13 °C
Sestdien aizvadīts Senās mūzikas festivāls 2026 — dienas programmā izskanēja koncertuzvedums bērniem "Lakstīgala" pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem, bet vakara koncertā klausītāji baudīja Antonio Vivaldi vijolkoncertu ciklu "Gadalaiki" ar Sinfonietta Rīga un izcilo viesmākslinieci solistes godā — peruāņu izcelsmes spāņu vijolnieci Letīciju Moreno, informē pasākuma rīkotāji.
Koncertuzvedums bērniem "Lakstīgala" tapis pēc Hansa Kristiana Andresena pasakas motīviem. Skaisto rožu ielokā, itāļu dižgaru mūzikas uzrunāti, mazie klausītāji tikās ar pasakas tēliem — Jauno zvejnieku un Upju feju, Ķēniņu, Kambarkungu un Lakstīgalu. Lomās un krāšņos kostīmos iejutās meistarīga senās mūzikas interpretu grupa, iemīļoti solisti, mazās lakstīgalas no Rīgas Doma Kora skolas un dejotāji.
"Senās mūzikas festivāla" noslēgumā arī šogad skanēja Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls "Gadalaiki" — viens no populārākajiem klasiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Ciklā apvienotie četri vijolkoncerti pirmoreiz izdoti 1725. gadā krājumā ar nosaukumu "Harmonijas un izdomas sacensība". Šajā mūzikā netrūkst ne harmonijas, ne izdomas, jo Vivaldi sirsnīgi izpriecājies, zīmējot ainas iz dabas un sadzīves un partitūrā ierakstot arī vārdisku to atšifrējumu. Kompozīcijā iekodētais temperaments un krāsu sulīgums atraisa interpretu fantāziju, taču te vajadzīga arī briljanta spēles tehnika un dzīva muzikalitāte.
Šoreiz saspēlē ar Valsts kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" to apliecināja peruāņu izcelsmes spāņu vijolniece Letīcija Moreno (Leticia Moreno). Dzimusi Madridē un meistarību spodrinājusi ne vien dzimtenē, bet arī Ķelnē un izslavētajā Londonas Gildholas skolā, uz pasaules plašuma skatuvēm Letīcija Moreno saspēlējusies arīdzan ar tādiem spilgtiem māksliniekiem kā Gustavo Dudamels, Pāvo Jervi vai Ksenija Sidorova. Īpašu uzmanību harizmātiskā vijolniece izpelnījusies ar savām virtuozi ugunīgajām interpretācijām un liriski ekspresīvo spēli. Letīcija Moreno spēlē itāļu vijoļbūves meistara Nikolo Gaļjano (Nicolò Gagliano) 1762. gadā darinātu instrumentu.
Rundāles pils krāšņā rožu dārza atmosfēras ieskautā koncerta ieskaņā diriģents Andris Veismanis kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga izgaismoja vēl citas 18. gadsimta mūzikas pērles. Līdzās mazāk zināmām lappusēm no Vivaldi operdaiļrades skanēja arī vācu meistara Georga Filipa Tēlemaņa tembrāli savdabīgais Koncerts trim trompetēm, divām obojām, timpāniem un stīginstrumentiem. Ne mazāk muzikāli krāšņa un pārsteidzoša būs arī franču baroka komponista Žana Filipa Ramo svīta no viņa pēdējās operas, liriskās traģēdijas "Borejieši".
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
