvedot šīs personas uz apsūdzētā rēķina. Ieeja tiesas zālē būs pret biļetēm.