18 °C
Kas gan mūsdienās var būt vēl svarīgāks par drošību, kad redzam, kā Krievija karo Ukrainā un Izraēla cīnās pret "Hamās" teroristiem Gazā? Ar drošību saistītus jautājumus šā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmās priekšplānā izvirza arī vairums no sešpadsmit Latvijas politiskajām partijām. Ar kādiem līdzekļiem politiķi sola nosargāt Eiropas Savienības, tostarp mūsu valsts, brīvās debesis?
Par spīti Baltijas valstu un Polijas ilgstošiem un pastāvīgiem brīdinājumiem par Krievijas iespējamo agresiju, vairums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu to neņēma nopietni. Bija taču ērti dzīvot ar iedomu, ka ar Vladimiru Putinu var visu sarunāt, turklāt izveidojās tik izdevīgas ekonomiskās saites gan valstu, gan privātā līmenī, kaut vai atceroties bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera amatu Krievijas koncernā "Rosņeftj".
Jāatzīst, ka Krievija darbojās viltīgi un ar vērienu, uz gāzes un naftas produktu "adatas" uzsēdinot arī tos, kas aicināja tai neuzticēties.
Mūsu austrumu kaimiņš, pateicoties augstajām cenām, par kādām Eiropa pirka energoresursus, brangi nopelnīja. "Krievija ir mierīga tikai tad, kad tai nav naudas. Kad nauda parādās, tā sāk karot," ar dzirdētu atziņu dalās eiroparlamentārietis Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"), kurš EP vēlēšanās startē arī šogad.
Par nopietniem trauksmes signāliem netika uztverti bruņoti iebrukumi Čečenijā, Dienvidosetijā un Abhāzijā, Kalnu Karabahā, arī 2014. gadā Krievijas uzsākto karu ar Ukrainu un Krimas okupāciju eiropieši diezgan ātri "norija". Bet Putins kā jebkurš bandīts šādu reakciju uztvēra par zaļo gaismu turpinājumam, kas sekoja 2022. gada 24. februārī ar pilna mēroga iebrukumu ukraiņu zemē.
Krievijas karš Ukrainā nesaudzīgi atklāja ES drošības un aizsardzības politikas vājās vietas, un kura gan cita, ja ne Eiropas Parlamenta uzdevums ir to labot un nostiprināt. No Latvijas partiju programmām vairākās ir līdzīgs skatījums par nepieciešamību palielināt ES, tostarp Latvijas, militāro jaudu, attīstot arī munīcijas ražošanu, kā arī ES ārējo robežu stiprināšanā piesaistīt kopējos līdzekļus, nevis atstāt to galvenokārt katras dalībvalsts ziņā. Uz plašāku sarunu tika aicināti partiju pārstāvji, kuru programmas apliecina vienotu mērķi – nosargāt ES un mūsu valsts drošību un vērtības.
Ar vienu roku Ukrainai, otru – Krievijai?
Uzrunāto partiju pārstāvji visi kā viens ir Ukrainas pusē – gan par nepieciešamo atbalstu, tostarp militāro, lai uzvarētu Krieviju, gan uzņemšanu ES, tomēr reālpolitika rāda arī ko citu.
Kā liecina "Eurostat" dati, kopš kara sākuma Krievijas preču apgrozījums ES ir krietni samazinājies, kas galvenokārt saistīts ar energoresursu importa ievērojamu samazinājumu, tomēr nabas saite ar agresorvalsti nav pārrauta. Lai gan Latvija ir pirmā ES, kura aizliegusi ievest Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produktus – augļus, dārzeņus, graudaugus un lopbarības produktus –, joprojām caur mūsu valsti tiek vesti Putina graudi, savukārt pie viņa ceļo, piemēram, mangāna rūda, ko izmanto ieroču izgatavošanai. Kā tad sanāk – ar vienu roku palīdzam Ukrainai, ar otru – Krievijai? Un šis jautājums skar ne tikai Latviju.
Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība") skaidro, ka ļoti daudzām dalībvalstīm joprojām pastāv dažādas sadarbības formas un pat ekonomiskā atkarība no Krievijas, piemēram, Austrijai un Itālijai enerģētikā u. c. "Te ir runa arī par darba vietām, jo, pilnībā un krasi pārtraucot sadarbību, rodas bezdarbs un ir potenciāls politiskajai destabilizācijai. Arī Latvijā, piemēram, "Lauma" (SIA "Lauma Fabrics") 80% produkcijas sūta uz Krieviju un Baltkrieviju, un tad iedomājieties, kas notiks, ka vienā dienā imports apstājas."
