Teātri — finanšu grūtību pārvarēšanas sāncensībā

Laika rats nav apturams – sarunā ar "Kultūrzīmēm" par savu pārcelšanu ārštatā teic cienījamā Dailes teātra aktrise Olga Dreģe. Gan Daile, gan citi teātri meklē iespējas kompensēt samazināto valsts budžeta dotāciju.

Pagājušajā nedēļā lielu kņadu sociālajos tīklos sacēla aktrises Leldes Dreimanes video paziņojums, kurā viņa Dailes teātra direktoram Jurim Žagaram pārmeta nesaudzīgu attieksmi, gada vidū no darba atlaižot vairākus darbiniekus, tajā skaitā pārceļot ārštatā pieredzējušās zvaigznes Olgu Dreģi, Lidiju Pupuri un Mirdzu Martinsoni.

Kas īsti notiek Dailes teātrī, vai līdzīgi "samazinājumi" finansējuma nogriešanas dēļ ir plānoti arī citos Latvijas teātros?

2025. gada nogalē pieņemtais valsts budžets ietver visdažādāko izdevumu efektivizāciju, ar ko jāsaprot kultūras iestāžu finansējuma samazināšana un pašu ieņēmumu palielināšana, kas, visticamāk, varētu būt saistāms ar biļešu cenu kāpumu. Tomēr vismaz vārdos ne visas Kultūras ministrijas pakļautībā esošās kapitālsabiedrības, to skaitā teātru un koncertorganizāciju valdes, plāno celt biļešu cenas.

Savā ziņā aktrises Leldes Dreimanes konflikts ar teātra direktoru Juri Žagaru ir turpinājums jau agrāk skaļi diskutētai problēmai – 2025. gada februāra "Kultūrzīmēs" rakstījām par iespējamām izmaiņām darba likumdošanā, kas ļautu ar aktieriem slēgt terminētus darba līgumus ("Vai atradīsim ceļu uz laimību", 26.02.2025.). Toreiz Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis uzsvēra, ka terminēti līgumi "ir vien normāla konkurences cīņa, tieši tāpat kā juridiskajā dienestā, medicīnā, jebkur, kur vien cilvēks izvēlas profesiju. Katrs taču zina ka, strādājot nepārtraukti jāpilnveidojās, un zina arī to, ka vienā dienā darbavietu var arī zaudēt, tāds ir šis laikmets. Arī valsts nav slaucamā govs! Un nekur nekas nav garantēts."

"Orākulam" – 60% ārzemju ieguldījuma

Juris Žagars.

Foto: Edijs Pālens/LETA / LETA

Teātri ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA), kas 100% pieder Latvijas valstij. "Kultūrzīmēm" aptaujājot daļu valsts dotēto teātru direktoru, piemēram, Dailes teātra direktors Juris Žagars uzsvēra: "Mani algo Latvijas Kultūras ministrija, un viens no mana darba galvenajiem uzdevumiem ir visu laiku domāt, kā teātrim strādāt efektīgāk, tas nozīmē, vairāk pelnīt un mazāk tērēt. Valsts dotācijas samazinājums ir ārkārtīgi nopietns arguments, ko vienkārši ignorēt būtu ārkārtīgi bezatbildīgi. Ja darbā jāpieņem nepopulāri lēmumi, un, neapšaubāmi, šis ir nepopulārs lēmums, tad es tikai daru savu darbu."

Saņemot ziņu par valsts dotācijas samazinājumu 276 205 eiro jeb 8% apmērā, Dailes teātris izstrādājis pasākumu plānu, un teātra valde 2025. gada 29. oktobrī pieņēmusi lēmumu par strukturālajām izmaiņām, paredzot mākslinieciskās daļas štata darbinieku skaita samazinājumu, kā arī vairāku tehnisko un saimniecisko amatu likvidēšanu.

No Leldes Dreimanes iepriekš publiskajā telpā izskanējis, ka pagājušajā gadā Dailes teātrim esot bijušas neveiksmīgas izrādes, turklāt arī Jaunās zāles celtniecība esot izmaksājusi īpaši daudz. Juris Žagars teic, ka par "izrāžu rentabilitātes pēdējo piecu gadu kopīgo bilanci varam tikai lepoties". Par daļēji finansiālām neveiksmēm dažādu iemeslu dēļ var nosaukt tikai divas izrādes – 2022. gadā pirmizrādi piedzīvojušo "Farinelli un karali" un 2023. gada "Liliomu". Savukārt no Jaunās zāles pārbūves "ieguvums ir milzīgs, tā tiek izpārdota un ģenerē labu peļņu, jo ar tieši tām pašām izmaksām izrādi varam parādīt 300, nevis 150 skatītājiem, kā arī tā ir pavisam cita skatīšanās un klausīšanās kvalitāte". Nesen Dailes teātra finanšu direktors Normunds Matutis uzsvēris, ka teātra pagājušā gada bilance ir pozitīva, vēl vairāk, "jau dažos mēnešos kopš Jaunās zāles atklāšanas finansiālais ieguvums ne vien no izrādēm, bet arī no nomniekiem dabūts pat vairāk par plānoto". "Kvalitāte nekad nav nejaušība," teic Dailes teātra direktors, uzsverot: "Katru trešdienu teātra mākslinieciskās padomes sēdi sākam ar biļešu un rentabilitātes analīzi, jo manos darba pienākumos nav darbināt nerentablu teātri, tad Kultūras ministrijai mani būtu jāatlaiž."

Vai sevi atpelna visu laiku par dārgāko iestudējumu dēvētā Dailes teātra un poļu režisora Lukaša Tvarkovska izrāde "Orākuls"? Juris Žagars uzsver, ka izrādē ieguldītā vairāk nekā pusmiljona eiro lielākā daļa (vairāk nekā 60%) nav Latvijas nodokļu maksātāju nauda, jo iestudējumam ar savu pienesumu piesaistīti pieci ārzemju kopproducenti. "Lielās izmaksas negūlās uz mūsu teātra pleciem, tiesa, tagad "Orākulam" jau divus gadus uz priekšu iezīmētas viesizrādes ārzemēs, un diemžēl, kamēr tas neizceļosies pa viesizrādēm, Latvijā izrādi varēsim rādīt diezgan maz." Pēc Žagara aprēķiniem – šo divu gadu laikā tiks arī atpelnīts Latvijas puses finansiālais ieguldījums.

Direktoram nav absolūtas varas

"Kultūrzīmes" par plānoto valsts dotācijas samazinājumu un direktora varu teātrī aicināja izteikties arī citus valsts pārziņā esošos teātrus. Nacionālā teātra direktors Māris Vītols pauž, ka teātra direktors gan nestāvot augstāk par likumu, un, līdzīgi citām iestādēm, arī teātriem jāievēro visas darba likumdošanā noteiktās procedūras un prasības. "Izmaiņas aktieru ansamblī ir nepārtraukts un, ņemot vērā paaudžu nomaiņu, arī pašsaprotams attīstības process. Nacionālā teātra aktieru ansambļa attīstību mēs plānojam ilgākam laika posmam, neatkarīgi no valsts budžeta dotācijas samazinājuma konkrētā gadā, un galvenokārt tas saistīts ar nepieciešamību papildināt aktieru ansambli ar jaunajiem aktieriem. Šosezon aktieru štata vietu samazinājums un izmaiņas aktieru ansamblī nav plānotas."

Arī Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs un mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs, jautāts, vai tiešām teātra direktoram varētu būt vara dienas laikā atlaist darbinieku, uzsvēra, ka teātra direktors ir amatpersona, kuras darbība pakļauta Latvijas likumiem un normatīvajiem aktiem. "Līdz ar to nekādas absolūtas varas teātra direktoram nav. Nav korekti runāt par varu, pareizāk būtu runāt par tiesībām rīkoties likuma un normatīvo aktu ietvaros, apstākļos, starp kuriem var būt gan darbinieka pārkāpumi, gan profesionālās kvalifikācijas neatbilstība un citi. Katrs gadījums ir absolūti individuāls."

Savukārt Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena uzsver, ka viņas vadītajā teātrī ļoti nozīmīga ir ģimeniskuma sajūta, tāpēc vecākās paaudzes aktieru, kuri ir kaldinājuši Valmieras teātra profesionalitāti un atpazīstamību, pāriešana ārštatā šobrīd netiek apsvērta: "Viņu klātbūtne mūsu teātra ģimenē ir ļoti skaista un vajadzīga."

Optimizācija katra teātra gaumē

Dana Bjorka, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore, teic, ka, līdzīgi citiem, arī viņas vadītais teātris ievēro Kultūras ministrijas rosināto izdevumu samazināšanas priekšlikumu valsts budžeta bāzes plānošanas ietvaros nākamajiem četriem gadiem. "Tādēļ teātra galvenā prioritāte aizvien ir izrāžu mākslinieciskā kvalitāte un augstvērtība, īpašu uzmanību veltot mārketingam un komunikācijai, tādējādi sekmējot aizvien pieaugošu interesi par teātra repertuāru, kā arī pārskatot un ieviešot saudzīgas izmaiņas biļešu cenu politikā, līdz ar to nodrošinot arī teātra finanšu stabilitāti." Līdzīgi citiem, arī Čehova teātris turpinot veikt darbinieku slodžu monitoringu, kā arī jau kopš pandēmijas – virkni optimizāciju un uzlabojumu saimnieciskos jautājumos.

Šapošņikovs savukārt pauž, ka Daugavpils teātris pēdējos gados mērķtiecīgi strādājis, piesaistot jaunas auditorijas, kā arī veicis izmaiņas biļešu cenu politikā, šādi pašu ieņēmumi katru gadu palielinājušies. "Teātrim nāksies pārskatīt plānus ieguldījumiem tehniskās un tehnoloģiskās darbības ilgtspējas nodrošināšanā un mākslinieciski tehniskās bāzes pilnveidošanā."

Jautāts par budžeta dotācijas samazinājuma apjomu, Māris Vītols uzsver, ka paredzēto samazinājumu (2025. gadā Nacionālā teātra valsts dotācija tika samazināta par 49 714 eiro, savukārt 2026. gadā plānotais samazinājums sasniegs 203 152 eiro) teātris galvenokārt plānojot segt no pašu ieņēmumu palielināšanas. Iespēju robežās tikšot palielināts gada laikā nospēlēto izrāžu skaits, kas dos iespēju piesaistīt vairāk skatītāju un nodrošinās papildu biļešu ieņēmumus. "Vēl aptuveni 100 000 eiro plānojam ietaupīt, atsakoties no plānotajiem ilgtermiņa ieguldījumiem teātra ēkas remontdarbos un materiāli tehniskās bāzes atjaunošanā. Šajā sezonā netiek paredzēts palielināt biļešu cenas. Atkarībā no izrādes un sēdvietu zonas, tās tāpat kā līdz šim būs no 12 līdz 55 eiro. Viens no svarīgiem teātra uzdevumiem ir arī turpināt nodrošināt teātra mākslas pieejamību dažādām sabiedrības mērķgrupām."

Evita Ašeradena teic: "Vienīgais, par ko man tiešām ir žēl, ka, ņemot vērā dotācijas samazinājumu un inflāciju, nevarēsim pienācīgi vai vispār celt darbinieku atalgojumu, jo tas joprojām ir nepietiekams gan teātra tehniskajiem darbiniekiem, gan aktieriem. Kopš 2023. gada teātrim atbalstu jau 350 000 eiro apmērā sniedzis Borisa un Ināras Teterevu fonds, šajā laikā tapuši 11 iestudējumi – "Jāzeps un viņa brāļi", "Pazudušais dēls", "Burvju kalns", "Mēdeja" u. c. "Plānojam meklēt vēl kādus sadarbības partnerus, balansējot izrāžu izdevumus. Domājam arī nedaudz, nedaudz celt biļešu cenas, atstājot esošo atlaižu grozu īpaši bērniem un skolēniem."

Bet Jaunā Rīgas teātra (JRT) sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Liepiņa aģentūrai LETA norādījusi, ka JRT pēc patlaban pieejamās informācijas valsts dotācijas samazinājums varētu būt ap 200 000 eiro. JRT šogad neplānojot veikt strukturālas izmaiņas, kā arī samazināt darbinieku skaitu vai algas.

Viedoklis

Olga Dreģe.

Foto: Edijs Pālens/LETA / LETA

Olga Dreģe: "Man ir kauns saņemt algu"

Saistībā ar Leldes Dreimanes un Jura Žagara konfliktu īpaši daudz sociālajos tīklos aprunā cienījamās Dailes teātra aktrises Olgu Dreģi un Lidiju Pupuri, kuras strādās ārštatā, saglabājot savas jau esošās lomas. Lai gan klīst runas, ka direktors Žagars savas aktrises teju stumjot ragaviņās uz mežu, Olga Dreģe "Kultūrzīmēm" teic, ka par savu atlaišanu pat neesot lietas kursā: "Jau sen Jurim esmu teikusi, ka labprāt ietu ārštatā, jo nekas taču, mīļie, nav mūžīgs, laika rats nav apturams! Dailes teātris iztiek bez Pāvula, bez Liepiņa, bez Bērziņas, bez Artmanes, un arī bez Dreģes un Lidijas Pupures iztiks! Man taču 1. martā paliks 88 gadi, nekas nav mūžīgs, citi nemaz tik ilgi nenodzīvo… Viss taču paiet un paliek vēsturē, mīliet savus tuviniekus un laikabiedrus, jo tas kopā būšanas laiks ir ļoti īss. Man ir viena izrāde mēnesī, un kolēģu priekšā man ir kauns saņemt algu par to; tā jau teātris ar mani tik ilgi ir auklējies! Tūlīt sāksies mēģinājumi pie poļu režisora "Mežonīgajiem rietumiem", tur abas ar Lidiju dublēsimies. Kā esmu spēlējusi savam vecumam atbilstoši, tā arī spēlēšu, bet laika rats tik tiešām nav apturams!"