Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā kandidēs 272 personas no 16 partijām. Ar kandidātu sarakstiem un partiju programmām var iepazīties vietnē: epv2024.cvk.lv. Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvēs 9 deputāti.
Katra pilsoņa pienākums ir izdarīt savu izvēli 8. jūnijā gaidāmajās vēlēšanās. To, kāpēc tas ir tik svarīgi, jautājām ekspertiem un viedokļu līderiem.
Edgars Rinkēvičs, Valsts prezidents:
– Lai arī Eiropas Parlamenta darbs var šķist tāls, tomēr Latvijai šobrīd tas ir būtiski divu apstākļu dēļ, proti, Latvijas un Eiropas drošības stiprināšana gan Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ, gan citu apdraudējumu novēršanai. Otrkārt, saistībā ar daudzu Eiropas Savienības likumu pieņemšanu, kas skar mūsu individuālo dzīvi, kā arī Eiropas Savienības budžetu, dažādus regulējumus ekonomikai un sociālajai politikai, un labākai mūsu dzīves kvalitātei.
Aptauja
Vai piedalīsies Eiropas Parlamenta vēlēšanās?
Neaizmirsīsim, ka Eiropas Parlaments kopā ar Eiropas Savienības Padomi ir lēmumu pieņēmēji. Vēlētāji var izšķirt, kādi būs Eiropas Parlamentā pārstāvētie deputāti, kuriem viņi uzticas – pieredzes, ideju, personības vai kādu citu iemeslu dēļ, vai arī būs ievēlēti cilvēki, kuri savu laiku Eiropas Parlamentā pavadīs nelietderīgi.
Domāju, ka pašreizējais partiju un kandidātu piedāvājums ir tāds, kas var pārstāvēt dažādu viedokļu, pārliecību un ideoloģiju cilvēkus.
Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīsies neliels cilvēku skaits, deputāti joprojām pārstāvēs Latviju, taču nebūs sadzirdama visas Latvijas balss.
Kristīne Saulīte, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja:
– Piedalīšanās vēlēšanās ir visspēcīgākais veids, kā ikviens balsstiesīgs indivīds var izteikt savu gribu. Nereti cilvēki saka, ka nezina, par ko balsot, vai atrunājas ar frāzi, ka tur visi vienādi. Tā gluži nav. Katrai partijai ir savas programmas, savi cilvēki, un ir svarīgi pirms vēlēšanām iepazīties ar partiju redzējumu. Pat ja kandidātu vidū neizdodas atrast savus favorītus, ir svarīgi izvēlēties kaut vai mazāk netīkamāko partiju. Pretējā gadījumā atdodam iespēju kādam citam, kurš, iespējams, ir ar diametrāli pretēju viedokli.
Būtībā tas nozīmē – neejot uz vēlēšanām, tiek ļauts citiem izdarīt izvēli paša vietā.
Pašvaldību vēlēšanas parasti cilvēkiem vieglāk sasaistīt ar savu ikdienas dzīvi, jo viss, kas saistīts ar norisēm pašvaldībā un tuvējā apkaimē, uzrunā ļoti tieši. Saeimas vēlēšanu kontekstā savukārt vēlētājiem ir būtiski, kurp visa Latvija tiek virzīta un vadīta. Un it kā jo tālāk no mājas sliekšņa ir vēlēšanu subjekts, jo mazāk saistām to ar sevi. Taču, neraugoties uz to, ka Eiropas Parlamenta galvenais centrs atrodas Briselē, jāpatur prātā, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības. Mums ir dota iespēja ievēlēt deviņus cilvēkus, kuri pārstāvēs mūsu valsti Eiropā. Savā ziņā tā ir pat lielāka atbildība, jo kandidāti, kuri tiks ievēlēti Eiropas Parlamentā, runās mūsu valsts un ikviena vēlētāja vārdā. Tāpat vērts padomāt par ikdienišķām lietām un procesiem mums visapkārt, kas realizēti ar Eiropas Savienības finansējumu. Arī tas ir veids, kā Eiropas Parlamenta lēmumi skar mūs visus tieši un vietējā mērogā. Tāpēc aicinu katru rūpīgi iepazīties ar partiju programmām un sekot līdzi debatēm publiskajā telpā.
Marta Rībele, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja:
– Dalību vēlēšanās bieži dēvē par pilsoņa pienākumu, taču es uzskatu, ka tā drīzāk ir privilēģija. Tepat mums kaimiņos ir valstis, kurās vēlēšanās gan var piedalīties, taču neko izvēlēties tajās nav iespējams. Latvijā mēs 8. jūnijā varēsim izvēlēties starp 16 sarakstiem un vairāk nekā 270 kandidātiem. Cilvēki, kurus ievēlēsim, lems par Eiropas likumiem, sākot ar Eiropas Savienības budžetu un atbalstu Ukrainai un beidzot ar tik ikdienišķām lietām kā nekavējoties izpildīti pārskaitījumi no konta vienā bankā uz citu banku. Aptuveni 80% Latvijas likumu tiek pieņemti, balstoties uz Eiropas Savienības lēmumiem.