9.1 °C
Vēl nesen, pagājušajā gadsimtā, vismaz līdz deviņdesmitajiem gadiem, vairākums laucinieku ikdienā tika galā ar vienkāršām veselības likstām, nenozīmīgām sadzīves traumām un par katru sīkumu netraucēja vietējo ārstu. Prieks, ka zināšanas nav pilnībā zudušas, jo jaunajā gadu tūkstotī nācies sastapt dažādu zemju augu zinātājus, ģimenes ārstniecības tradīciju pārmantotājus, uzklausīt pieredzes stāstus par kliņģerīšu un kumelīšu ziediem, par fenheļa sēklām un ķiplokiem.
Vai eksistē saraksts ar veselības augu obligāto minimumu, kam jābūt dārzā vai pie mājas stūra? Tāda nav, taču zaļās aptiekas piedāvājums ir bagātīgs – no kultūraugiem līdz nezālēm, no augļu kokiem un krūmiem līdz vīnogulājiem, no zināmajiem vecāku un vecvecāku audzētajiem līdz 21. gadsimtā ievestajiem modes dārzeņiem un košumaugiem. Katrs mūsu zaļais pavalstnieks un aprūpējamais var kaut ko dot pretī – gan veselību, gan labu garastāvokli, kā arī estētisku baudījumu.
Ko likt uz sasitumiem vai sastiepumiem, lai noņem tūsku un patīkami atvēsina? Te derēs kāposta lapas, vienalga – no pašu vai kaimiņu dārza, vai veikalā pirktajā – kāpostā būs tās pašas labās vielas. Ja tuvumā aug diždadzis, arī tā lielās lapas izmantojamas apliekamajiem tāpat kā kāposts. Lapu saplēš vai izgriež vajadzīgajā izmērā, saliek vairākus gabaliņus vienu virs otra, izdauza lapas dzīslas, lai atdalās sula, un piesien pie traumētās vietas. Vēl labāka iedarbība būs, ja sagatavotajai kompresei var uz brīdi uzlikt karstu katliņu, lai lapas nedaudz sasautējas. Vēl viens dārza augs, kas glābs sasituma vai sastiepuma gadījumā, kā arī mazinās locītavu sāpes, ir mārrutks. Der gan lapu, gan rīvētu sakņu komprese. Ja dārza nav un iepriekšminētie augi nenāk pretī, var izlīdzēties ar mīkstajām māllēpes vai tūsklapes lapām.
Ko parasti liek uz sīkām brūcītēm? Nu, protams, ceļmallapu jeb lielās ceļtekas lapu! Kādas taciņas malā to noteikti izdosies atrast, taču jāparūpējas, lai dabiskais plāksteris būtu tīrs un nenoputējis. Derēs arī liepas lapa. No seniem vecmāmiņu padomiem: ja brūcīte ir sīka, bet asiņo, procesu aptur saburzītas pelašķa lapiņas vai ziediņi, kā arī saspaidīts kliņģerītes zieds. Nelielu čūlu un nobrāzumu sāpju mazināšanai kompresēm var izmantot apiņus.
Bišu vai citu kukaiņu dzēlumus nomierinās un dziedēs sīpola sula, pētersīļa lapas, kā arī ķiploka šķēlītes. Ķiploks ir drošs antibakteriāls līdzeklis sasvīdušu un izsutušu kāju, ādas un nagu sēnīšu ārstēšanai. Līdzīga pretsēnīšu un pretsāpju iedarbība ir mārrutka saknēm.
Savukārt virtuves darbos apsvilinātu roku ādu atvēsinās zaļš kartupelis – šķēlītēs vai sarīvēts putriņā. Nomierinoša un dziedējoša komprese būs līdz sulai saspaidīta ārstniecības gurķenes jeb gurķu mētras lapa, kā arī sīki sakapātas bazilika lapiņas. Ādas kopšanā un apdeguma brūču dziedēšanā izmantojams arī rīvēta ķirbja mīkstums. Ja kāda šķēle paliek pāri, var lietot kompresēm nogurušu, sapūlētu kāju pēdu ārstēšanai.
Ādu dziedē arī rīvētu burkānu komprese, kas ieteicama nelielu brūču, apdegumu vai čūlu gadījumos. Noteikti neizmet izspaidas, kas paliek no sulas spiešanas – tās noderēs ikdienas skaistumkopšanā, kakla un sejas ādas stingrības uzlabošanai. Arī ķiploka uzlējumu lieto sejas ādas attīrīšanai, pret pinnēm un grumbu mazināšanai.
Visparastākais pašu izaudzētais gurķis ir īsts brīnumlīdzeklis! Kad sākas ražas laiks, bieži vien jāgudro, kā labāk izlietot, un viens no veidiem ir sula. Gurķa sulas kompreses un svaigi grieztu šķēlīšu aplikācijas ieteicamas no rīta, lai pamodinātu un atsvaidzinātu sejas ādu. Savukārt vakaros ar gurķa kompresēm var mazināt apsārtumu saules apsvilinātajam degunam, kā arī balināt tumšos pigmenta plankumus. Gurķa miza un šķēlītes glābs un atvēsinās, ja būs gadījies kāds apdegums pie plīts, kāds iekaisums, sīks nobrāzums vai ekzēma.
