"Verems" radīs deviņdesmit darba vietas Latgalē

Koncerns "Latvijas Finieris", investējot 100 miljonus eiro, gandrīz dubultojis sava meitasuzņēmuma "Verems" jaudu.

Skanot folkloras ansambļa "Vīteri" dziesmām, zirga pakavu šķindai un apsveicēju runām, 24. aprīlī svinīgi tika atklāts Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas rūpnīcas "Verems" jaunais cehs. Līdzās jau esošajai saplākšņa ražotnei izveidota vēl viena – ar augstāku darba ražīgumu, modernākām iekārtām un lielākām iespējām. Te radītas deviņdesmit jaunas darba vietas un katra no tām izmaksājusi vairāk nekā miljonu.

Rūpnīca, ko veidojusi komanda

Rēzeknes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Ērika Teirumnieka uzsver, ka "Verems" ir lielākais darba devējs un lielākais nodokļu maksātājs Rēzeknes novadā. Uzņēmums spēcīgs visās jomās, arī inovācijās, piemēram, šajā rūpnīcā formaldehīda saistvielas aizvieto ar lipekli, kas iegūts no graudaugiem. Šo vielu pērk "Dobeles dzirnavniekā", kas tādējādi rod pielietojumu zemas kvalitātes graudiem. Tāpat "Verems" raksturīgs ar to, ka tas ir pirmais industriālais objekts Latvijā, kas lielo konstrukciju būvniecībā izmantojis koksni. Tik vērienīgu koka konstrukciju kā "Veremā" nekur citur Baltijā nav. Pašvaldības skatījumā ļoti svarīgi arī tas, ka uzņēmums saviem darbiniekiem garantē sociālo aizsardzību un rūpējas par vidi.

Pēc jaunā ceha atklāšanas "Verema" ražošanas jauda gandrīz dubultojusies.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Solītais īstenots

Koncerna "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems skaidro, ka lēmums ražot vairāk saplākšņa balstās uz tirgus pieprasījumu un pieejamajiem resursiem. Tā ir laba ziņa arī meža īpašniekiem. "Meža īpašniekiem esam svarīgi nevis ar cenu, bet to, ka esam prognozējami un stabili. Vakar pirkām finierklučus, šodien pērkam finierklučus un arī rīt tos pirksim," uzsver J. Ciems. "Konkurence saplākšņu ražotāju vidū pieaug, taču tā īpaši neuztrauc. Daudz vairāk uztrauc pasaules ekonomiskā attīstība, patēriņa un pieprasījuma attiecības tajā, jo esam saistīti ar būvniecības un transporta industrijas attīstību. Ja ekonomika stagnē, pieprasījums samazinās." Vienlaikus uzņēmuma vadītājs atzīst, ka kokrūpniekiem aktuāla un ļoti jūtīga tēma ir valsts politika mežsaimniecības jomā. "Ir jāmāk ieraudzīt likumsakarības un paskatīties uz lietām kopumā. Vai man patīk šis izcirtums? Nē, nepatīk. Bet no šī izcirtuma nākusi koksne, kas devusi darba vietas, produkciju, nodokļus," viņš uzsver.

Rūpnīcas būvē liela loma bijusi arī "Latvijas Finiera" metālapstrādes ražotnei SIA "Iekārtu rūpnīca", kurā ražotie darbgaldi jau pazīstami visā pasaulē. Iekārtu rūpnīcas direktors Māris Bumbieris stāsta, ka roku darbs uzņēmumā stipri samazinājies un varbūt arī tāpēc jau trešā daļa tās darbinieku ir sievietes. 

"Manuālā darba rūpnīcā palicis pavisam nedaudz. Operatoru uzdevums pamatā ir sekot līdzi iekārtām, kuru automatizācijas pakāpe ir pietiekami augsta. Lai to varētu apgūt, jāmācās. 

Tas nav tik vienkārši kā vieglā auto vadīšana. Drīzāk tas līdzinās harvestera operatora darbam," stāsta M. Bumbieris.

Lielāko daļu iekārtu "Verema" jaunajā cehā piegādājuši sadarbības partneri no Skandināvijas, tomēr arī Iekārtu rūpnīca piedalījusies šajā projektā jau no paša sākuma – no plānošanas. M. Bumbieris stāsta – lai visas ražošanas līnijas strādātu sazobē, nācies domāt radoši un uzstādīt dažādus transportierus: "Tas var šķist vienkārši, tomēr te nepieciešama liela pieredze. Lepojamies, ka bija iespēja piegādāt saplākšņa lokšņu defektu labošanas līniju, kurā vienlaikus iekļauti gan unikāli, gan inovatīvi risinājumi."

Uzziņa

• "Verema" jaunā korpusa projektēšana sākta 2017. gadā, būvniecība 2022. gadā, ekspluatācijā tas nodots 2024. gada aprīlī.
• Jaunā korpusa platība – 20 ha, no jauna radītas 90 darba vietas.
• Vidējā darbinieka alga bruto – 1800 eiro. Tā ir par trešdaļu lielāka nekā vidējā alga reģionā.
• Investīciju apjoms – 100 miljoni eiro, no kā Eiropas Investīciju bankas aizdevums 39 milj., "Altum" atbalsts 10 milj. eiro.
• Līdz šim rūpnīcas saplākšņa ražošanas apjoms – 45 000 m3, pēc jaunā korpusa atklāšanas tas plānots 85 000 m3 gadā.

"Meža attīstības fonds".

Foto: Publicitātes

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu