Zīmē Gatis Šļūka. NATO beigas?

Situācija saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa nodomiem attiecībā uz Grenlandi kļūst arvien nokaitētāka.

Tramps un Baltā nama pārstāvji vairākkārt pauduši, ka Grenlandei būtu jābūt ASV sastāvā, neizslēdzot iespēju, ka šī mērķa sasniegšanai var tikt pielietots militārs spēks. Tagad Tramps draudējis noteikt muitas tarifus vairākām Eiropas Savienības valstīm, kas iestājas pret ASV plāniem pārņemt savā kontrolē Grenlandi. Tramps 14. janvārī paziņojis, ka ASV kontrole pār Grenlandi esot vitāli nepieciešama, lai īstenotu viņa ieceri izveidot pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu "Zelta kupols". "NATO kļūs daudz draudīgāka un efektīvāka, Grenlandei atrodoties Savienoto Valstu rokās. Jebkas mazāks par to nav pieņemams," rakstīja Baltā nama saimnieks.

Eiropas Savienības aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus janvāra sākumā intervijā Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT paudis viedokli, ka ASV militārā operācija, lai pārņemtu savā kontrolē Grenlandi, kas ir autonoma Dānijas teritorija Arktikā, nozīmētu NATO beigas. "Piekrītu Dānijas premjerministrei: ja tas notiktu – lai gan es neticu, ka notiks –, ja ASV administrācija izlems izmantot spēku, lai iegūtu savā kontrolē Grenlandi, tas nepārprotami nozīmētu transatlantisko attiecību un NATO beigas. Arī ASV administrācijai to vajadzētu saprast."

Kad 9. janvārī žurnālisti iztaujājuši NATO spēku komandieri Eiropā ģenerāli Aleksusu Grinkeviču, viņš paudis pārliecību, ka sabiedroto alianse nav nonākusi krīzē pēc ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem pārņemt Grenlandi ASV kontrolē. Intervijā laikrakstam "The New York Times" Trampam iepriekš jautāts, vai viņa prioritāte ir NATO militārās alianses saglabāšana vai Grenlandes iegūšana, uz ko viņš atbildēja, ka "tāda varētu būt izvēle". Jautāts par prezidenta sacīto, Grinkevičs teica, ka nevēlas komentēt, vai NATO spētu izdzīvot bez ASV.