Šonedēļ apmeklētājiem atjaunotās ēkas durvis vērs viens no visas Latvijas un Vidzemes reģiona kultūras dzīves simboliem – Valmieras teātris.
Rekonstrukcijas gaitā veikta Lielās zāles atjaunošana, ietverot akustisko sienu izbūvi, jaunizbūvēta elektroinstalācija, demontētas ložas, izbūvējot papildu sēdvietu rindas, veikta grīdas seguma nomaiņa un izbūvēta akustiskā cilpa, kā arī uzstādīti jauni skatītāju krēsli. Šie uzlabojumi nodrošina ne tikai lielāku skatītāju sēdvietu skaitu, bet arī modernāku un komfortablāku vidi izrāžu baudīšanai. Īpašs prieks par jaunizveidoto "Black Box" zāli, kas papildinās teātra mākslas pasākumu klāstu, nodrošinot jaunas iespējas māksliniekiem un jaunas emocijas teātra baudītājiem.
Kādam jābūt teātra vadītājam, kurš spēj noturēt trupu un attīstīt vīziju teātrī, kuram tik ilgu laiku nebija savu telpu, "Latvijas Avīze" jautāja Valmieras teātra ilggadējai direktorei Evitai Ašeradenai.
Tieši viņa ir tā, kura spējusi ne vien rast pārbūves tehniskos un finansiālos risinājumus, bet arī iedvesmot radošos procesus tā, lai Valmieras teātris 2022./2023. gada "Spēlmaņu naktī" iegūtu 21 nomināciju un deviņas balvas.
Valmieras teātrī ilgus gadus spēlē izcili aktieri, taču nu uz Lielās skatuves beidzot nokļūs arī 2021. gada diplomus saņēmušais aktieru kurss.
E. Ašeradena: Jā, viņi vēl nekad nav pilnvērtīgi spēlējuši uz Valmieras teātra Lielās skatuves! Pandēmijas laikā uz tās tika iestudēts viens no kursa darbiem, pirms tam, kad viņi bija vēl studenti – "Jaunākā brāļa vasara". Bet pilnīgi noteikti var teikt, ka līdz šim jaunie aktieri īsti nav pieredzējuši Valmieras teātra ēkas dzīvi, tolaik, kad viņi ienāca strādāt, rekonstrukcija jau bija sākusies, bija slēgta puse no grimētavu koridora... Viņi vēl nav izbaudījuši, ko nozīmē strādāt teātrī bez putekļiem.
Vai teātris jaunajiem aktieriem spēj piedāvāt arī kādus materiālus labumus?
Latvijā, izvēloties strādāt mākslas profesijās, visi rēķinās ar zināmiem lielumiem.
Pamatalgas visos Latvijas teātros ir pielīdzināmas Latvijas vidējam līmenim, un, protams, mēs strādājam, lai to arvien palielinātu.
Valmieras teātris no savas puses centās jau studiju laikā maksāt aktieriem lielāku vai mazāku algu, viņi piedalījās daudzos iestudējumos. Bet jāņem vērā, ka esam teātris, kurš atrodas perifērijā, kur atšķirīga cilvēku pirktspēja, tāpēc, līdzīgi Rīgas teātriem, nevaram paaugstināt biļešu cenas, cik vēlētos. Cilvēku apziņā izveidojies arī uzskats, ka, izbraucot ārpus Rīgas, visam jāmaksā mazāk, tāpēc ar šo priekšstatu grūti sacensties.
Tāpēc paliek tas, ko var piedāvāt – radoša attīstība. Visa pagājusī un arī sezona pirms tam tika veidota, vairāk domājot par jauno aktieru karjeru, lai viņi justos novērtēti un būtu iespējama izaugsme. Turklāt – arī skatītāji vēlas redzēt un iepazīt jaunos aktierus.
Svarīgi arī Valmieras teātra trupas ētiskie uzstādījumi, kas nemanāmi pāriet no vienas paaudzes uz nākamajām – arī Indras Rogas un Mihaila Gruzdova vadītā kursa uzstādījums balstīts tajā. Valmieras teātrī vienmēr bijis svarīgs ansamblis, kurā pats galvenais ir partnerība, aktierim jāspēj dot otram vairāk un palīdzēt vairāk nekā sev, varbūt tāpēc aktieri ir spējīgi un gatavi vienā vakarā spēlēt epizodi, nākamajā – galveno lomu. Spīdēt ansambļa un izrādes vārdā, ne savā.
-18.7 °C
