1916. gada 30. aprīlī. Pirms 110 gadiem Vācija un Austroungārija Pirmā pasaules kara apstākļos pirmo reizi pasaulē visas valsts mērogā ieviesa tā saukto vasaras laiku nolūkā ilgāk izmantot dienasgaismu un ietaupīt uz mākslīgā apgaismojuma rēķina, proti, tā radīšanai nepieciešamo ogļu (elektrības ražošanai spēkstacijās) un petrolejas rēķina.

Reklāma

Attiecīgais rīkojums Berlīnē bija izdots 6. aprīlī. Tika darīts zināms: "1916. gada 1. maijs saskaņā ar tagadējo kalendāru sāksies 1916. gada 30. aprīlī pulksten vienpadsmitos pēcpusdienā. 1916. gada 30. septembris šī dekrēta izpratnē beigsies vienu stundu pēc pusnakts." Proti, 1. oktobrī paredzēja atgriezties pie iepriekšējā – ziemas – laika.

Iedzīvotāju informēšanas kampaņai par gaidāmo reformu un tās izdevīgumu ar pastkaršu, skrejlapu, plakātu, avīžu paziņojumu palīdzību veltīja teju mēnesi. Pulksteņa rādītāju pabīdīšana daļēji skāra arī Latvijas teritoriju, jo Kurzeme kopš 1915. gada vasaras atradās vācu okupācijā. Lielākās grūtības radīja vilcienu kustības grafiku salāgošana, kamdēļ valdīja uzskats, ka šāda pāreja praktiski iespējama tikai kara apstākļos, kad nepastāv starptautiskie savienojumi un tātad nav nekādu laika pretrunu. Vācijas un Austroungārijas piemēram drīz sekoja citas Eiropas valstis, kuras sajuta vajadzību pēc kurināmā taupīšanas, piemēram, Nīderlande, Norvēģija. Tajā pašā gadā pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu pabīdīja Francijā un Lielbritānijā. 1917. gada jūlijā pāreju uz vasaras laiku īstenoja Krievijas impērijā – pat Petrogradai vajadzēja taupīt ogļu krājumus. 1916. gada augustā, atzīmējot vasaras laika pieņemšanu Francijā, avīze "Jaunais Vārds" skaidroja, ka iegūtā gaismas stunda pilsoņiem būšot ļoti izdevīga, īpaši strādniekiem: "Laika pārgriešana par vienu stundu uz priekšu dod iespēju viņiem vismaz vienu stundu vairāk izmantot par velti savā labā dabisko gaismu. Saīsinādama vakarā laiku par vienu stundu, kad tiek izlietota mākslīgā gaisma, viņa ekonomē tautas mantu." Lampu petrolejas lietošanā "ne vien atsevišķām personām tas būs atspaids – vēl vairāk visai valstij". Tikšot ieekonomēti "miljoni". Kad 1918. gadā vācu okupācijā jau atradās visa Latvijas teritorija, 16. septembrī notika pāreja no vācu vasaras uz ziemas laiku un pulksteni grieza stundu atpakaļ. Tad tas tikai bija epizodisks pasākums, toties ikgadējā ziemas–vasaras laika maiņa Latvijā sākās 1981. gadā, atrodoties PSRS sastāvā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Kurzemes Vārds", 1926. gada 30. aprīlī

Paredz nāvi. Vakarrīt "Mariot un Seligman" cūku kautuvei ar vagoniem pienāca 100 cūkas. Kāda cūka, laikam nojauzdama nāvi, izbēga un aizskrēja pa Kaiju ielu. Cūku gūstīt devās cūku pavadons ar miesnieku. Pie katoļu kapsētas vārtiem lopiņu izdevās sagūstīt. Apsēja tai siksnu ap kaklu un mēģināja vest atpakaļ uz kautuvi. Bet lopiņš neparko nevēlas vesties. Ar veiklu rāvienu cūka atsvabinājās un aizskrāja pa Kaiju ielu uz ziemas ostu. Pēc ilgākas gūstīšanas to saķēra, sasēja tai kājas un ormanī aizveda uz kautuvi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu