Finanšu ministrijas prognozes par valsts ekonomisko izaugsmi un inflāciju bija jāpārskata 2025. gadā, par to runāja Valsts prezidents un finanšu institūciju pārstāvji. Saprātīgs saimnieks savus izdevumus būtu pārplānojis, bet vai to izdarījām mēs?

Reklāma

Šobrīd esam situācijā, kad karš Irānā ir izraisījis ģeopolitisku satricinājumu, kam ir tieša ietekme uz visu, sākot no ražošanas izmaksām un beidzot ar pārtikas cenām, kas rudenī garantēti nobremzēs ekonomikas attīstību. Inflācija ir ļāvusi valstij uz iedzīvotāju rēķina iekasēt par 60 miljoniem vairāk, taču tas ir īstermiņa risinājums. Jau tagad steidzami būtu jāķeras pie budžeta pārskatīšanas, citādi iznākums būs kārtējais valsts parāda pieaugums.

Kariņa laikā, kad “naudas bija vairāk, nekā vajag”, parāds mums izmaksāja 165 miljonus gadā, bet šogad mēs maksāsim jau 660 miljonus. 2030. gadā šis skaitlis būs ap miljardu un slogs katrai Latvijas mājsaimniecībai sasniegs 1090 eiro tikai par parāda apkalpošanu. Jautājums ir par to, no kā mēs maksāsim, kam mēs šo naudu atņemsim, jo neviena cita risinājuma nav. Ja mēs turpinām dzīvot, katru gadu aizņemoties 2 miljardus budžeta deficīta segšanai, tad augs tikai izdevumi, bet ne ieņēmumi. Tā tas karstais kartupelis tiks padots tālāk nākamajai valdībai, budžetam un Saeimai.

Manuprāt, nākamo trīs gadu laikā ir jāpanāk līdzsvars starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Vienīgā aizņemšanās drīkst būt tikai aizsardzībai un drošībai, bet ir jāatrod arī iespēja, kā naudu nopelnīt, ne tikai iztērēt. Progresīvo stāsti par to, ka aizņemšanās nav nekas slikts, jo Eiropā ir valstis ar daudz lielākiem parādiem, jāvērtē kritiski. Tās ir valstis ar lielu ekonomiku un attīstītu ražošanu, kas nopelna un ir spējīgas šo parādu apkalpot bez problēmām. Mēs esam mazi un ļoti ievainojami. Pat vidēja izmēra krīze var samazināt IKP līdz 10%, tāpēc valstij  jābūt spējai aizņemties naudu tieši krīzes gadījumā. Jaunās Vienotības politika ir izraisījusi situāciju, ka aizņemšanās rezervē mums ir palikuši vien 3,1% no IKP, savukārt Progresīvo politika radīs sekas, ka mums neviens vispār neko vairs neaizdos.

Vēl vairāk – mums kaklā vēl karājas riska objektu bumbas ar laika degli – Rail Baltica un airBaltic, kas noteikti uzsprāgs, jo budžeta četru gadu plānos šie projekti vispār nekur neparādās un bilancē nav iekļauti.

Šādiem gigantiskiem projektiem ir jābūt tiešā premjera pārraudzībā, taču Evikas Siliņas klātbūtne tur joprojām nav pamanāma. Un līdz vēlēšanām diez vai tas mainīsies.  

Andris Kulbergs,

14. Saeimas deputāts.

Politiskā reklāma

Sponsorē: 
Politisko partiju apvienība "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"

Plašāka informācija šeit.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

  • Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
  • Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
  • Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Foto: Lasi.lv

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu