Pazīstamākais no Aleksandra Dimā musketieriem d’Artanjans un viņa brašie draugi bija ne tikai literāri, bet arī gluži reāli vēsturiskie personāži, kuru dzimtā puse bija Gaskonija, un tieši šī province bijusi galvenais kadru piegādātājs karaļa musketieru rotai, kas, kā pauduši mūsdienu pētnieki, skaidrojams ne tikai ar savdabīgām senām tradīcijām, bet arī gluži konkrētiem politiskajiem iemesliem.

Karaļa personīgās gvardes saknes

Speciālās nozīmes militārās karaliskās gvardes apakšvienības jeb tātad musketieru vēsture aizsākās aptuveni ap 1600. gadu, kad Francija tikko bija izkļuvusi no asiņainā tā dēvēto hugenotu kara jeb kristiešu apakšsektu katoļu un protestantu pretstāves jūga. Seno jūdu izgudrotā dieva pielūdzēju savstarpējā ķīviņa nomocītajai valstij mieru atnesa karalis Henrijs IV – Valuā dinastiju nomainījušās Burbonu dinastijas pārstāvis. Pirms uzkāpšanas Francijas valdnieka tronī viņš valdīja ziemeļu Navarrā, kas bija neatkarīga valsts, sevī iekļaujot arī Bearnu – vienu no franču provincēm, kurā Henrijs bija piedzimis.