Overcast 0.1 °C
S. 08.12
Gunārs, Gunis, Vladimirs
SEKO MUMS
Reklāma
Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena: "Remonta gados dodoties viesizrādēs, izlutinājām rīdziniekus, ka Valmieras teātris jau ir tepat, klāt."
Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena: "Remonta gados dodoties viesizrādēs, izlutinājām rīdziniekus, ka Valmieras teātris jau ir tepat, klāt."
Foto: Anatolijs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Piektdien, 23. augustā, skatītājiem bija iespēja pirmo reizi redzēt atjaunoto Valmieras teātra ēku: Apaļajā zālē – vienā no teātra telpām, kuru nav skāris apjomīgais remonts un tajā izrādes turpinājās arī visus trīs teātra nama atjaunošanas gadus – bija iespēja noskatīties Reiņa Suhanova iestudēto un "Spēlmaņu nakts" žūrijas kā labāko gada mazās formas izrādi izvirzīto un vēl sešreiz nominēto Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušo dēlu" (nākamā izrāde – 3. septembrī).

Reklāma

Pārvērtības pieredzējusi arī teātra Lielā zāle, kurā 26. septembrī gaidāma pirmā izrāde – no "Kurtuves" uz lielo skatuvi pārceltie Jāņa Znotiņa iestudētie "Valmieras puikas". Bet pirmā jaunās sezonas pirmizrāde Lielajā zālē būs 4. oktobrī – Vīlandes (Igaunija) un Valmieras teātra sadarbībā tapusī, igauņu režisora Andresa Noormeta veidotā izrāde "Cosmopolitan", kas top 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas Tartu kultūras programmā. Uz skatuves kāps abu teātru aktieri (Eduards Johansons, Januss Johansons, Ieva Puķe, Klinta Reinholde, Krišjānis Salmiņš, Ārne Soro, Aldens Kirss, Martins Mills u. c.), un ar to teātris pilnvērtīgi svinēs atgriešanos jaunajā namā.

Pēc trim tehniski un emocionāli sarežģīta darba gadiem Valmieras teātris ir vēris durvis saviem skatītājiem. Priekšplānā: 2020. gada 9. augustā, režisora Oļģerta Krodera 99. dzimšanas dienā, pie teātra tika uzstādīta Aivara Vilipsōna un Ivara Miķelsona izveidotais vides objekts "Krodera ābele".

Vērienīgās atjaunošanas rezultātā Valmieras teātrī tehniski uzlabotas telpas, kas atbilst energoefektivitātes prasībām un nodrošina ērtu un pieejamu vidi apmeklētājiem un darbiniekiem, veiksmīgi atdalīta darbinieku plūsma no skatītāju plūsmas, veikta Lielās zāles atjaunošana, ietverot akustisko sienu izbūvi, demontētas ložas, izbūvējot papildu sēdvietu rindas, nomainot grīdas segumu un izbūvējot akustisko cilpu, kā arī nomainot skatītāju krēslus. 

Lielās zāles atjaunošana tika veikta, ietverot akustisko sienu izbūvi, jaunizbūvētās elektroinstalācijas, demontētās ložas, izbūvējot papildu sēdvietu rindas.

Īpašs prieks par jaunizveidoto "Black Box" zāli līdzšinējās Mansarda zāles vietā. Telpu labiekārtošanas darbi noteikti turpināsies vēl kādu laiku, sākot pa īstam apdzīvot jaunās telpas. Vēl jāveic teātra ražošanas telpu uzlabošana, lai atvieglotu darbu tiem darbiniekiem, kuri gādā par scenogrāfijas tapšanu un glabāšanu, un tā plānota rekonstrukcijas otrajā kārtā, kurai finansējums vēl tiek meklēts, un tas nenotiks tik drīz.

Īstā dzīve vēl tikai sāksies

"Tieši tik klusi, ka neviens nepamana, mēs esam atpakaļ savās mājās – sanesam visu pa vietām, ieslēdzam gaismu uz jaunās fasādes un foajē, izmazgājam Lielās zāles skatuves dēļus, noslaukām putekļus Apaļajā zālē, un izlaižam elpot teātra garu Jaunajā zālē. Skatuves dēļi tie paši, gars –tas pats, mēs – tie paši. Par trim gadiem stiprāki, jūtīgāki un drosmīgāki," sākot jauno sezonu atjaunotajā ēkā, teica teātra direktore Evita Ašeradena.

Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena,

Tagad viņa, atceroties Valmieras teātra ēkas nodošanu ekspluatācijā, kas notika 15. jūlijā, piebilst: "Laba sajūta bija, kad noņēma sētu ap teātri. Pirms ēkas nodošanas mastā svinīgi uzvilkām Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, tas bija skaisti. Garām ejot, mums pievienojās Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, garāmgājēji nāca klāt, lai apsveiktu, tā bija brīnišķīga sajūta. Tagad, kad jau esam iekšā, cenšamies sakārtot sīkumus, lai skatītājiem un mums pašiem būtu patīkami un ērti šeit būt." Pēc rekonstrukcijas teātra foajē ir saglabājušās flīzes, kas šobrīd ir nopulētas un ir gan kā piemiņas elements no iepriekšējā teātra interjera, gan arī savā ziņā kompromiss, lai ietaupītu līdzekļus un novirzītu citām vajadzībām. Bet šīs flīzes ir izturējušas visus trīs rekonstrukcijas gadus bez jumta, lietū un sniegā. Teātrim tagad ir sava "Black Box" zāle, kas sniedz iespēju papildināt teātra mākslas pasākumu klāstu, nodrošinot jaunas iespējas māksliniekiem un jaunas emocijas teātra baudītājiem.

"Es ceru, ka pēdējos trīs gados, kad Valmieras teātrī jūtams mākslinieciskais pacēlums, esam parādījuši, ka māksla var tapt jebkādos apstākļos. Jaunām tehnoloģijām mums naudas nepietika, jo milzīgus resursus prasīja teātra atjaunošana un rekonstrukcija no pašiem pamatiem, kas sākotnēji nebija paredzēta. Apaļā zāle ir palikusi tāda, kāda bija, – mēs lepojamies, ka tur turpinājām spēlēt izrādes visus trīs remonta gadus. Savukārt Jaunās zāles priekšrocība ir tā, ka spēles laukumu pilnībā ir iespējams transformēt pēc mākslinieku iecerēm. Liels ieguvums ir arī tas, ka šeit beidzot ir nodalītas aktieru un skatītāju plūsmas, kas nebija Mansarda zālē, jo tā bija izrāžu spēlēšanai pārveidota mēģinājumu zāle un aktieriem bija jāslēpjas, kamēr skatītāji ieņem savas vietas zālē vai kamēr aiziet," teic E. Ašeradena.

Valmieras teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Cekule teātra Jaunajā zālē, ko jau tagad režisori aktīvi pieprasa.

"Sajūta šodien ir nedaudz sirreāla, ka beidzot esam atpakaļ, bet tā īstā dzīve ēkā jau vēl tikai sāksies," saka Valmieras teātra sabiedrisko attiecību un reklāmas speciāliste Marta Cekule. "Visi gaida brīdi, kad atkal viss kūsās un visi būs atkal kopā, nesadalīti starp dažādām Valmieras vietām. Līdz šim mēs šajā ziņā bijām izkaisīti. "Kurtuve" bija vienīgais apvienojošais elements." "Tagad redzam viens otru pa logu," piebilst teātra direktore. "Mums top dokumentālā filma, kuras režisori ir Liene Laviņa un Staņislavs Tokalovs. Pirmizrāde plānota gada nogalē, un pieļauju, ka tikai tad, kad mēs to filmu noskatīsimies, pa īstam sapratīsim, kas ir paveikts. Man kādā televīzijas raidījumā jautāja, vai esmu bijusi jaunajā namā, un man tas likās absolūti dīvaini, jo neesmu no tā izgājusi ārā. Tā ka, jā, mēs zinām šeit katru nagliņu," teic E. Ašeradena.

Reklāma
Reklāma

Katram aktierim – loma kā iespēja

Visus šos trīs pārbaudījumu pilnos gadus Valmieras teātris ir pierādījis, ka radošums nav atkarīgs no skatuves lieluma un vispār tās pastāvēšanas – par to liecina teātra daudzās "Spēlmaņu nakts" nominācijas un balvas. 2022./2023. gada "Spēlmaņu naktī" Valmieras teātris ieguva 21 nomināciju un deviņas balvas, un arī 2023./2024. gada sezonā, trešo gadu pēc kārtas, ir ieguvis visvairāk nomināciju – 18. Nominācijās visvairāk figurē divas Valmieras teātra izrādes – Ineses Mičules iestudējums "Jāzeps un viņa brāļi" un Reiņa Suhanova "Pazudušais dēls".

"Nevar zināt, vai tā ir, pateicoties sarežģītajiem apstākļiem, vai par spīti tiem. Uz to ir iets garš ceļš. Visiem teātriem ir veiksmes periodi. Arī mums šo pēdējo triju gadu laikā viss ir veiksmīgi sakritis un izdevies radīt mākslu, kas pašus bagātina, un to novērtē arī skatītāji un kritiķi. Neskatoties uz apstākļiem, izdevās motivēt aktierus ar lomām un iestudējumiem, un arī skatītāji nāca mums līdzi. Ja viņi būtu parādījuši, ka nav ar mieru aukstumā, slapjumā iet uz teātri, kur izmantojamas tikai āra tualetes, nekas nebūtu iespējams. Protams, mēs arī ļoti daudz braucām viesizrādēs, strādājām Dailes teātrī. Arī – izlutinājām rīdziniekus, ka Valmieras teātris jau ir tepat, klāt. Mums arī iepriekš ir bijušas veiksmes un pēc tam – arī klusuma periodi, un mēs lūdzam, lai veiksme no mums šobrīd nenovēršas. Un vēl šī veiksme nebūtu iespējama bez finansiālā atbalsta, kas dod brīvību mākslai, ko iepriekšējā un šajā sezonā mums sniedz draugi un atbalstītāji Borisa un Ināras Teterevu fonds. Pagājušajā sezonā iestudējām izrādes, balstoties uz latviešu klasikas darbiem, bet nekad nevar paredzēt, vai arī skatītājiem tas būs aktuāli un vajadzīgi. "Jāzeps un viņa brāļi", "Pazudušais dēls", "Valmieras puikas" un "Atraitnes dēls" – ņēmām šos darbus, kuros ir lielas lomas aktieriem un izaicinājums režisoriem, kas pilnā mērā ir attaisnojies," teic E. Ašeradena.

Valmieras teātrī šobrīd spēcīgi ienākusi aktieru jaunā paaudze, kas ir uzticīga savam teātrim. Kā vispār teātra vadība var nodrošināt, lai piepildās katra mākslinieciskā karjera? Pamatā tas ir režisora uzdevums, un Valmieras štatā tie vairākus gadus ir divi – sevi pierādījušie Inese Mičule un Toms Treinis, kuri radoši strādā ar trupu, un abi šajā sezonā iestudēs darbus gan uz Lielās zāles skatuves, gan mazajās zālēs. "Mans uzdevums ir, lai skatītājiem būtu interesanti un radošajai trupai būtu izaugsme un izaicinājumi. Arī jauno sezonu plānojām tā, lai lielākajai daļai no aktieriem būtu kāda liela loma un iespēja sevi profesionāli bagātināt," saka E. Ašeradena.

Jaunajiem aktieriem tagad būs izaicinājums apgūt teātra Lielo zāli, uz kuras līdz šim viņi visi bijuši tikai diplomdarbā "Meklētāji". Teātra direktore min, ka sniegto iespēju dēļ režisori noteikti gribēs iemēģināt Jauno zāli. To pirmais atklās Toms Treinis ar izrādi "Tuvāk", kam pirmizrāde paredzēta 25. oktobrī.

Jaunajā sezonā Valmierā tiks iestudētas divas Gunāra Priedes lugas: vienu – "Zilā" – iestudēs Māra Ķimele, kura reiz to jau iestudējusi Valmierā, otru – "Trīspadsmitā" – Jānis Znotiņš. "Reinis Suhanovs Lielajā zālē iestudēs izrādi bērniem "Sprīdītis", Jānis Znotiņš, kurš iepriekšējā sezonā iestudēja "Valmieras puikas", bet vēl pirms diviem gadiem – "Mēs, roks, sekss un PSRS" –, meklē asus tematus jauniešu auditorijai. Arī tāpēc izvēlējās Priedes lugu "Trīspadsmitā", jo tur skarta cenzūras problemātika. Vēl sevi atkārtoti kā režisors pieteiks Aigars Apinis ar pēc Miko Rimminena darba motīviem veidoto "Diena projām palēja"." Jaunajā sezonā uz skatuves redzēsim arī Šekspīra "Romeo un Džuljetu" ar Sandi Rungi un Diānu Kristu Stafecku galvenajās lomās – gan tāpēc, ka klasika, gan arī tāpēc, ka Inese Mičule pašlaik ir pilnbriedā, lai šādu darbu iestudētu. Apaļajā zālē Mičule iestudēs Harolda Pintera "Nodevību". Savukārt Toms Treinis sevi pieteiks uz Lielās zāles skatuves ar Tomasa Manna "Burvju kalnu". "Katrai aktieru paaudzei vajag savu Krustiņu, savu "Romeo un Džuljetu", savu Cēzaru Kalniņu," ir pārliecināta E. Ašeradena.

"Ienest teātrī dvēseli"

"Mūsu grimētavā vienmēr visi jūtas kā mājās," teic aktrise Māra Mennika.

Teātrī vēl notiek labiekārtošanas darbi, tomēr aktrises MĀRAS MENNIKAS grimētavā valda miers un omulība. "Mūsu grimētavā vienmēr visi jūtas kā mājās. Tās jau arī ir mūsu mājas, jo visu šo laiku esam pavadījuši teātrī vairāk nekā mājās, un arī bērni ir uzauguši teātrī. Tāpēc, iekārtojot grimētavu atkal no jauna, mums bija svarīgi, lai ir māju sajūta, lai mēs šeit justos labi. Direktore, protams, ļoti rūpējās, lai mums būtu tualetes, dušas, lai mums būtu laba pašsajūta," teic aktrise. "Mēs teātri tikai pamazām apdzīvosim, un tas ir mūsu galvenais uzdevums – atkal ienest teātrī dvēseli, padarīt to siltu un gan skatītājiem, gan sev mīļu un patīkamu."

Ar svaiga gaisa sajūtu

Valmieras teātra aktieri Rūdis Bīviņš (no kreisās) un Sandis Runge teic: "Mēs visi teātrī vienkārši esam atbildīgi un azartiski strādājuši. Un tas, ka nebija telpu, tam piedeva vēl kādu spītīgumu."

SANDIS RUNGE, Valmieras teātra aktieris: – Man ir pavisam neliela pieredze uz teātra Lielās zāles skatuves – bija loma Indras Rogas "Hamletā" un arī Ineses Mičules iestudētajā "Jaunākā brāļa vasarā". Vēl uz Lielās zāles skatuves bija mūsu diplomdarba izrāde "Meklētāji", bet tās bija tikai dažas izrādes, un tad mēs visu Latviju apceļojām ar izrādi "Mēs, roks, sekss un PSRS" (režisors Jānis Znotiņš), kas notika uz citu teātru lielajām skatuvēm. Tomēr tādas patstāvīgas Lielās zāles izrādes nav bijis jau sen.

RŪDIS BĪVIŅŠ, Valmieras teātra aktieris: – Man nav tik raženas pieredzes uz Lielās zāles skatuves kā Sandim, bet arī ir bijusi loma "Meklētājos", kas bija mūsu diplomdarba izrāde. Un tad esam braukuši gan uz Ventspili, gan uz Rīgu ar Lielās zāles izrādi "Sēras piestāv Elektrai" (režisore Inese Mičule).

Sandis: – Sajūta, atkal ienākot atjaunotajā teātra namā, ir ļoti laba, aizraujoša un arī atbildības pilna, jo pēdējās trīs sezonas ārpus mājām mākslinieciski ir bijušas ļoti veiksmīgas, un tagad, kad esam atpakaļ komfortā, negribas, lai šī kvalitāte izplēnētu. Gribas, lai tā turpinās.

Rūdis: – Man liekas, ka Valmieras teātra panākumi pēdējos gados nav tik daudz saistāmi ar to, ka mums nebija telpu, bet drīzāk ar svaiga gaisa sajūtu – mēs ienākam un cenšamies tiekties tieši uz to labāko. Mēs vienkārši strādājam, ieguldāmies.

Sandis: – Domāju, ka tas ir milzīgs apstākļu kopums – ka kolektīvs ir bijis cieši kopā un vadība turējusi rūpi. Tad teātrim neizbēgami ir veiksme. Jo nav jau tā, ka mēs strādātu, tikai lai iegūtu šīs nominācijas, mēs vienkārši esam atbildīgi un azartiski strādājuši. Un tas, ka nebija telpu, tam piešķīra vēl kādu spītīgumu.

Tajā, ka Valmieras teātra jaunie aktieri ir uzticīgi savam teātrim, ir arī vadības nopelns – ka tā tur rūpi, ļauj profesionāli augt, to jūt. Un tagad vēl ir jaunas darba telpas, kaut kāda perspektīva nākotnei.

Rūdis: – Un arī tas, ka mēs šeit esam ļoti daudzi un mums nav kaut kādu savstarpējo strīdu vai kašķu. Mēs ļoti saliedēti dzīvojam un cits citu atbalstām.

Uzziņa

Valmieras teātra jaunāko laiku vēstures pieturzīmes

  • Teātra ēka rekonstrukcijai tika nodota 2021. gada septembrī, bet darbi tika iesākti tikai 2021. gada decembrī.
  • 2022. gada septembrī rekonstrukcijas darbi apstājās un strīds starp pilnsabiedrību "SBSC" un VNĪ beidzās ar VNĪ lēmumu mainīt būvnieku, par saimnieciski izdevīgāko atzīstot būvfirmas SIA "AIMASA" 8,1 miljonu eiro vērto piedāvājumu.
  • Laikā, kad apstājās būvdarbi, teātrī bija atslēgta apkure un kanalizācija, aktieri mēģināja ārā, brīvā dabā, parādot, cik spiedīgos apstākļos ir nonākuši.
  • 2022. gada beigās teātris sāka mēģināt un spēlēt izrādes arhitektu Ilzes Liepiņas, Reiņa Liepiņa, Dāvja Jansona, Renātes Karjavčenko ("Sudraba Arhitektūra") rekonstruētajā bijušajā Valmieras katlumājā, "iesildot" topošo laikmetīgās mākslas centru "Kurtuve".
  • 2024. gada 15. jūlijā rekonstruētā Valmieras teātra ēka tika nodota ekspluatācijā.
  • Projekta kopējās izmaksas sasniedza 16 602 314 eiro, no kuriem 9 547 275 eiro nodrošināja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, 6 755 039 eiro – valsts budžets, savukārt Valmieras teātris sedza ap 300 000 eiro.

Aptauja

Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit
PAR SVARĪGO
Reklāma