Kiberdrošības speciālistu trūkums Latvijā kļūst arvien izteiktāks

Latvijā pieaug pieprasījums pēc speciālistiem, kuri vienlaikus izprot finanses, tehnoloģijas, datu pārvaldību un kiberdrošību. Eksperti uzskata, ka darba tirgus vajadzības šajās jomās aug straujāk nekā sagatavoto absolventu skaits, tāpēc uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk atrast kvalificētus darbiniekus, informē Banku augstskola.

Piemēram, Eiropas Komisijas 2024. gada Eirobarometra dati rāda, ka 45% uzņēmumu nevar atrast kvalificētus kiberdrošības speciālistus. Arī Latvijā speciālistu trūkums ir izteikts — "CERT.LV" norādījis, ka valstī nepieciešami aptuveni 2000 kiberdrošības pārvaldnieku.

Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā no 14,7 tūkstošiem absolventu dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmas absolvēja tikai 1,7 tūkstoši studentu. Tas apliecina, ka sagatavoto speciālistu skaits netiek līdzi darba tirgus pieprasījumam.

Latvijas Universitātes Banku augstskolas profesionālā bakalaura programmas "Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas" direktors, asociētais profesors Andris Fomins skaidro, ka finanšu nozare pēdējos desmit gados ir būtiski digitalizēta, tāpēc darba tirgū arvien vairāk vajadzīgi speciālisti ar zināšanām gan finansēs, gan informācijas tehnoloģijās.

"Finanšu pakalpojumi šobrīd lielā mērā tiek sniegti digitālā vidē, un ir attīstījies arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu segments, kurā turpinās dinamiska izaugsme. Tas nozīmē, ka nepieciešami speciālisti, kuri saprot gan finanšu procesus, gan tehnoloģijas. Vienlaikus

digitālā vide palielina arī kiberdrošības riskus, tāpēc pieprasījums pēc šādām kompetencēm turpina augt,"

norāda Fomins.

Pēc viņa teiktā, šādi speciālisti arvien vairāk nepieciešami arī vidējos un lielos uzņēmumos, kuros finanšu pārvaldība kļūst digitāla. Darba devēji sagaida spēju strādāt ar lielajiem datiem, pārzināt informācijas sistēmas un saprast, kā tehnoloģijas ietekmē uzņēmuma finanšu rezultātus.

"Šodien uzņēmumi lēmumus pieņem, balstoties datos. Tāpēc speciālistiem jāspēj strādāt ar datubāzēm, izprast programmēšanas pamatus un analizēt finanšu informāciju, kas ļauj uzņēmumiem rīkoties pamatoti un pārdomāti. Tikpat būtiska ir arī kritiskā domāšana, spēja sadarboties ar dažādu jomu kolēģiem un izprast biznesa procesus," uzsver Fomins.

Savukārt pieprasījumu pēc kiberdrošības speciālistiem būtiski palielina arī regulējums. LU Banku augstskolas profesionālā bakalaura programmas "Biznesa procesa vadība" un maģistra programmas "Kiberdrošības pārvaldība" direktore Ilona Platonova norāda, ka NIS2 direktīva un nacionālās kiberdrošības prasības liek organizācijām daudz nopietnāk pievērsties šai jomai.

"Latvijā ir aptuveni 750 stratēģiski nozīmīgi uzņēmumi un institūcijas — tostarp slimnīcas, bankas, elektroapgādes uzņēmumi un citi pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība ir būtiska sabiedrībai. Šādās organizācijās nepieciešams kiberdrošības pārvaldnieks, kurš spēj organizēt stratēģisko darbu, pārvaldīt riskus un nodrošināt, ka par kiberdrošību rūpējas un to izprot arī vadības līmenī," skaidro Platonova.

Viņa uzsver, ka mūsdienās kiberdrošība nav tikai tehnoloģiju speciālistu atbildība. Liela daļa incidentu ir saistīti ar cilvēku kļūdām, nepilnīgiem procesiem vai nepietiekamu risku pārvaldību, tāpēc organizācijām nepieciešami speciālisti, kuri spēj veidot drošības politiku, pārvaldīt incidentus un stiprināt darbinieku izpratni par veidiem, kā pamanīt un novērst datu zādzības mēģinājumus.

Platonova uzsver, ka mūsdienās kiberdrošība nav tikai tehnoloģiju speciālistu atbildība. Atsaucoties uz Stenfordas Universitātes 2020. gada pētījumu, viņa norāda, ka lielākā daļa jeb 88% datu noplūžu uzņēmumos notiek cilvēka kļūdas dēļ. Tāpēc organizācijām nepieciešami speciālisti, kuri spēj veidot drošības politiku, pārvaldīt incidentus un stiprināt darbinieku izpratni.

Kopumā gan ekspertu teiktais, gan dati iezīmē skaidru tendenci — finanšu tehnoloģiju un kiberdrošības speciālisti kļūst vajadzīgi arvien plašākam darba devēju lokam. Tāpēc spēja savienot tehnoloģiju, finanšu un risku pārvaldības zināšanas kļūs par vienu no būtiskākajām priekšrocībām darba tirgū.