Polijas valdošās koalīcijas partijas turpina diskusijas par stingrā abortu likuma liberalizēšanu, lai arī pašlaik nav skaidrs, vai pārskatāmā nākotnē politiķiem izdosies vienoties par kopīgu redzējumu, ko atbalstītu parlamenta vairākums.

Koalīcijā nav vienprātības

Pašreizējā koalīcijā ietilpst centrisko partiju apvienība "Pilsoniskā koalīcija", kreisā spārna apvienība "Kreisie" un centriski labējā apvienība "Trešais ceļš". Pirms pagājušā gada oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām "Pilsoniskā koalīcija" un "Kreisie" atbalstīja abortu likuma liberalizēšanu, savukārt "Trešā ceļa" nostāja ir daudz piesardzīgāka. Šī ir konservatīvākas ievirzes apvienība, kuras politiķi ir runājuši par abortu jautājuma nodošanu lemšanai referendumā. Pēc vēlēšanām bijusī opozīcija nākusi pie varas, tomēr abortu jautājumā joprojām nav izdevies pavirzīties uz priekšu. Gan "Kreisie", gan arī "Pilsoniskā koalīcija" parlamentā iesniedza atsevišķus likumprojektus, kas ir diezgan līdzīgi un paredz atļaut abortu veikšanu līdz 12. grūtniecības nedēļai, bet noteiktos gadījumos šādu iespēju paredzot arī vēlāk. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka šādam priekšlikumam sabiedrībā ir atbalsts, norāda izdevums "Politico". "Kreisie" arī rosinājuši atcelt pašlaik spēkā esošo aizliegumu sniegt palīdzību sievietei grūtniecības izbeigšanā. Lai arī pati sieviete grūtniecību ir tiesīga izbeigt, citi viņai palīdzību sniegt nedrīkst. Par šī punkta pārkāpšanu draud kriminālatbildība.

Polijā stingri abortu ierobežojumi ir spēkā jau trīs gadu desmitus. 1993. gadā tika pieņemts likums, kas abortus atļāva tikai tad, ja grūtniecība iestājusies izvarošanas vai incesta gadījumā, ja ir konstatēti augļa defekti vai arī ir apdraudēta grūtnieces dzīvība vai veselība. 

Polijā pie varas no 2015. gada līdz pagājušā gada nogalei bija nacionāli konservatīvā partija "Likums un taisnīgums", kuras valdīšanas laikā abortu likums tika padarīts vēl stingrāks. 

2020. gadā Polijas Konstitucionālā tiesa aizliedza veikt abortu arī tajos gadījumos, kad konstatēti augļa defekti. Izdevums "Foreign Policy" norāda, ka vairākums abortu līdz tam Polijā tika veikti tieši šī iemesla dēļ. Stingro ierobežojumu dēļ daudzas Polijas sievietes abortu veikt dodas uz ārzemēm. Daļā sabiedrības sašutumu izraisījuši arī gadījumi, kad ārsti atteikušies grūtniecēm veikt abortu, lai arī viņām bija radušās medicīniskas komplikācijas, kas likuma ietvaros ļautu pārtraukt grūtniecību. Zināmi gadījumi, kad grūtnieces šādos gadījumos mirušas.

Domā par pirmo soli

Lai arī visi trīs koalīcijā pārstāvētie politiskie spēki ir vienojušies, ka 2020. gada papildu ierobežojumi abortu veikšanai ir jāatceļ, vairāki "Trešā ceļa" politiķi ir rosinājuši turpmāku likuma liberalizēšanu nodot izlemšanai referendumā. Šī apvienība savu likumprojektu abortu jautājumā parlamentā iesniegusi nav. Polijas parlamenta spīkers Šimons Holovņa, kurš pārstāv "Trešo ceļu", rosinājis visus valdošās koalīcijas priekšlikumus izskatīt īpašā komitejā, kas pēc tam balsošanai parlamentā varētu virzīt jau kopīgu koalīcijas likumprojektu. Tikmēr Polijas premjerministrs Donalds Tusks, kurš vada "Pilsonisko koalīciju", aicinājis "Trešā ceļa" līderus "spert drosmīgus soļus uz priekšu". Pārliecināt koalīcijas partnerus cer arī citi politiķi. 

"Mana partija un "Kreisie" iestājas par abortu likuma liberalizēšanu un palīdzības dekriminalizēšanu. 

Es zinu, ka daudzas "Trešā ceļa" deputātes ir līdzīgās domās, tāpēc mēs mēģināsim pārliecināt neizlēmušos," intervijā izdevumam "Politico" paziņoja "Pilsoniskās platformas" deputāte Monika Rosa.

Ideoloģiski neviendabīgās koalīcijas iespējas panākt abortu likuma mīkstināšanu mazina arī fakts, ka Polijas prezidenta amatā ir konservatīvās nometnes pārstāvis Andžejs Duda, kurš ir tiesīgs uzlikt veto parlamenta pieņemtajiem likumiem un līdz šim ir iestājies pret abortu likuma liberalizēšanu. Polijā tomēr nākamā gada maijā notiks prezidenta vēlēšanas, un abortu tiesību aizstāvji cer pēc tām prezidenta amatā ieraudzīt viņu interesēm draudzīgāku politiķi. "Mums ir nedaudz vairāk par gadu, līdz amatā stāsies jaunais prezidents, un šajā laikā mums ir jāietekmē domāšana mūsu rindās," "Politico" norādīja Rosa.

Tikmēr sieviešu tiesību organizācijas "Abortu zvaigžņu komanda" aktīviste Justīna Vidžiņska norādījusi, ka "īstā problēma" ir tieši "Trešais ceļš" un šīs apvienības līderi Holovņa un Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, kuri iestājas pret izmaiņām likumā. Pirms gada Varšavas tiesa nosprieda, ka Vidžiņska ir vainīga par palīdzību aborta veikšanā, un viņai tika piespriesti astoņi mēneši sabiedriskajos darbos. 

Tuska valdībā tiek runāts par to, ka palīdzības dekriminalizēšana abortu veikšanā šobrīd varētu būt solis uz priekšu, ja par citām reformām šajā jautājumā koalīcija vienoties nespēj.

"Tas varētu būt pirmais solis, un mēs pēc prezidenta vēlēšanām varētu atgriezties pie debatēm par liberalizēšanu un abortu atļaušanu līdz 12. nedēļai," paziņojusi Polijas vienlīdzības ministre Katažina Kotula. Tikmēr diskusijas par abortiem varētu ietekmēt aprīlī gaidāmās pašvaldību vēlēšanas. Tusks atzinis, ka vēlēšanu tuvošanās varētu mazināt iespējas drīzumā sarīkot balsojumu parlamentā par grozījumiem abortu likumā. "Būtu slikti, ja diskusijas par abortiem noteiktu to, kas kļūs par mēru," paziņoja Tusks, norādot, ka vietvaras par šiem jautājumiem nelemj. "Tādēļ diez vai mēs līdz aprīlim par to balsosim," piebilda premjers.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.