Ticējumi un tradīcijas par Jumi, Apjumībām, Appļāvībām, Rudenājiem, Miķeļiem daudzviet saplūduši, un grūti nošķirt, kas būtu raksturīgs tieši kurai no šīm gadskārtām. Iespējams, nemaz nevajag... Svarīgi, ka Jumis ievada pļaujas laiku, savukārt Apjumībās novāktajam būtu jābūt zem jumta.

Gatavojot materiālus par gadskārtu būtiskākajām iezīmēm, saskaros ar to, ka Rudens saulgriežus teju katrs konsultants dēvē citādi. Kālab tā? Vēršos ar jautājumu pie vairāku grāmatu autores Aīdas Rancānes, kuras jaunākā grāmata tieši par šo tēmu saucas "Saules gads: Rudenāji".

“Mēs izvēlējāmies Rudenājus, jo tāds nosaukums tautas ticējumos ir minēts. Arī Rudeņāji, Rudenājs, Rudynuoji…. Vēl ir minētas Apjumības, Miķeļi, Appļāvības vai Appļāvenes, vēlākos laikos – Ražas svētki, un tad var šķetināt, vai Rudens vienādības un Miķeļi ir kaut kas viens vai tomēr cikls, kura sākums un beigas tiek iezīmētas, un Miķeļi ir šā cikla noslēgums… Ir daudz tur jautājumu un meklējamas atbildes,” skaidro folkloras pētniece un uzsver, ka gadskārtu nosaukumi ir saistīti ar konkrētām vietām, tradīcijām: “Ar svētkiem tāpat kā ar maskām – nav tāda vienota nosaukuma visā Latvijā. Mūsdienās, lai vieglāk saprast, par ko ir runa, mēs pieņemam kādu no tiem. Miķeļtirgus nosaukumu gan daudzi būs dzirdējuši, un šī tradīcija ir visnotaļ dzīva arī mūsdienās.