Viņa bija vienīgais cilvēks, kuram jebkurā diennakts laikā bija iespēja netraucēti piekļūt boļševiku ģenerālsekretāram.

Savu pēdējo oficiālo laulību boļševiku pārvaldītās PSRS vadītājs Josifs Staļins reģistrējis 1919. gada 24. martā – par viņa laulāto dzīvesbiedri kļuva Nadežda Alilujeva, un šī savienība eksistēja 13 gadus līdz Nadeždas pašnāvībai.

Tostarp zināms, ka Staļina dzīves ceļā sanācis patrāpīties pietiekami lielam daudzumam sieviešu, lai gan mūsdienu avotos vēstīts, ka patiesībā tikai pēdējā no viņām visām, kura nebija ar viņu nekādās reģistrētās attiecībās, spējusi boļševiku tirānam kļūt pa īstam tuvs un teju vai neaizvietojams cilvēks, vismaz viņa mūža nogalē. Vispār Staļinam esot bijušas vismaz piecas sievietes, kuras varētu nosacīti dēvēt par “liktenīgajām”...

Jekaterina Svanidze

Ar savu pirmo sievu Staļins slepus salaulājās baznīcā, un vēlāk šo faktu allaž centās cītīgi slēpt. Līgavai Jekaterinai Svanidzei tobrīd bija divdesmit viens gads, Staļins bija par sešiem gadiem vecāks, un viņa bija tuva Staļina drauga un revolucionārā līdzgaitnieka Aleksandra Svanidzes māsa. Avotos vēstīts, ka pēc tā, kad Aleksandrs bija iepazīstinājis draugu ar savu māsu, ar Staļinu esot noticis tas, ko mēdz dēvēt par mīlestību no pirmā acu uzmetiena, un attiecīgi uzplaukusī kvēle esot bijusi tik pamatīga, ka šo cilvēku pirmo iepazīšanās reizi un viņu kāzas atdalījuši tikai divi nepilni mēneši.

Tiesa, laulāto dzīves jaukums un laime arī nesanāca ilga. Savas revolucionārās darbības dēļ Staļins bieži bija spiests atstāt jauno sievu vienu pašu, bet jau drīz pēc viņu pirmdzimtā Jakova nākšanas pasaulē Jekaterina ļoti smagi saslima (viena no versijām pauž par tīfu, cita par strauji progresējošu tuberkulozi vai kaut ko tamlīdzīgu). Staļins ilgstošās prombūtnes dēļ nespēja pienācīgi pats apkopt sasirgušo sievu, turklāt vispār ieradās mājās un uzzināja par notikušo tikai tad, kad Jekaterina diemžēl jau gulēja nāves cisās.