Brisele izstrādā rīcības variantus, ja Viktors Orbāns paliks pie varas

Eiropas Savienības kuluāros notiek intensīvas sarunas, kā rīkoties tālāk, ja 12. aprīlī paredzētajās Ungārijas parlamenta vēlēšanās tomēr uzvarētu Kremlim tuvā un Briselei un Kijivai nedraudzīgā premjera Viktora Orbāna partija "Fidesz", atsaucoties uz vairākiem Eiropas diplomātiem, šonedēļ vēstīja izdevums "Politico".

Cerību vēlēšanas

Pārskati liecina, ka pēdējos gados Ungārija ES balsojumos, kur nepieciešama vienprātība, bloķējusi vai ar savu rīcību aizkavējusi vidēji katru desmito lēmumu. Starp pēdējiem gadījumiem ir atteikumi atbalstīt Ukrainai akūti nepieciešamo 90 miljardu eiro piešķiršanu un kārtējo Krievijas sankciju paketi. Budapešta ar savu gadiem piekopto izaicinošo Briseles un vairuma ES valstu kursam pretējo politiku ir nokaitinājusi daudzus. Kroni visam uzlika atklātībā nākusī ziņa, ka Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto pastāvīgi sniedzis Krievijas kolēģim Sergejam Lavrovam operatīvu un sīku informāciju par ES sanāksmēs notiekošo.

Daudzi cer, ka 12. aprīļa vēlēšanas beidzot noslēgs Orbāna 16 gadus ilgo valdīšanas periodu un pie varas nāks opozīcija, kurai gan arī ir pretenzijas pret Briseli un Kijivu, taču ne tādas un ne tik promaskaviskas. Marta beigu aptaujas liecina, ka par Orbānu un "Fidesz" varētu balsot ap 39%, bet par Maģara "Tisza" 51% vēlētāju. Turklāt "Tisza" atbalstītāju līknei ir tendence lēnām kāpt, kamēr Orbāna partijai tā ir visumā nemainīga. Vienlaikus netiek izslēgts, ka reālais balsojums, kurā lielu lomu paredz Orbānu atbalstošajiem Ungārijas lauku reģionu iedzīvotājiem, var uzrādīt ko citu. ES struktūrās tādēļ laikus sākuši gatavoties sliktākajam scenārijam, jo Budapeštas destruktīvo darbību un Trojas zirga lomu paciest vēl nākamos četrus gadus vairs nav noskaņojuma.

Piecas pieejas

Piesaucot sarunas ar desmit ES diplomātiem, "Politico" min, ka patlaban izstrādē ir pieci varianti, kas nākotnē tādiem kā Orbāns vai viņam līdzīgiem neļautu nolaist no sliedēm kopīgo interešu aizstāvēšanai nepieciešamos lēmumus. Iespējamākais variants – attiecināt normu par kvalificētā vairākuma balsojuma pietiekamību arī uz tādām jomām, kur šobrīd prasa vienbalsību. Proti, bloka ārlietām un budžeta jautājumiem. Tas nozīmē, ka pietiktu ar 55% ES valstu piekrišanu, reprezentējot 65% bloka iedzīvotāju. Vairāki diplomāti izdevumam teikuši, ka uz šo normu jāpāriet šā vai tā, pat ja tāds Ungārijas precedents nepastāvētu: "Ja vēlaties ātru reakciju, jābūt vairāk kvalificētā vairākuma lēmumu." 

Skeptiķi tomēr atzīmē, ka vienprātība allaž bijusi ES stūrakmens un atkāpšanās no tās nozīmēs atteikšanos no pamatprincipa, kur kopīgā lēmuma pieņemšana rūpīgi jālīdzsvaro ar dalībvalstu suverēnajām interesēm.

Otra iespēja: pasludināt "dažādu ātrumu Eiropu". Divdesmit septiņas valstis ES iekšienē sagrupējas neformālās koalīcijās un grupās, kas lemj lietas savā starpā, līdzīgi kā šobrīd jau pastāv valstu kopums, kas atbalsta un koordinē bruņojuma piegādes Ukrainai. Te tiek pieminēts Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas februārī ES valstu vadītājiem sacītais: "Mūsu mērķim vienmēr jābūt panākt vienošanos starp visām 27 dalībvalstīm. Tomēr, kad progresa vai ambīciju trūkums riskē apdraudēt Eiropas konkurētspēju vai spēju rīkoties, mums nevajadzētu kautrēties izmantot līgumos paredzētās iespējas ciešākai sadarbībai." Tiesa, Ukrainas finansēšanas vai uzņemšanas ES gadījumā tas nepalīdzēs, jo tur procedurāli tāpat bez vienprātības neiztikt.

Uz Ungāriju vēl šogad ir iespēja iedarboties ar finansiālu spiedienu – atņemt paredzēto ES finansējumu, ja dalībvalsts neievēro ES līguma punktu par pienākumu "patiesi sadarboties" vai neturas pie blokā pieņemtajām tiesiskuma normām. Metodes mīnuss varētu būt iespēja, ka attiecīgā valsts atriebsies, apzināti kavējot citu lēmumu pieņemšanu. Tad vēl ir variants sodīt, uz laiku atņemot balsstiesības, ja valsts vairākkārt nopietni pārkāpusi bloka dibināšanas principus. To atļauj ES līguma 7. pants. Bet panta pielietošanai vajadzīga atlikušo 26 valstu vienprātība un tas nav reāli, vismaz kamēr Slovākijā pie varas ir Orbāna domubiedrs Roberts Fico.

Piektais un radikālākais būtu izslēgt Ungāriju no ES. Teorētiski tas ir iespējams, taču realitātē nav uzlūkojams nopietni. "Līgumi neparedz valsts padzīšanu un es arī neredzu tajā mūsu ieinteresētību. Ko tādā gadījumā darītu Ungārija? Tā nonāktu Krievijas ietekmes orbītā," "Politico" aizrādījis viens no uzrunātajiem diplomātiem.

Vislabāk, protams, būtu, ja Orbāna "Fidesz" vēlēšanās pamatīgi zaudētu. Bet, ja ne, Brisele ir gatava "novilkt cimdus", jo pat Eiropas Parlamentā uzskata, ka viņa vadībā Ungārija pārkāpusi sarkanās līnijas. "Nevienam nav tiesību šantažēt Eiropas Padomi, nevienam nav tiesību šantažēt Eiropas institūcijas. Tas, ko Ungārija dara, ir absolūti nepieņemami," nesen paziņoja Eiropas Padomes prezidents Antoniu Košta.