13 °C
Eiropas Parlamenta vēlēšanas paredzētas nākamā gada 8. jūnijā, bet jau pēc pusotra mēneša – no 25. janvāra sāksies un līdz 9. februārim notiks kandidātu sarakstu iesniegšana.
Politiskie spēki pakāpeniski sāk atklāt sarakstu līderus vai pat visu kandidātu sarakstu. To kā pirmā svētdien kongresā gatavojas prezentēt Nacionālā apvienība. Pēc nedēļas 16. decembrī kopsapulcē ar savu sarakstu varētu iepazīstināt "Latvijas attīstībai", kas ir pārstāvēta Eiropas Parlamentā (EP), bet vairs nav Saeimā. Abu politisko spēku sarakstu galvgalī varētu būt tagadējie eiroparlamentārieši Roberts Zīle (NA) un Ivars Ījabs ("Latvijas attīstībai"). Vēl saraksta pirmo numuru – Vili Krištopanu – ir paziņojusi "Latvija pirmajā vietā", bet Jaunā konservatīvā partija startēs ar bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu kā pirmo numuru.
Citi politiskie spēki vēl nav izlēmuši, kurus savus pārstāvjus vēlas redzēt EP. Lēmumus tie sola pieņemt nākamā gada janvāra pirmajā pusē. To vidū ir arī "Jaunā Vienotība" ("JV"), kurai ir vairāki līderi, kas jau strādā Briselē vai vēlas turp doties, – Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Dace Melbārde, kura ievēlēta no Nacionālās apvienības, kā arī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, kurš plāno atgriezties Eiropas apritē.
NA pēc tās aiziešanas opozīcijā arī vēlas uz Briseli deleģēt vairākus savus līderus – bez R. Zīles sarakstā vēl būs Saeimas deputāti
– bijusī Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, Edvīns Šnore, Jānis Grasbergs.
Konkurēs par deviņiem mandātiem
Politiskie spēki konkurēs par deviņām (tagad ir astoņas) vietām EP. Reti kura partija EP saņem vairāk nekā vienu vai divus mandātus. Ir divi izņēmumi. Pirmoreiz, kad Latvija piedalījās EP vēlēšanās 2004. gadā, no "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ievēlēja četrus deputātus – Guntaru Krastu, Robertu Zīli, kā arī I. Vaideri un Ģirtu Valdi Kristovski, kuri tagad ir "JV". Savukārt 2014. gadā četrus mandātus ieguva "Vienotība", no kuras EP ievēlēja V. Dombrovski, S. Kalnieti, K. Kariņu, kā arī Arti Pabriku, kurš tagad ir "Latvijas attīstībā", šajās vēlēšanās viņš varētu būt viens no tās saraksta līderiem.
EP vēlēšanās visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals.
Izmaiņas EP vēlēšanu likumā liegs tajās piedalīties eiroparlamentārietei Tatjanai Ždanokai, kas ievēlēta no Latvijas Krievu savienības.
Likums nosaka, ka kandidēt nevar personas, kas pēc 1991. gada 13. janvāra ir darbojušās kompartijā, Darbaļaužu internacionālajā frontē, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā un vēl vairākās organizācijās.
Zīlem pretim Linkaits un Langa
Nacionāli konservatīvajā spārnā savā starpā konkurēs Nacionālā apvienība (NA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras gan startē no atšķirīgām pozīcijām. JKP tagad ir ārpus parlamenta, bet saraksta galvgalī būs bijušie ministri T. Linkaits un JKP priekšsēdis Gatis Eglītis, kurš vadīja Labklājības ministriju. Ar 2. numuru pieteikta publiciste Liāna Langa, kura kļuva populāra ar kampaņu "Atkrievisko Latviju". JKP vadība cer, ka viņa varētu ieinteresēt NA vēlētāju daļu. T. Linkaits arī ir paudis uzskatu, ka laiks ir nomainīt tos eiroparlamentāriešus, kas Briselē ir jau kopš 2004. gada, viņu vidū ir arī R. Zīle.
"Liāna Langa kā aktīva latviskās identitātes pārstāve Latvijas vārdu spēs nest labāk nekā kāds sens tēvzemietis vai LNNK biedrs,"
preses konferencē iepriekš teica T. Linkaits.
R. Zīle "Latvijas Avīzei" sacīja, ka mazas valsts pārstāvjiem, lai "Eiropas Parlamentā varētu ieiet autoritātes līmenī un izcīnīt kādu pozīciju", ir jānostrādā vismaz viens vai divi pilnvaru termiņi un ir svarīgi būt piederīgam kādai EP politiskajai partiju grupai. R. Zīle pārstāv Eiropas konservatīvo un reformistu grupu, kas viņu 2022. gadā izvirzīja augstajam EP viceprezidenta amatam.
Zināms, ka vairāki politiskie spēki, tostarp, JKP un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), vēl nav atraduši sabiedrotos Eiropā. EP viceprezidenti pārmaiņus vada arī sēdes, kas, piemēram, Strasbūrā notiekot no rīta līdz vēlam vakaram, un R. Zīle savu daļu vadot arī latviski, jo ir nodrošināts tulkojums. "Eiropā skan latviešu valoda, tā nav diskriminēta," uzsvēra R. Zīle. Tiem, kas apgalvo, ka EP deputāti neko nav izdarījuši, viņš atgādināja, ka EP deputāti par paveikto regulāri sniedz informāciju medijos, bet plašāks apkopojums būs publicēts gada beigās.
"Visi to varēs analizēt uz nebēdu. Un esmu gatavs ar visiem debatēt," piebilda R. Zīle.
Kandidātus sarindos iekšējā balsojumā
Liela daļa politisko spēku savas kārtis līdz janvāra vidum vēl neatklās. Tad varēs uzzināt arī to, ar ko būs beigusies iekšējā drāma "Jaunajā Vienotībā", kā par tajā notiekošo izsakās konkurenti. Līdz 8. janvārim ikviens "JV" biedrs var pieteikt savu kandidatūru EP vēlēšanām, pēc tam šīs personas vērtēs īpaši izveidota komisija, kurā ir arī Ainars Latkovskis. Viņš informēja, ka pēc izvērtēšanas kandidātus sarindos sarakstā, tāpēc vēl nevarot pateikt, kurš būšot tā līderis. Otra "JV" darba grupa sagatavos priekšvēlēšanu programmu.
Līdzīgu taktiku ir izvēlējušies arī "Progresīvie", kas kandidātus vērtēs vēl plašākā lokā, ko kampaņas vadītājs Mārtiņš Kossovičs nodēvēja par iekšējo referendumu. Viņš apstiprināja, ka Elīna Pinto, kura bija izvirzīta Valsts prezidenta vēlēšanās, varētu kandidēt uz EP. "Mēs viņu augstu vērtējam, un mums ir prieks, ka Elīna ir mūsu komandā," teica M. Kossovičs. Viņš nevarēja pateikt, vai sarakstā būs arī bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Neoficiāli zināms, ka M. Staķis, ar kuru "Latvijas Avīzei" sazināties neizdevās, lēmumu vēl nav pieņēmis, bet ir liela varbūtība, ka viņš kandidēs.
"Progresīvie" valdībā ir tuvi "JV" sabiedrotie, bet EP vēlēšanās redz "JV" kā nopietnākos konkurentus. Rīgā "Progresīvie" ir opozīcijā "JV" vadītajai domei. Šajā nišā par vēlētāju balsīm ar abiem politiskajiem spēkiem sacentīsies arī liberālā "Latvijas attīstībai". Viens no tās līderiem A. Pabriks uzsvēra, ka ir svarīgi katram apzināties, ko viņš varētu un vēlētos darīt EP. Viņam šķiet jocīgi, ka uz EP plāno startēt ministri, kas nesen apstiprināti amatā, jo "valsts atrodas kritiskā situācijā un viņiem būtu svarīgi kaut ko izdarīt Latvijā".
Smiltēns grūtas izvēles priekšā
"JV" kā konkurentu redz arī "Apvienoto sarakstu" ("AS"), kas plaši aktualizēja potenciālā "JV" saraksta līdera K. Kariņa lidojumus ar speciālajiem reisiem. Vēl nav zināms, kurš būs "AS" līderu trijniekā, jo to lielā mērā noteiks Edvarda Smiltēna lēmums. Viņš iepriekš ir atzinis, ka vislabāk jūtas Latvijas iekšpolitikā un redz iespējas te sevi apliecināt. No otras puses – ar E. Smiltēnu saraksta galvgalī "AS" varētu būt lielākas izredzes iekļūt EP, viņa svešvalodu (franču, angļu) zināšanas arī ir zināma priekšrocība, lai strādātu EP, uzskata kolēģi. Iespējams, izvēle varētu būt saistīta arī ar Evikas Siliņas ("JV") valdības pastāvēšanas ilgumu, bet to līdz kandidātu sarakstu iesniegšanai nevarēs prognozēt.
E. Smiltēns "Latvijas Avīzei" skaidri neatbildēja, ko plāno darīt. Viņam esot "iedots mandāts strādāt pie EP vēlēšanu kampaņas". Šajā statusā viņš esot uzrunājis cilvēkus, kas nav nevienā partijā. No citu politisko spēku pārstāvju teiktā zināms, ka
uzrunāto vidū ir arī "tvitera konvoja" dibinātājs un gada Eiropas cilvēks Latvijā Reinis Pozņaks, kuram piedāvājumu esot izteikušas vairākas partijas.
To vidū nav "JV", kuras sarakstā būs tikai "JV" biedri.
"AS" sarakstā būs arī vairāki Saeimas deputāti, bet uzvārdus E. Smiltēns pagaidām vēl nevarot atklāt. "Atrašanās Saeimā opozīcijā nenozīmē, ka tagad visi metīsies uz Eiropas Parlamentu," piebilda E. Smiltēns. Arī viņš bija neizpratnē par ZZS ministriem, kuri drīz pēc apstiprināšanas amatā jau gatavi pamest darbu valdībā un doties uz Briseli.
Uz EP pieteiks arī ministrus
ZZS līderis, zemkopības ministrs Armands Krauze apstiprināja, ka viņš un vēl vairāki ministri startēs EP vēlēšanās, jo, viņaprāt, esot jāvirza uz EP pieredzējušākie pārstāvji, kas var aizstāvēt Latvijas intereses. Krauze varētu būt viens no līderiem. ZZS ir bijusi EP pārstāvēta vienu reizi, kad no tās ievēlēja Ivetu Griguli. ZZS ir sadarbības līgums ar partiju "Gods kalpot Rīgai", kuru Saeimā pārstāv tās priekšsēdis Oļegs Burovs. Viņš informēja, ka "GKR" sarakstu EP vēlēšanās nepieteiks, bet, ja saņems piedāvājumu izvirzīt savu cilvēku ZZS sarakstā, tad šādu iespēju apsvērs. O. Burovs, kurš tagad vada Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, pats nekandidēs, jo "mēs koncentrēsimies uz pašvaldību vēlēšanām", ar ko jāsaprot Rīgas domes vēlēšanas.
Uz EP nestartēs arī "LPV" priekšsēdis Ainārs Šlesers un "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs, bet abi politiskie spēki plāno pieteikt sarakstus, kuros būs arī Saeimas deputāti.
O. Burovs informēja, ka "GKR" bijušais līderis Andris Ameriks, kas EP ievēlēts no "Saskaņas", nākamajās EP vēlēšanās vairs neplāno startēt. Otrs no "Saskaņas" ievēlētais eiroparlamentārietis ir bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš apstiprināja, ka varētu startēt atkārtoti. Arī "Saskaņa" sarakstu publiskošot janvāra sākumā. Tajā būšot pašvaldību deputāti no Rīgas, Liepājas un Jūrmalas.
"Saskaņa" uzvarēja Rēzeknes domes vēlēšanās, bet pēc partijas neveiksmes Saeimas vēlēšanās, tās vietējie domnieki tagad no amata atstādinātā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča vadībā izveidoja partiju "Kopā Latvijā". Tās līderis informēja, ka partija EP vēlēšanās nevar piedalīties. Lai gan "Kopā Latvijai" dibināšanas kongress notika aprīļa sākumā, oficiāli reģistrēta tā ir tikai vasaras vidū. Lai piedalītos EP vēlēšanās, partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām.
Kāda būs vēlētāju aktivitāte?
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek vienu reizi piecos gados.
- Iepriekšējās EP vēlēšanās 2019. gada 25. maijā nobalsoja 474 390 jeb 33,5% vēlētāju.
- Vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās vienmēr ir bijusi zemāka, "Latvijas Avīzei" atzina arī sabiedrības domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Taču politisko spēku izredzes viņš vēl neņemas prognozēt, kamēr nav zināmi sarakstu līderi – EP vēlēšanās personību faktors esot ļoti svarīgs, jo vēlētāji vērtēšot, vai izvirzītie cilvēki ir gudri, vai nedarīs kaunu Latvijai un vai ir iederīgi EP, kur ir specifiskas prasības. Vēlētāju aktivitāti un arī rezultātu varot ietekmēt partiju ieguldījumi kampaņās, kurām tagad ir pieejams lielāks valsts budžeta finansējums. "Daudz ko var ietekmēt tas, cik partijas gatavas tērēt kampaņai un kuram savam biedram tās plāno nodrošināt izdevušos dzīvi," atzina A. Kaktiņš.
