Necentās tos izbeigt — Citskovskis zināja par Kariņa speciālajiem līgumreisiem, ziņo prokuratūra

Bijušais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bija informēts, ka toreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā tiek pieņemti lēmumi par speciālo līgumreisu iegādi, taču no viņa puses nesekoja rīcība, lai izbeigtu šo praksi un nodrošinātu likumam atbilstošu alternatīvu transportlīdzekļu pakalpojumu iegādi, norādījusi prokuratūra.

Prokuratūras izplatītajā paziņojumā teikts, ka prokuratūra aicina publiski neizteikt pieņēmumus par Citskovskim celtās apsūdzības pamatotību, jo šī jautājuma izvērtēšana ir tiesas kompetencē, savukārt publiska apsūdzību apšaubīšana var tikt vērtēta kā spiediena izdarīšana uz tiesu un prokuratūru.

Prokuratūra norādījusi, ka kriminālprocess sākts saistībā ar Ģenerālprokuratūras veikto pārbaudi par speciālo līgumreisu izmantošanu Kariņa ārvalstu komandējumos.

Šajā kriminālprocesā Citskovskim celta apsūdzība par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas. Ar smagām sekām šajā gadījumā jāsaprot likumā paredzētais kritērijs - mantisks zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecdesmit tai laikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, uzsvērusi prokuratūra.

Kriminālprocesā vērtēta visu lēmumu par speciālo līgumreisu pasūtīšanu premjera komandējumos pieņemšanas ķēdē iesaistīto personu atbildība. Proti, kriminālprocesa ietvaros tika analizētas premjera, viņa biroja vadītāja, darbinieku, padomnieku, VK amatpersonu un darbinieku darba un amata pilnvaras, kurām ir vai varētu būt jebkāda sasaiste ar komandējumu un tajā izmantojamo transportlīdzekļu organizēšanu.

Vērtējot iesaistīto personu atbildību, tika secināts, ka lēmumi par došanos komandējumos ar speciālajiem līgumreisiem tika pieņemti Ministru prezidenta biroja iekšienē.

Izmeklēšanā tika secināts, ka tiesību normas neparedz premjera biroja darbiniekiem pilnvaras lemt par saistību uzņemšanos valsts vārdā komandējumu organizēšanai.

Tā kā Ministru prezidenta birojs nav patstāvīga institūcija, bet VK struktūrvienība, par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību, tostarp uzņemoties finansiālās saistības premjera komandējumu organizēšanai, saskaņā ar likumu par budžetu un finanšu vadību un citiem normatīvajiem aktiem ir atbildīgs institūcijas vadītājs - VK direktors.

Konkrētajā gadījumā līgumus par speciālajiem līgumreisiem noslēdza Citskovskis, kurš arī konkrēto komandējumu izmaksas apstiprināja.

Vienlaikus kriminālprocesā netika vērtēti un apšaubīti lietderības apsvērumi saistībā ar Ministru prezidenta pilnvarām patstāvīgi lemt par došanos komandējumos. Līdz ar to šajā kriminālprocesā apsūdzība ir celta nevis par lēmumu par speciālo līgumreisu iegādi pieņemšanu, bet par nepienācīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli attiecībā uz transportlīdzekļu izvēli un apmaksu, norādījusi prokuratūra.

Ņemot vērā gan ārējos normatīvos aktus, gan dokumentus, kas reglamentē VK darbību, tika izdarīts secinājums, ka šāda kontrole bija jāīsteno Citskovskim.

Turklāt kriminālprocesā secināts, ka Citskovskis bija informēts, ka Ministru prezidenta birojā tiek pieņemti lēmumi par speciālo līgumreisu iegādi, taču no viņa puses nesekoja rīcība, lai atbilstoši savām amata pilnvarām izbeigtu šo praksi un nodrošinātu likumam atbilstošu alternatīvu transportlīdzekļu pakalpojumu iegādi.

Vērtējot konstatētās bezdarbības dēļ valstij nodarītos zaudējumus, tika izmantota vairāku kritēriju metodoloģija.

Pirmkārt, tika ņemti vērā Valsts kontroles revīzijā izdarītie secinājumi par valsts budžeta līdzekļu nelietderīgu un nelikumīgu izlietošanu. Tā kā Valsts kontrole ir nodalījusi šos budžeta līdzekļu izlietošanas veidus, secinot, ka kaitējums valstij ir nodarīts daļā par prettiesiski izlietotajiem līdzekļiem, arī kriminālprocesā nepastāvēja pamats šo tvērumu paplašināt.

Otrkārt, vērtējot katra komandējuma organizēšanas apstākļus, secināts, ka par nelikumīgiem krimināltiesiskā izpratnē var uzskatīt piecus 2022. gadā pasūtītos speciālos līgumreisus, kas tika izmantoti četros komandējumos pēc tam, kad bija beigusies saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludinātā ārkārtējā situācija un tādējādi nepastāvēja tiesisks pamats izmantot šim nolūkam likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" piešķirtos līdzekļus.

Turklāt, lai maksimāli novērstu šaubas par iespējamo vainu un ar to saistīto kaitējuma apmēru, prokuratūra savā vērtējumā neņēma vērā gadījumus, kad regulārā komercreisa pasūtīšana būtu saistīta ar papildu izmaksām Ministru prezidenta delegācijai. Tādējādi nodarītā kaitējuma aprēķins ir 89 382 eiro.

Vienlaikus prokuratūra norādījusi, ka Valsts kontrole ir tiesīga pieņemt lēmumu par zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām tajā nelikumīgi izmantoto valsts budžeta līdzekļu daļā, par ko šajā kriminālprocesā nav celta apsūdzība.

Kriminālprocesā apstiprināts, ka VK direktoram pakļautiem darbiniekiem pastāvēja iespēja saprātīgā laikā iegādāties regulāros komercreisus Ministru prezidenta komandējumiem, kas radītu ievērojami mazākas izmaksas valsts budžetam un neapdraudētu Ministru prezidenta funkciju izpildi.

Tomēr VK direktors neveica savus amata pienākumus, lai nodrošinātu likumam un valsts budžeta interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu Ministru prezidenta birojā kā VK struktūrvienībā, tostarp nedeva rīkojumus saviem padotajiem atcelt speciālos līgumreisus, zinot, ka tādi tiek iegādāti.

Šo iemeslu dēļ tika izdarīts secinājums, ka bijušais VK vadītājs Citskovskis aiz nolaidības nepildīja savus amata pienākumus, izraisot zaudējumus valsts budžetam.

Jau ziņots, ka Citskovskis 7. aprīlī tiesā noliedza savu vainu viņam celtajā apsūdzībā tā dēvētajā ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā.

Citskovskis tiesā paziņoja arī, ka neatzīst pieteikto kaitējuma kompensāciju 89 382 eiro apmērā.

Uz nākamo tiesas sēdi, kas notiks 19. maijā plkst. 10, plānots aicināt lieciniekus. Kopumā pagaidām lietā paredzēts pieaicināt 12 lieciniekus un vienu konsultantu.