Vai valdība lidos? Premjere: Atbalsts "Air Baltic" man ir svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu

Premjeres Evikas Siliņas (attēlā) vadītajā valdībā pārstāvēto partiju domstarpības ir samilzušas tik tālu, ka Siliņa pieļauj valdības krišanu, kam oficiāli pamatā būtu "Jaunajās Vienotības", "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nespēja vienoties par atbalstu aviokompānijai "Air Baltic". Ministru prezidente E. Siliņa trešdien tviterī raksta: "ZZS vakar [otrdien] piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam "Air Baltic", ja satiksmes ministrs [Atis Švinka] atkāpjas. Ja cena par atbalsta nodrošināšanu "Air Baltic" ir koalīcijas izjukšana – esmu tam gatava. Atbalsts "Air Baltic" man ir svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu. Ceturtdien plkst. 8.00 aicinu uz sarunu koalīcijas partijas, lai lemtu par spēju kopīgi strādāt valsts interesēs."

Otrdien pēc politiķu tikšanās premjere Siliņa uzsvēra, ka "Air Baltic" ir būtisks uzņēmums ne tikai ekonomiskā nozīmē, bet arī kā ilgstoši Latvijā veidots zīmols. Siliņa atgādināja, ka jau iepriekšējā nedēļā ir sākusi sarunas ar opozīciju, lai kopīgi meklētu risinājumus gan nozares krīzes apstākļos, gan saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām uzņēmuma biznesa plānā. Premjere arī akcentēja, ka galvenais izaicinājums ir, kā izskaidrot sabiedrībai lēmumu par aizdevuma (papildu budžeta līdzekļu) piešķiršanu. Šie līdzekļi pieder sabiedrībai, līdzīgi kā arī "Air Baltic" faktiski ir sabiedrībai piederošs uzņēmums.

Siliņa situāciju raksturoja kā zināmā mērā strupceļu, jo par daļēji privātu un daļēji valstij piederošu uzņēmumu, kas darbojas sīvā starptautiskā konkurencē, ne visu informāciju iespējams publiskot. 

Tādēļ, pēc viņas teiktā, ir jāatrod politiski saprātīgs veids, kā no šīs situācijas izkļūt.

"Trīs punktu piedāvājums"

Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pēc frakcijas sēdes šonedēļ skaidroja, ka ZZS ir "trīs punktu piedāvājums", proti, kas paredz, ka atbalsts aizdevuma piešķiršanai tiks nodrošināts, ja tiek iespējami skaidri piedāvāts plāns, ka "Air Baltic" sasniegs rentabla uzņēmuma statusu, ja līdz Saeimas balsojumam par aizdevumu Atis Švinka ("Progresīvie") atkāpjas no satiksmes ministra amata, uzņemoties politisko atbildību par situācijas nekontrolēšanu, un ja Siliņa uzņemas politisko atbildību par plāna aviokompānijas rentabilitātes nodrošināšanai izpildi. Rokpelnis žurnālistiem uzsvēra, ka bez šī ZZS piedāvājuma akceptēšanas no koalīcijas partneriem politiskais spēks neredz iespēju atbalstīt aizdevuma piešķiršanu.

Lidsabiedrība kā ķīlnieks

Partija "Progresīvie" uzskata, ka ZZS pēdējo nedēļu nostāja "Air Baltic" jautājumā liecina par mēģinājumiem sabotēt valdības rīcību nacionālās lidsabiedrības stabilizēšanā, ZZS satraukums par zemajiem reitingiem un risku neiekļūt nākamajā Saeimā jau kopš rudens destabilizējot valdības darbu, it īpaši politiski jūtīgos jautājumos. "Arī jautājums par nacionālo lidsabiedrību patlaban padarīts par ZZS iekšējo problēmu ķīlnieku," pausts "Progresīvo" paziņojumā medijiem. "Mūsu ieskatā vienīgais atbildīgais situācijas risinājums situācijā, kad ZZS bremzē lēmumu pieņemšanu, ir premjerei runāt ar opozīcijā esošo Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu", lai panāktu atbalstu pāri koalīcijas partiju robežām," pauž "Progresīvie".

Opozīcijā esošā partija Nacionālā apvienība ar sabiedrisko attiecību pārstāves starpniecību pauda viedokli, ka valdība pašlaik demonstrē haosu un bezatbildību, 

tās ministriem, kuriem par situāciju "Air Baltic" pieejama vispilnīgākā informācija, nespējot vienoties par kopīgu pozīciju aizdevuma jautājumā. "Air Baltic" aizdevuma jautājums pārtapis par koalīcijas iekšējo attiecību kārtošanas cīņaslauku, uzskata NA.

Konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums ir būtiski ietekmējuši "Air Baltic" izmaksas.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Kādi būtu zaudējumi

Lidsabiedrības "Air Baltic" darbības pārtraukšana radītu ilgstošu negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, teikts ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavotajā atbildes vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai, ko premjere trešdien publicēja sociālajos medijos. Premjere iepriekš bija uzdevusi Valainim sniegt izvērtējumu tam, kāda ietekme uz tautsaimniecību būtu darbības pārtraukšanas gadījumā. Vēstulē norādīts, ka aptuveni divas trešdaļas no "Air Baltic" pasažieru tīkla darbības tiešo ieguvumu sniedz Latvijas ekonomikai, bet aptuveni vienu trešdaļu - Igaunijas un Lietuvas ekonomikai. Pēc vēstulē paustā, "Air Baltic" ir attīstījusi Rīgu kā Ziemeļeiropas savienojamības mezglu ar vairāk nekā 130 maršrutiem. Ja "Air Baltic" pārtrauktu darbību, Tallina un Viļņa zaudētu "Air Baltic" savienojumus, bet šīm pilsētām ir citi pārvadātāji.

Vēstulē arī uzsvērts, ka "Air Baltic" Rīgas mezglā savieno plūsmas – piemēram, pasažieri no Helsinkiem uz Barselonu caur Rīgu. Šajā gadījumā Latvija gūst lidostas nodevas, VAS "Latvijas gaisa satiksme" – ienākumus no aeronavigācijas pakalpojumiem, kā arī transfēra pasažieru tēriņus.

LIAA 2026. gada prognoze paredz, ka ārvalstu tūrisms Latvijā dos aptuveni 1,4 līdz 1,5 miljardu pienesumu iekšzemes kopproduktam (IKP) 2026. gadā, no kura "Air Baltic" pienesums ir aptuveni 300 miljoni eiro. 

Likvidācijas scenārijā aptuveni 30–40% no "Air Baltic" tūrisma ieņēmumiem netiktu aizstāti. Vēstulē arī minēti citi zaudējumi, ko radītu "Air Baltic" zaudēšana.

Politologs: Pussabrukusi valdība redzama jau ilgi

Jau šobrīd vairs nav reāli strādājošas koalīcijas, tādēļ Ministru prezidentei Evikai Siliņai nemaz nav ko upurēt, aģentūrai LETA pauda politologs Jānis Ikstens, komentējot premjeres paziņojumu, ka viņa ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai Saeimā nodrošinātu ZZS atbalstu aizdevuma piešķiršanai "Air Baltic". Politologa ieskatā, jau ilgi var redzēt pussabrukušu valdību. "Valdība, kur koalīcijas partneri neslēpjoties publiski skaidro savas attiecības pietiekami sulīgiem epitetiem. Un pa brīdim kāds koalīcijas deputāts pamanās nobalsot par demisijas pieprasījumiem," situāciju raksturoja Ikstens. Tā nav nekāda jēdzīga koalīcija, kas šobrīd faktiski ir sairusi. Vienlaikus Ikstens uzskata, ka, pat tad, ja Saeima nobalso par neuzticības izteikšanu pašreizējai valdībai, jauns Ministru kabinets līdz rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām izveidots netiks. Siliņas valdība turpinātu darboties ar palikušajiem ministriem, domā politologs. Tāpat viņš atzina, ka Siliņas paziņojums vietnē "X", ka viņa ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu ZZS atbalstu "Air Baltic" jautājumā, var likties dramatisks, tomēr "tur vairs nav ko upurēt". Vienīgais jautājums esot, vai izdosies atrast nepieciešamo atbalstu starp opozīcijas partijām.