1935. gada 5. novembrī. Pirms 90 gadiem pilnā sparā ritēja nojaukto ēku būvgružu aizvākšana no Vecrīgas sirdī topošā Doma laukuma.

Reklāma

"Jaunākās Ziņas" vēstīja, ka seno ēku nojaukšana "sekmējas labi" un darbus Doma laukuma un Pils ielas stūrī novērtējis Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Uzdevums bija izbruģēt atbrīvoto laukumu pirms 18. novembra valsts svētkiem, kamdēļ strādāts tika arī svētdienās: "Darbus veic 60 strādnieki, 30 zirdzinieki un 6 smagās automašīnas. Ar darba ražīgumu un gaitu ministru prezidents dr. K. Ulmanis bija apmierināts." Atbrīvotā plašuma iekārtošanu un piemērošanu autoritārajam režīmam raksturīgiem pasākumiem un manifestācijām pilnībā pabeidza tikai 1936. gadā. Bet 1935. gada novembra vidū žurnāls "Mūsu Īpašums" ziņoja: "Jauks skats veidojas ap mūsu arhibīskapa katedrāli Doma baznīcu. Tanī parasti risinās svinīgas ceremonijas, oficiāli akti, bet piekļūšana tai bija sevišķi neērta un apkārtne ar mazām ieliņām un greiziem stūriem gluži neskaista. Tagad tur noplēstas vairākas mājas un starp katedrāli, Biržas bankas un Biržas namiem veidojas jauks laukums, kas šo pilsētas vietu uzreiz padarījis gaišu, tīkamu, izskatīgu."

Vēsturnieki gan norāda, ka Vecrīgas ielu paplašināšana, tostarp to namu nojaukšana, kas ietvēra lielākās baznīcas, nebija gluži Ulmaņa ideja, jo radās vēl 20. gados, taču pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma to sāka īpaši propagandēt un, galvenais, īstenot dzīvē. Kaut atsevišķi tā laika vēsturnieki un arhitekti, arī pazīstamais mākslas vēstures speciālists Boriss Vipers, iebilda par tādu iejaukšanos viduslaiku pilsētā, idejas piekritēji argumentēja, ka ēku nojaukšana un ielu tīkla pārkārtošana nepieciešama iekšpilsētas ekonomiskās dzīves aktivizēšanai. 

Protams, ideoloģiski svarīga bija arī vāciskās pagātnes dzēšana un Rīgas arhitektūras "latviskošana". 

Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs raksta, ka no 1935. līdz 1938. gadam Vecrīgā tikušas nojauktas 70 vēsturiskas celtnes, kuru kultūrvēsturisko vērtību lielākoties neviens nepapūlējās noteikt. Attieksmi raksturo Pieminekļu valdes inspektora Hugo Riekstiņa 1939. gadā paustais: "Veltīgas bija mūsvācu bēdas, kad daži desmiti šo būdiņu pazuda, dodot līdzšinējā žurku grausta vietā skaidru un tīru laukumu vai arī laikmeta garam atbilstošas monumentālas celtnes." No otras puses, mūsdienās ar Doma laukumu esam jau tā saraduši, ka Vecrīgu bez tā būtu grūti iztēloties.

"Malienas Ziņas", 1925. gada 5. novembrī

Linu cenas krīt. Finanšu ministrija pārdevusi uz Franciju vairākas partijas jaunās ražas linu. Darījumu noslēgšanu apgrūtina cenu krītošā tendence. Pie tam vainojama padomju Krievija, kura pārdevuši franču un beļģu vērptuvēm lielāku daudzumu linu par trim angļu mārciņām zem līdzšinējām cenām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu