Vasaras kļūst karstākas un ilgākas, atklāj pētījums

Jauns pētījums liecina, ka vasaras kļūst arvien garākas, karstākas un iestājas agrāk, turklāt pāreja starp gadalaikiem kļūst straujāka. Pētnieki no Britu Kolumbijas Universitātes analizēja temperatūras datus 10 pasaules lielpilsētās un secināja, ka kopš 20. gadsimta beigām vasaras ilgums vidēji pieaug par aptuveni piecām līdz septiņām dienām desmitgadē.

Pētījumā vasara definēta nevis pēc kalendāra, bet pēc temperatūras — kā periods, kad laikapstākļi atbilst attiecīgās vietas siltākajam gadalaikam. Secināts arī, ka pieaug ne tikai vasaras ilgums, bet arī kopējais siltuma apjoms sezonā, kas nozīmē, ka karstuma ietekme kļūst intensīvāka un ilgstošāka.

Eiropas pilsētās, piemēram, Parīzē un Reikjavīkā, katrus desmit gadus vasaras pagarinās par vairāk nekā septiņām dienām, savukārt Toronto šis pieaugums pārsniedz astoņas dienas. Līdzīgas tendences novērotas arī citviet. Kopumā

kopš 1990. gada vasaras ilgums daudzviet pieaudzis par aptuveni 20 dienām.

Pētījuma vadošais autors Teds Skots norāda, ka cilvēku sajūtas par gadalaiku maiņu atbilst datiem: "Šķiet, ka pāreja no pavasara uz vasaru kļūst arvien straujāka — silts laiks iestājas pēkšņi, un karstums saglabājas ilgāk."

Zinātnieki uzsver, ka šīs izmaiņas saistītas ar cilvēka izraisītu klimata sasilšanu. Garākas vasaras var ietekmēt dažādas jomas — no lauksaimniecības un enerģijas patēriņa līdz sabiedrības veselībai, palielinot karstuma viļņu un sausuma risku. Vienlaikus straujākas sezonālās pārejas var apgrūtināt gan cilvēku, gan ekosistēmu pielāgošanos mainīgajiem apstākļiem.