30. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Dienvidvjetnamas valstiskuma gals

1975. gada 30. aprīlī. Pirms 50 gadiem pēc galvaspilsētas Saigonas (Hošiminas) krišanas PSRS atbalstītās Ziemeļvjetnamas armijas rokās no pasaules kartēm kā valsts pazuda ASV pamestā Dienvidvjetnama.

 Līdz ar to noslēdzās Vjetnamas karš, kas bija sācies 1955. gadā. Kapitālistiskā Dienvidvjetnama bija tapusi 1954. gadā tūlīt pēc tam, kad agrākā šī reģiona koloniālā lielvara Francija zaudēja Indoķīnas karā un atteicās no vēsturiskajām ambīcijām. Vjetnamas teritoriju pa 17. paralēli pēc analoģijas ar Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju toreiz sadalīja divās daļās, kur dienvidos iedibinājās ASV atbalstīta prorietumnieciska, pilsoniska valdība, bet ziemeļos ar PSRS un Ķīnas atbalstu tapa komunistiska valsts. Komunistiskā nometne ar tādu dalījumu nebija mierā, un lielā mērā izrādījās, ka Pirmais Indoķīnas karš bija licis pamatus nākamajam, daudz asiņainākajam Otrajam Indoķīnas karam, plašāk pazīstamam kā Vjetnamas karš, kur karotāji bija vairāk vai mazāk tie paši politiskie spēki, tikai Franciju bija nomainījušas ASV. Spēku samēri radikāli mainījās pēc 1973. gada, kad amerikāņu armija izstājās no tiešas līdzdalības ASV sabiedrībā nepopulārajā Vjetnamas karā. 

Dienvidvjetnamas armija asi izjuta straujo amerikāņu izstāšanos gan degvielas un militārās tehnikas rezerves daļu, gan citu resursu trūkuma veidā. Kritās arī kaujas gars.

Tikmēr Ziemeļvjetnama turpināja saņemt bagātīgu PSRS atbalstu kā militārajos padomniekos, tā finansēs un kara materiālos. Rezultātā Dienvidvjetnamas armija, pamazām demoralizējoties, nespēja apturēt ziemeļvjetnamiešu 1975. gada martā uzsākto uzbrukumu. Valsts prezidents Nguens Vans Thieu atkāpās no amata, bēga no Saigonas un patvērās Taivānā, pēdējā TV uzrunā katastrofā tieši apsūdzot Vašingtonu. Galvaspilsētā un armijā valdīja haoss. Saigonas pēdējās dienas 29.–30. aprīlī iezīmēja Dienvidvjetnamas un ASV aviācijas un flotes veiktā vērienīgā evakuācijas operācija "Frequent Wind", kuras laikā no brūkošās valsts kā bēgļus izveda aptuveni 139 tūkstošus vjetnamiešu un 1400 ASV pilsoņu. Formālā Dienvidvjetnamas apvienošana ar Ziemeļvjetnamu notika pēc pārejas perioda 1976. gada 2. jūlijā, kad agrāko Saigonu pārdēvēja par godu vjetnamiešu komunistu vadonim Ho Ši Minam.

"Jaunākās Ziņas", 1925. gada 30. aprīlī

Cilvēks, kurš nodzēris lielu daudzumu zāļu, bet nav nomiris, atrodas tepat Latvijā, un tas ir kāds Pēters S., kuru slimokase ievietojusi Jelgavas apriņķa slimnīcā. Šis vīrs, slimodams ar influenci, 14 dienu laikā patērējis 30 dažāda nosaukuma medikamentu, kopsvarā apmēram 1500 gramu, 41 pulveri un 12 ampulas, kopsummā par 3433 rubļiem. Pēc Rīgas ārstu speciālistu atsauksmes, tādu zāļu daudzumu varētu patērēt varbūt zilonis, bet ne cilvēks. Gadījums savā ziņā mīklains, un par viņu ieinteresējušās speciālistu aprindas. Tanī pat slimnīcā kādam Krišam L. izdarīta brukas operācija, pie kuras izlietoti, uz kases rēķina starp citiem medikamentiem kopsummā par 2194 rubļiem, arī 3 cimdu pāri un 6 birstes. Tādi fakti tiešām attaisno prasību par farmācijas valdes pievienošanu rūpniecības departamentam.