Viss pašu rokās! Latvijā atzīmē Neatkarības atjaunošanas gadadienu

"Ritenis nav jāizgudro no jauna. Varam katru rītu mosties un prasīt sev – vai mēs šodien gribam dzīvot brīvā Latvijā? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad ir jāceļas, jālemj un jādara pašam," sveicot Latvijas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienā, vakar uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Apsveikumā viņš spriež, ka Augstākās Padomes deputātiem 1990. gada 4. maijā tas bijis dzīves svarīgākais lēmums, kam līdzi sekojuši ne tikai atbalstītāji, bet arī nedraugi, kas cerējuši uz neizdošanos.

"Lai cik nogurdinoši tas dažkārt būtu, ir brīnišķīgi, ka varam uzdot jautājumus un meklēt savas atbildes. Cik labi, ka to varam paši! Viss labais ir mūsu pašu rokās, bet arī iemesls nebūšanām ir jāmeklē pirmkārt spogulī, nevis kādā ārējā naidniekā. Tomēr ārējais ienaidnieks ir. Lai ir. Jo mūsu likteni nelemj kaut kur citur. Mūsu likteni lemj mūsu attieksme vienam pret otru un pret Latviju ikdienā," teikts prezidenta apsveikumā.

Par godu Latvijas neatkarības atjaunošanai vakar Rīgā un citās Latvijas vietās notika dažādi svētku pasākumi.

Par 4. maija tradīciju kļuvušas Nacionālo bruņoto spēku dienas kādā no Latvijas novadiem. Mērķis – iepazīstināt ar NBS arī tos iedzīvotājus, kuriem nav iespēju apmeklēt tradicionālo valsts svētku parādi 18. novembrī Rīgā. Kopš 2013. gada šie pasākumi norit ar devīzi "4. maijs – Brīvības svētki". Pirms diviem gadiem parāde notika Rēzeknē, pērn – Talsos, bet tagad kārta bija Aizkrauklei. Šogad parādi, kurā piedalījās vairāk nekā 600 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju glābēju un citu dalībnieku, komandēja Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda, bet to pieņēma bruņoto spēku virspavēlnieks, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

"Kaut arī pirms trīsdesmit sešiem gadiem bijām entuziasma un apņēmības pilni, mūsu atgūtā brīvība bija trausla. Šodien ir citādi. Mums ir sava armija, profesionāļi un brīvprātīgie, savi zemessargi un jaunsargi. Mums ir sabiedrotie, ar kuriem plecu pie pleca veidojam stiprāku aizsardzību Latvijā, Baltijas un ziemeļvalstu reģionā, Eiropā un NATO kopumā. Mūs ikdienā sargā mūsu robežsargi un policija, mums krīzes situācijās palīdz mūsu glābēji un mūsu mediķi. Paldies jums visiem par pašaizliedzīgo darbu un dienestu!" uzrunā parādē sacīja prezidents E. Rinkēvičs. Zināms, ka nākamgad 4. maijā Brīvības svētki ar militāro parādi tiks svinēti Balvos.

Svētku noskaņa pie Brīvības pieminekļa.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Tikmēr Saeimas namā svinīgajā sēdē parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) uzsvēra, ka Latvijas valsts vienmēr sākusies ar drosmīgiem cilvēkiem, un 1990. gadā laiks pēc 4. maija deklarācijas pieņemšanas bijis trauksmains, jo jau tajā pašā dienā sākušies pieprasījumi atcelt pieņemto deklarāciju, rīkoti streiki un sarunas par tās leģitimitāti. Mūsdienu politiskajā arēnā drosmes nozīme šķiet pārprasta, uzskata Mieriņa, jo "starptautiskajā politikā Latviju pārstāvam pārliecinoši, taču, pieņemot lēmumus tepat mājās, bieži maldāmies nesaskaņās un neapzināmies sava pienākuma nozīmi mūsu tautas priekšā". Pēc viņas domām, drosmīgi klaigāt nav tas pats, kas pieņemt drosmīgus lēmumus. Vēlēšanu tuvums daudziem esot apdullinājis un aizmiglojis prātu. Popularitāte un sava tēla spodrināšana laikā, kad sabiedrību sagaida aizvien jauni izaicinājumi un globāli draudi, nav drosme. Vēlēšanu tuvums nedrīkst kļūt par attaisnojumu nepārdomātiem lēmumiem, kuru sekas būs jāizjūt sabiedrībai. Neraugoties uz straujo tempu, kādā virzāmies, pieņemtie lēmumi nedrīkstot būt sasteigti un nepārdomāti, lai tikai nenokavētu "pareizo brīdi" un iegūtu mirkli atzinības. Tāpat politiķe atzina, ka nemitīgi tiek nodalīta sabiedrība no politikas veidotājiem, lai gan sabiedrību veido visi kopā.

Atzīmējot Latvijas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienu, Rīgā vakar notika gājiens tautastērpos, bet pie Brīvības pieminekļa līdz pat 5. maija vakaram ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis aicināts piedalīties ziedu kompozīcijas "Ziedu Latvija" veidošanā.