1925. gada 22. oktobrī. Pirms 100 gadiem Rīgas ostā, pa ceļam pārvarot vētru Ziemeļjūrā, ieradās Glāzgovas kuģubūvētavā tapušais pirmskara Latvijas flotes lepnums – ledlauzis "Krišjānis Valdemārs".
Pēc Latvijas valdības pasūtījuma 1924.–1925. gadā būvētais kuģis orkāna dēļ Ziemeļjūrā pie Skotijas krastiem ceļā bija aizkavējies par septiņām dienām. Vētra, kurā kuģi "mētāja kā skaidu", tam bija nodarījusi šādus tādus postījumus – nolauzusi radiotelegrāfa antenu, sadauzījusi abas glābšanas laivas, bet kajītēs salauzījusi nenostiprinātās mēbeles. Kuģa telpās bija nedaudz ieplūdis arī ūdens. Ievainojumus, kuģim svaidoties, guva tā kapteinis – viņam bija sadauzīta, taču ne lauzta riba, bet viens no matrožiem pārsita galvu. Ievainojumi tomēr nebija dzīvībai bīstami. Arī vētras sabojāto, kaut sākumā grasījās remontēt Liepājā, beigās saveda kārtībā uz vietas Rīgā.
"Krišjānim Valdemāram" ienākot Daugavā, izrādījās, ka upē ir zems ūdens līmenis un 60 metrus garais un 17 metrus platais ledlauzis ar 6,7 metru iegrimi sekluma dēļ nemaz nevarēja sasniegt piestātni pie Rīgas pils, lai parādītos pilsētniekiem. Kuģis tādēļ vispirms pietauvojās Daugavgrīvā, kur to nekavējoties ieradās apskatīt Finanšu ministrijas un vēl vairāku valdības iestāžu delegācija.
""Krišjānis Valdemārs" turēs vaļā Rīgas ostu, ievadīs viņā kuģus un izvadīs pa ledus laiku. Mūsu pārējās divas ostas, Liepāja un Ventspils, ir pieietamas kuģiem cauru gadu bez ledlaužu palīdzības. Ar jauno ledlauzi arī Rīga pārvēršas par cauru gadu atklātu ostu. Ledlauzim piekrīt tātad jo liela loma mūsu tirdzniecībā," laikrakstā "Latvis" skaidroja inženieris Artūrs Ozols. Līdz Rīgai kuģis tika vairākas dienas vēlāk, 26. oktobrī. Tad uz ledlauža apskati ieradās Valsts prezidents Jānis Čakste, valdības vīri, Rīgas pilsētas vadība un preses pārstāvji. "Visi uzraksti vienīgi latviski tiklab telpās kā uz signālaparātiem," pēc jaunieguvuma apskates priecājās avīžnieki. "Krišjāņa Valdemāra" iekštelpas bija gana elegantas un ar pietiekamām ērtībām, lai Valsts prezidents vēlāk kuģi varētu izmantot ārvalstu vizītēm.
Atradās arī "speciālisti", kuri metās apgalvot, ka valdība izdevusi Latvijas apstākļiem milzīgu naudu par kuģi, kas nepietiekamo tehnisko parametru dēļ nespēšot tikt galā ar saviem uzdevumiem Rīgas līcī. Prakse gan parādīja pretējo.
"Krišjānis Valdemārs" gāja bojā Otrā pasaules kara gaitā, 1941. gada 28. augustā uzskrienot uz mīnas Somu līcī pie Igaunijas krastiem.
"Lauku Darbs", 1925. gada 22. oktobrī
Bērna izmantošana. Valmieras pagasta Jaundrāšu saimnieks bija salīdzis pagājušā pavasarī Rīgā 12 gadus veco Hariju Ginteru par ganu. Alga bija nolīgta 100 ls naudā un pastalas, cik plīst. Protams, ka saimnieks izlikās ļoti labs un godīgs, un tēvs, kuram jāapgādā 9 galviņas, viņam savu dēlu pilnīgi uzticēja. Bet tēvs bija ne mazumu pārsteigts, kad ieraudzīja savu dēlu rudenī pēc pabeigtām ganu gaitām. Agrāk dūšīgais puisēns bija pavisam novārdzis un turklāt apsēsts ar utīm, tā ka tēvs to baidījās pat istabā laist. Izrādījās, ka saimnieks nemaz nav lūkojies par bērna apkopšanu un aptīrīšanu. Arī uzturs bijis vājš un nepietiekošs. Ganos līdzi dota maize ar biezpienu. Kad saimnieki ēduši sviestu, ganam bijis jāapmierinās ar siļķi. Algu pēc darba nobeigšanas saimnieks puisēnam nav izmaksājis. To kādreiz atsūtīšot pa pastu, bet sūtīšanas izdevumus atvilkšot, atvilkšot arī 4 latus par dzelzceļu, ko iedevis bērnam. Uz 9 verstis attālo staciju puisēnam bijis jāiet kājām. Zīmīgi vēl, ka saimnieks nav kaunējies bērnu saturēt līdz 15. oktobrim, kaut gan skola sākas 1. oktobrī un tam būtu jāiet skolā. Mēdz daudz runāt par bērnu aizsardzību, rīko bērnu dienas, vāc ziedojumus. Vai tad nederētu izdot likumu, kas piespiestu pelēčus drusku cilvēcīgāki izturēties pret bērniem?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu