10.2 °C
Satiec savu meistaru Māmuļā. Austras balva par veikumu mūža garumā. Vija aizlidoja kā putns. Pa Dejas ceļu.
Vija Vētra tagad dejo Aizsaules dārzā
Šajā aprīlī saņēmām ziņu no Ņujorkas, ka Sulu mēneša 11. dienā aizsaulē devusies visslavenākā latviešu dejotāja Vija Vētra. Varbūt nav daudz cilvēku, kas savulaik apmeklēja Vijas meistarklases, bet noteikti daudz vairāk ir tādu, kas bijuši klāt koncertos vai dievkalpojumos ar Vijas sakrālo deju Anglikāņu un Usmas baznīcās. Laikam tikai retais bijis Indijā, Grieķijā un citur pasaulē, kur Vija dejojusi tempļos, kamēr visi Vijas laikabiedri jau Aizsaulē un nav kas pastāsta, ka Vija sāka savu dejotājas karjeru, kā latviešu tautas dejas skolotāja un dejotāja Austrālijā. Tomēr Vijas latviešu dejas priesterienes deju ar trideksni atceras daudzi.
Pa dejas ceļu ir virziens, kādā mēs dejojam
Kurš tad to nezina? Jā, bet, ja mēs vārdus „Pa Dejas Ceļu“ ieliekam pēdiņās, tad sanāk Austrālijā izdots žurnāls, kuru izveidoja un piecpadsmit gadus vadīja Juris Ruņģis. Tieši par to bija Latviešu Folkloras krātuves pētnieces Elīnas Gailītes prezentācija, kas notika 16. aprīlī muzejā “Latvieši pasaulē” (Rīgā, Dzirnavu ielā 84). Žurnāls kā jau žurnāls, kas tur tik svarīgs, teiks skeptiķis. Jā, žurnālā bija daudz arī izklaidējoša un informējoša satura. Tikai atšķirībā no citiem žurnāliem, publicējās autori, kuri diskutēja un polemizēja par tēmām, kas skar tautas dejas saturu un nozīmi.
Tagad nemaz neliekas novecojuši pusgadsimtu seni uzskati par to, kāpēc diasporā tautas deja ir svarīga, piemēram, lai noturētu cilvēkus no jauktām ģimenēm latviskās kultūras orbītā. Vēl interesanti ir lasīt Elzas Siliņas un citu horeogrāfiskās folkloras pētnieku mūžam aktuālo tekstu par to, ka latviešu dejas būtiskais slānis ir ļoti stipri pārklāts ar jaunāku laiku modes deju slāņiem un tāpēc prasa rūpīgu pieeju tās pētniecībā un interpretēšanā.
Saite uz Nacionālo enciklopēdiju šeit.
Dižkokle, solo dejas un…zāģis, kas pats sevi spēlē
Īpašas Meistaru dienas mūsu zemē notiek pēc LNKC ierosmes jau astoņpadsmito reizi. Ko šogad sola mūsu tautas talantīgie amatnieki, muzikanti un dančmeistari?
Kopš akcijas sākumu, kad meistardienu rīkotāji nedrīkstēja ņemt maksu par darbnīcu apmeklējumiem un uzsvars bija uz rokdarbiem vai precīzāk ar roku darinājumiem un nebija nevienas rotaļu vai danču meistarklases, tad pamazām saturs ir bagātinājies un arī ne visas meistarklases ir bez maksas.
Piemēram Rucavā šogad notika apdziedāšanas meistarklase ar Māru Tapiņu un Staņislavu Skudiķi, bet Alsungā – Dūduspēles meistarklase ar vietējiem dūdiniekiem Lipšņa kunga vadībā. Apgūt dejas un rotaļas vadīšanas prasmes visu astoņpadsmit gadu laikā varēja tikai burtiski pāris reizes. Tieši 18. aprīlī bija tāda iespēja – Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) meistarklases dejā, kokles un zāģa spēlē rīkoja RLB Folkloras komisijas aktīvisti. Vislielākā interese bija par Malvīnes Dižkokles meistarklasi. Kokles, kas bija savlaicīgi sagādātas visiem dalībniekiem, „Rīgas Danču“ koklētāji uzskaņoja jau pirms nodarbības sākuma, bet tāpat laika bija par maz, tāpēc pēc meistarklases beigām koklētāji atrada mājīgu stūrīti, kur vēl pāris stundas koklēja, līdz pirkstu gali sāka sūrstēt.
Ja kokles spēle visiem zināma un jau iemīļota, tad nākamās divas meistarklases bija neparastākas – vispirms Rimanta Muzikālā zāģa prezentācija. Rimants ir vienīgais Latvijā, kurš pieprot ieskandināt zāģi noteiktā melodijā un tas visiem bija liels pārsteigums. Zāģus gan nevarēja izdalīt visiem gribētājiem, jo nav runa par parastu fuksīti vai malkas zāģi. Muzikālais zāģis mūsdienās jau ir īpaši gatavots mūzikas instruments ar neparasti dziedošu skaņu.
Video: Rimants ar zāģi.
Vai tikpat reta prasme ir dejot solo? Te ir divas galējības. Viena katrs var būt solists un instruments paša augums ir vienmēr līdzi. Otrā galā ir tādas izcilības kā Vija Vētra, kura dejoja pat savā simtgadē un arī tādā vecumā pārspēja daudzus jaunākus. Lai sasniegtu kaut mazumu no tā, ko spēja VIja Vētra ir daudz jāmācās un tāda iespēja bija laimīgajiem, kuri pieteicās uz Ernesta Solo dejas meistarklasi. Ja nodarbības sākumā bija vienkārša rotaļa, kur vidū nokļuvušajam jārāda īpaša kustība, tad pēc nepilnas stundas, kad bija apgūti dažādu tēlu atdarināšanas paņēmieni, daži spējīgākie jau leca kā kazas un āži. Labā nozīmē, JO āzis/kaza ir folklorā raksturoti kā labi dejotāji, kas māk izdarīt oriģinālus lēcienus.
„Budēļi“, Reidzāne, Golubova, Rucava
Vislielākā šī gada tradicionālās kultūras meistaru godināšana notika 19. aprīlī Koka Rīgā. Balvu „Austras koks“ par tradīciju kopšanu saņēma Rīgas tradīciju kopa „Budēļi“ un Rucavas Tradīciju klubs, Par mūža ieguldījumu tika suminātas divas izcilas personības – pētniece Beatrise Reidzāne un Austra Golubova no Mērdzenes.
Īpaši vēlos izcelt Beatrisi Reidzāni, kuras mūža veikumu strādājot Latviešu Folkloras krātuvē, varbūt ne visi ievēroja. Latviešu Folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts Reidzānes kundzes ieguldījumu raidījumā „Etnovēstis“ (19.04.2026.) sauc par epohālu, kas tālu pārsniedz citu latviešu zinātnieku veikumu. Jāpiekrīt, jo viņas izcilākais pētījums par vilka tēlu folklorā tiešām apjomā un dziļumā pārsniedz vairumu darbu, ko latviešu zinātnieki veikuši. Beatrise pēc dabas ir visai atturīga lai neteiktu kautrīga, bet toties darba spēja viņai ir kā vecā kaluma pētniekiem, piemēram kā Kārlim Arājam, Harijam Sūnam un Annai Bērzkalnei.
Atšķirībā no daudziem citiem filologiem un Reidzānes kundze, kā pati mēdz teikt, ir folologs, kas ienācis folkloristu dārziņā un tur palicis, kas dejai vispār nepievērš uzmanību, savā pētījumā par vilku detalizēti apraksta šī tēla dejotprasmes. Piemēram, nodaļā par vilku kā totēmisko precinieku Ziemassvētku rotaļās. Mēs taču visi zinām slaveno rotaļspēļi „Vilks un kaza“. Tur parādās vilka tēla daba pilnā krāšņumā viņš (puisis) dancina kazu (meitu) tūkstoš veidos. Tas taču par vilka dejotprasmi pasaka diezgan daudz.
Mums, latviešiem, ir salīdzinoši daudz solo deju. Tikai tās nav pasaulei zināmas, kā piemēram, spāņu flamenko vai skotu zobenu krustdeja. Patiesībā mēs paši esam tās pametuši novārtā. Laiks pilnveidot dejas prasmes un mums izaugs ne viena vien latviešu dejas vaidelote Vija. Kad skatīsimies vai dejosim Deju svētkos, atcerēsimies, ka Vijas lielākais sapnis bija dejot kopā ar tautu. Dejot kā latviešu dejas priesterienei Deju svētkos.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
