Stāvēt zem ābelēm. "Carnival Youth" labākā doma

Ja labākā doma pasaulē iešaujas prātā tāpēc, ka uz galvas uzkrīt nogatavojies ābols, vai mēs visi nestāvētu zem ābelēm? Ar šādu filozofisku jautājumu sākas indīpopa grupas "Carnival Youth" sestais studijas albums Labākā doma pasaulē, kura tapšana prasījusi visgarāko radošo pārtraukumu starp ierakstiem grupas pastāvēšanas vēsturē.

Carnival Youth. Labākā doma pasaulē

5/5

Jaunais darbs aprises ieguvis piecu gadu garumā dažādos muzikāli izklaidējošos izbraukumos. Lielākā daļa dziesmu ierakstītas divās atšķirīgās vietās — Kambodžā, kur grupu uzaicināja nospēlēt pāris koncertus, un, esot uz vietas, puiši produktīvi pastrādāja vietējā skaņu ierakstu studijā 60 Road Studios, un Kuldīgas Hallen Live, kur kādu laiku jau aktīvi saimnieko zviedru skaņu inženieris un producents Mikaēls Landens.

Grupas iepriekšējais oriģinālmūzikas albums Good Luck izdots pirms pandēmijas trakuma — 2019. gadā. Tam sekoja kinofilmu melodiju, arī Imanta Kalniņa dziesmu ieraksts Naivais ku-kū, kas likumsakarīgi uzrunāja plašāku auditoriju, pulcējot pilnas koncertzāles. Tāpēc pauze starp platēm tiešām sanākusi garāka, nekā ierasts. 

Par šo albumu droši var teikt: «Kas ilgi nāk, tas labi nāk.» Labākā doma pasaulē apliecina gan grupas briedumu (puiši pietuvojušies 30 gadu slieksnim), profesionalitāti, smalko gaumes izjūtu un spēju pārslēgties uz asprātīgiem un rotaļīgiem, viegli ironiskiem tekstiem latviešu mēlē (pirms tam grupa galvenokārt dziedāja angliski), gan arī iekļauties mūsdienīgu indie žanra tendenču straumē. Var tikai klausīties un priecāties. 

Viegli dejojamie ritmi (Vēl viens sākums) sasaucas ar Kevina Pārkera un viņa projekta Tame Impala muzikālo valodu, nedaudz nepieradinātāki ģitāru rifi un motīvi (Viriditas) ar psihedēliķu Maka Demarko vai Kurta Vaila estētiku. Šur tur kā atsvaidzinošs aranžējuma dekors ieskanas trompete (Līdz pat bezgalībai), ritma līniju ik pa laikam paspilgtina kongas un citas perkusijas, ar virtuziem basa rifiem iegrūvo basģitārists Kristiāns Kosītis, kurš vienā no dziesmām — Puķes ar Māras Zālītes vārdiem — uzņēmies solista pienākumus. Skaņdarbā, kas sasaucas ar tūkstošgades sākumā aktuālo diskopanku (Electric Six, LCD Soundsystem u. c.) piedalās ar reperis Fiņķis. 

Albuma pirmā puse paskrien kustīgos ritmos, taču uz plates beigām grupa pārslēdzas uz liriskāku, sapņaināku frekvenci — Kamēr, Mīnas, Tieši pa vidu un Ai dzīve, dzīvīte sazemē ierakstu un ļaujas nedaudz brīvākiem muzikāliem eksperimentiem. «Ai dzīve, dzīvīte, ai pīpe, pīpīte… izdeg nemanot» — ar vieglu humoru skan vārdi dziesmā Ai dzīve, dzīvīte. Apzinātas vai neapzinātas atsauces uz pašmāju mūziku saklausāmas atsevišķu dziesmu vārdos. Frāze «nav tādu kalnu, kam netiksim pāri» (Tāda pati diena) sasaucas ar The Sound Poets populāro Kalniem pāri, bet «ir jālec gaisā, kurš pirmais no mums»ar«satelītu» Pirmais.

Carnival Youth "Labākā doma pasaulē".

Foto: Publicitātes

Paši mūziķi skaidro, ka saturiski albumu caurvij pieaugšanas un pašizziņas motīvs. 12 dziesmas stāsta par cilvēkiem un attiecībām, par sava ceļa meklējumiem un centieniem rast piepildījumu pasaulē, kas kļūst arvien sarežģītāka. Ne velti bundzinieks Emīls Kaupers kā vienu no albuma vadmotīviem min «varoņa ceļu» — ne tikai ceļojumu ārējā pasaulē, bet arī virzību uz iekšēju izpratni par sevi. Viņš saka: «Būvējām savu pasaku, kas neizbēgami atspoguļo arī notikušo mūsu dzīvēs pēdējo gadu laikā.» 

Visticamāk, tā ir apzināta atsauce uz amerikāņu mitologa Džozefa Kempbeladefinēto jēdzienu «varoņa ceļojums» (Hero’s Journey), kas sastopams dažādu tautu mītos, pasakās un leģendās. 

Kempbels uzskatīja, ka pasaules kultūrās atkārtojas viens un tas pats arhetipiskais sižets: varonis atstāj ierasto vidi, sastop pārbaudījumus, iegūst jaunu pieredzi vai atziņu un atgriežas jau citā kvalitātē. Šis modelis vēlāk būtiski ietekmējis ne tikai literatūru un kino, bet arī mūsdienu populāro kultūru. Acīmredzot arī «Karnevāla bērnus». Ģitārists un vokālists Edgars Kaupers skaidro, ka radošajā procesā grupa centusies apvienot vieglumu un humoru ar «lielajiem dzīves meklējumiem», savukārt taustiņinstrumentālists Roberts Vanags albumu raksturo kā stāstu par kopīgi noieto ceļu un pārliecību, ka pārbaudījumus vieglāk pārvarēt kopā.

Lai gan mūziķi uzsver šo odisejisko eposa struktūru, ierakstā tā nav skaidri nolasāma — dziesmas drīzāk veido brīvu asociāciju virkni, nevis konsekventu stāstu. Šis noteikti nav konceptalbums.

Albuma vizuālais noformējums, ko darinājis starptautiski pazīstamais mākslinieks Roberts Rurāns, turpina rotaļāties ar mitoloģiskiem simboliem — ugunsputnu, zelta āboliem, līgavas tēlu (klipā piedalās dziedātāja Evija Vēbere). Viņš iedvesmojies no tituldziesmas videoklipā redzamajiem tēliem, pasaku motīviem par ugunsputnu un stāstiem par zelta ābeli. 

Albumā grūti izcelt vienu dominējošu dziesmu, taču tajā nav arī nevienas izteikti vājas kompozīcijas — ieraksts ir vienmērīgs, saliedēts un pārliecinoši turas kopā kā vienots veselums. Izskatās, ka grupa atradusi savu balsi. 

Materiāls tapis sadarbībā ar žurnālu "Ir".