4.1 °C
Viņnedēļ latviešu un ārzemju publikas pilnajā Latvijas Nacionālās operas un baleta Lielajā zālē norisinājās konkursa fināla kārta, kurā žūrijas atlasīto septiņu pretendentu konkurencē pirmo vietu izcīnīja mūsējie – soprāns Katrīna Paula Felsberga un bass Edgars Ošleja.
Pavisam konkursā piedalījās 30 solisti no Latvijas, Dienvidkorejas, Igaunijas un Ukrainas. Abi pirmās vietas ieguvēji līdz ar laureāta titulu saņēma prēmijas 3500 eiro apmērā. Par otrās vietas un prēmijas – 2500 eiro – piešķiršanu žūrija lēma par labu dienvidkorejiešu dziedātājam baritonam Mingju Ānam, savukārt trešajā vietā ierindojās soprāns Estere Katrīna Pogiņa, saņemot prēmiju 2000 eiro apmērā. Konkursa galveno balvu – "Grand Prix" – žūrija lēma nepiešķirt.
Pirmoreiz jaunos dziedoņus konkurss pulcēja 1995. gadā. Savulaik laureātu vidū bijusi Maija Kovaļevska, Jānis Apeinis un vēl vairāki tagad arī pasaulē zināmi operdziedātāji. Konkursa trīs kārtās dalībniekiem bija jāapliecina prasmes ļoti plašā repertuārā – no baroka laikmeta opermūzikas līdz pat romantisma un mūsdienu mūzikai.
Kurā no izpildītajiem skaņdarbiem jutāties vispārliecinošāk, dziedot izjutāt baudu un kas prasīja lielāko sasprindzinājumu?
Edgars Ošleja: Ar lielāko baudu… Tās noteikti būs Verdi ārijas – gan pirmajā kārtā Fiesko ārija no operas "Simons Bokanegra", gan Banko ārija no operas "Makbets" otrajā jeb pusfināla kārtā, gan Zakarijas ārija no operas "Nabuko" finālā. Šajās ārijās ir basa dramatiskajām lomām raksturīgais iekšējais spēks, var parādīt emocijas un pārdzīvojumus. Zakarija vienmēr bijusi mana sapņu loma, kuru tagad arī dziedu. Kaut gan tā varētu teikt arī par Leporello āriju no operas "Dons Žuans" finālā, lai arī publikas priekšā pirmoreiz to dziedāju tieši šajā koncertā, vismaz tā man šķiet. Sieva teica, ka tieši Leporello ārija viņai patikusi vislabāk. Pašam liekas, ka tā tomēr prasīja arī vislielāko sasprindzinājumu.
Kopumā vislielālais satraukums bija finālā, jo iepriekšējā nedēļā pirms pēdējās kārtas Operā bija daudz darbu, koncertu… Tāds skrējiens, ka pat nesanāca laika satraukties. Atnācu, nodziedāju, un nākamajos darbos.
Bet varbūt spraigais ritms vēl vairāk uztrenēja arī vokālu.
Katrīna Paula Felsberga: Muzikāli visbrīvāk jutos Annas ārijā no Igora Stravinska operas "Izvirtības hronika" konkursa finālā, jo tā ir ārija, kuru, iespējams, esmu atskaņojusi visvairāk, dziedot ar klavieru pavadījumu dažādās noklausīšanās. Bet šī man bija pirmā reize, atskaņojot šo āriju ar orķestri. Liels sapņu piepildījums! Taču īpašs prieks dziedāt bija arī pusfinālā Jēkaba Jančevska "Apdzisa pļavas" ar pianisti Agnesi Egliņu koncertmeistares ampluā (Agnese Egliņa tika atzīta par konkursa labāko pavadošo pianisti. – V. K.). Tā ir dziesma ar Ojāra Vācieša dzeju par miegā apdzisušu tukšu pasauli bez mīlestības. Šī dziesma vienmēr pārsteidz gan Latvijas, gan arī ārzemju klausītājus. Bet man lielākais izaicinājums pavisam noteikti bija fināla kārtas pirmā ārija. Pučīni izvēlējos pavisam apzināti, kaut zinu – pēc gadiem es ar to tiktu galā labāk, bet vēlējos nodziedāt Pučīni ar orķestri. Kaut, jā, Pučīni nav mans šā brīža repertuārs, un es būtu varējusi izvēlēties kaut ko no Hendeļa vai kādu iedziedātu Mocarta āriju… Jā, par Pučīni bija vislielākais uztraukums, bet esmu priecīga par to, ko izdarīju pašlaik un šajā balss attīstības posmā. Liekas, izaicinājums tika pievārēts godam.
Ko šis konkurss jums nozīmē līdz šim pieredzēto kontekstā?
E. Ošleja: Konkurss "Ineses Galantes talanti", kur savulaik ieguvu pirmo vietu, notiek daudz biežāk, līdz ar to cilvēki par to zina vairāk. Tas ir arī ļoti izreklamēts. Bet diemžēl tajā gadā, kad piedalījos "Galantes talantos", plosījās kovids un man nebija iespējas nevienu satikt, ne pašu Galantes kundzi, ne kādu no dalībniekiem. Nebija arī jāuzstājas, bija vien jāiesūta žūrijai ieraksti. Bet līdz ar to nebija arī uztraukuma. Savukārt Alīdas Vānes Starptautiskā konkursa laikā 2017. gadā es vēl joprojām biju students, vokālajā meistarībā diezgan zaļš… Man, protams, bija milzīgs prieks, ka biju iekļuvis starp finālistiem, bet nebija īstas ticamības, ka varētu tikt tālāk, kaut vai pirmajā trijniekā. Jo konkursā piedalījās cilvēki, kas tajā brīdī bija pārāki par mani. Ja nemaldos, uzvarēja Kalvis Kalniņš. Viņš jau bija Operas solists ar pieredzi, bet es vēl tikai students, mūsu līmeņi bija ļoti atšķirīgi. Bet arī iekļūšana finālā bija jauks, labs pakāpiens. Toreiz gan satraucos krietni vairāk nekā tagad, jo pirms astoņiem gadiem kāpšana uz skatuves publikas priekšā jau vien bija pārbaudījums, pieredze nebija tik liela, nebiju kā solists dziedājis ar orķestri… Tagad – cita lieta, gadiem uzkrājusies pieredze ne tikai operā, bet arī estrādes mūzikā, ar publiku tiek strādāts un arī pārliecība par sevi ir daudz lielāka. Šim konkursam piesakoties, zināju, ka esmu labā vokālā formā, biju pārliecinātāks par savām spējām.
K. P. Felsberga: Lai arī tas ir starptautisks konkurss, šogad tajā piedalījās ļoti daudz Latvijas pārstāvju. Man ir priecīga sajūta, ka spēju sevi pierādīt arī Latvijā gan operas, gan kamermūzikas žanrā. Iegūtā pirmā vieta Latvijas kontekstā nozīmē jaunu atzinību un kaut kādu šā brīža apliecinājumu tam, ka eju pareizo ceļu, parādot sevi dažādos žanros gan Latvijas žūrijai atlases kārtā, gan vairāk starptautiskai žūrijai pēdējās kārtās. Tā bija ļoti laba iespēja.
Katrīna, par ko – pirmo vietu Vītola konkursā vai Marinas Rebekas balvu – ir lielāks prieks?
Liels prieks par abām balvām! Cik saprotu, finālā notiek skrupuloza punktu skaitīšana. Bet Marinas Rebekas balva… Es viņu ļoti apbrīnoju kā dziedātāju, man liekas, viņas tehniskā varēšana un pat tāds mākslinieciskais dzīvnieciskums uz skatuves, ar kādu viņa atdod sevi visu… Absolūti apbrīnojami! Tāpēc Marinas Rebekas balva ir kaut kas ļoti īpašs… Ja caur šo balvu rastos arī kāda iespēja aiziet pie viņas uz stundām, tas vispār būtu fantastiski…
Vai dzirdējāt citus konkursantus, kāda bija subjektīvā sajūta, kuri bija lielākie konkurenti?
E. Ošleja: Dzirdēju, bet īsti pieslēgties nebija laika. Neklausījos arī tādēļ, lai lieki nesatrauktos. Man šķiet, ļoti spēcīga balss bija Dienvidkorejas dziedātājam Mingju Ānam. Protams, arī Daniils Pogoriless ir ļoti spēcīgs baritons, skatuviski ļoti izteiksmīgs. Un Katrīna Paula Felsberga jau ļoti droši jūtas uz skatuves.
K. P. Felsberga:
Es apzināti nevienu neklausījos! Ja piedalies konkursā, tad koncentrācijai jābūt tikai uz sevi, savu darbu un savu sniegumu. Ir diezgan bezjēdzīgi tajā laikā kaut ko klausīties un domāt…
Bet, nonākot finālā, caur Operas translāciju dzirdējām cits citu, un uzskatu, ka tika izraudzīti tiešām ļoti spēcīgi finālisti. Man nebija nekādu lielu pārsteigumu par to, kuri septiņi atradāmies uz skatuves finālā.
Kur jūs dzirdēsim tuvākajā laikā?
E. Ošleja: 2. novembrī Dzintaru koncertzālē dziedāšu skaistākās operu ārijas, uzstāšos Jēkaba baznīcā, protams, paredzēti koncerti ar Raimonda Paula mūziku programmā "Atbalss". 6. decembrī mākslas telpā "Ola Foundation" Ķīpsalā kopā ar pianistu Andreju Osokinu gatavojam koncertprogrammu, kur skanēs Šūberta kamermūzika un operu ārijas. 27. decembrī man būs loti interesants koncerts ar Latvijas Radio bigbendu Rīgas cirkā, piedalīsies arī angļu džeza dziedātāja Džordžija Sesīla. Un, protams, kārtējās "Salomes" izrādēs Latvijas Nacionālajā operā.
K. P. Felsberga: Pats tuvākais jau šajā ceturtdienā – 23. oktobrī – Jelgavas kamerorķestra sezonas atklāšanas koncertā, kur kopā ar diriģentu Aigaru Meri pie pults atskaņošu argentīniešu skaņraža Osvaldo Golihova trīs dziesmas. Pēc tam man liels notikums – koncerts "Dainu skapis" – 4. novembrī kopā ar Berlīnē bāzēto "Zafraan Ensemble" uzstāšos Berlīnes filharmonijas kamerzālē un pēc tam, 8. novembrī, Berlīnes Delfu teātrī. Vakara centrālais skaņdarbs būs Lučāno Berio tautasdziesmu apdares. Koncertā skanēs vienpadsmit dažādu valstu komponistu jaundarbi balsij un ansamblim, kuros ir izmantoti mūsu dainu teksti. Cerams, ka šo koncertizrādi atvedīsim arī uz Latviju. Par šo notikumu esmu ļoti priecīga un arī satraukta, jo pasaules pirmizrāde nav joka lieta! Un vēl – diezgan apzināta izvēle ir tas, ka neviens no šiem vienpadsmit komponistiem nav latvietis. Ideja bija apskatīt dainas no tāda skatpunkta, kāda nav mums, latviešiem. Protams, Berlīnē dziedāšu oriģinālvalodā, latviski, kā jau dainas rakstītas. Savukārt komponistiem dainas tika atlasītas no tulkotājas Ievas Auziņas-Sentivanī grāmatas, kur ir daudz dainu tulkojumu angliski.
Kā izmantosit konkursa uzvarētājiem piešķirto naudas balvu?
E. Ošleja: Personiskai izaugsmei.
K. P. Felsberga: Tāda konkrēta mērķa man nav. Ja godīgi jāatzīst, brīvmākslinieka dzīve ir tāda, ka jārēķinās ar laika posmiem, kad var nebūt galīgi nekādu ienākumu. Man ir bijuši arī tādi mēneši, kad ir ilgāks sagatavošanās process un mazāk esi uz skatuves. Šķiet, pašlaik nepirkšu sev jaunu aifonu un nebraukšu ceļojumā, bet balvas prēmiju paglabāšu kā drošības spilvenu. Varbūt tā noderēs arī "ekstra" stundai pie kāda pedagoga. Katrā ziņā prēmiju mēģināšu ieguldīt savā attīstībā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
