Patiesa, maldinoša un dezinformējoša — informācijas dažādās sejas

Vairāk nekā 50% no pašlaik internetā pieejamā jaunradītā satura ir mākslīgā intelekta veidota, liecina digitālā mārketinga uzņēmuma Graphite.io dati.

Starp tiem ļoti daudz ir tādu, kas apzināti veidoti sabiedrības viedokļa ietekmēšanai kādā jautājumā, tostarp – arī par lauksaimniecību. Jūnija izskaņā Eiropas Komisija (EK) mediju pārstāvjus no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm aicināja uz semināru "Kopīga uzticamas informācijas veidošana lauksaimniecībā".

Sastopot mediju kolēģus no Īrijas, Polijas, Spānijas, Bulgārijas, Čehijas, Ungārijas, Rumānijas, Beļģijas un Slovākijas, pārliecinos, ka aizvien visi sastopamies ar līdzīgām problēmām – sabiedrības nespēju/nevēlēšanos iedziļināties informācijas avotos, kurus tie patērē, kas, savukārt, kā politiķiem, tā dažādām ieienteresētām organizācijām un grupām ļauj izplatīt maldinošu informāciju, bet reizēm arī – dezinformāciju. Ar ko tās abas atšķiras?

Termins -maldinoša informācija apzīmē nepareizu informāciju, kas izplatīta bez nolūka maldināt — cilvēks pats tic tam, ko stāsta. Piemēram, Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO) dokumentējusi, ka 2024. gada zemnieku protestu laikā, kas Latvijā notika 16 pilsētās, strauji izplatījās vairāki nepatiesi apgalvojumi: ES it kā importē toksisku pārtiku, kas neiziet fitosanitāro kontroli un it kā ir legalizējusi mākslīgās gaļas pārdošanu, turklāt - zemnieku protesti tika attēloti kā vienota ES lauksaimniecības "sabrukuma" pierādījums. 

Savukārt termins dezinformācija apzīmē apzināti un mērķtiecīgi izplatītu nepatiesu informāciju — ar nolūku maldināt. Piemēram, pētnieciskais centrs Re:Baltica dokumentējis, ka vairāku Eiropas valstu labējās populistiskās partijas pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām apzināti izplatīja vēstījumu, ka ES Zaļais kurss "iznīcinās lauksaimniecību" un novedīs pie pārtikas trūkuma — zinot, ka tas nav patiess, taču mērķtiecīgi izmantojot zemnieku reālās ekonomiskās bažas kā politisku instrumentu vēlētāju mobilizācijai.

Interesanti melīgas informācijas piemēri ir arī citās ES dalībvalstīs. Pirms jau minētajām EP vēlēšanām, Slovākijas sociālajos medijos parādījies naratīvs, ka, lai mazinātu CO2 ietekmi, ES grib piespiest izkaut liellopus, kā arī – stratēģijas “No lauka līdz galdam” ietvaros gaļu un pienu aizstāt ar tārpiem un insektiem.

Tikmēr Bulgārijā kādam bijis izdevīgi izplatīt ziņu, ka viss valstī nopērkamais medus ir viltots un to nevajadzētu pirkt. Paši žurnālisti iegādājušies dažādu medu, aiznesuši pārbaudei uz neatkarīgu laboratoriju un saņēmuši atbildi – visi testētie paraugi ir īsts medus. “Būtiskākais ir tas, ka neviens no šo ziņu izplatītājiem, arī neviens no mūsu aptaujātajiem cilvēkiem pats nebija iegādājies vai pārbaudījis medu, bet cītīgi dalījās ar šo ziņu,” norāda “AgrigateMedia” žurnāliste Hristina Vasiļeva (Hristina Vasileva). Interesanti, ka sociālajā vidē Bulgārijā ceļo arī apgalvojumi, ka valstī nav fiksēts Āfrikas cūku mēris vai Zilās mēles slimība liellopiem tādēl, ka tā nav ES dalībvalsts. Tāpat izrādās, ka karš Irānā veicinot protestus Īrijā par degvielas cenu pieaugumu.

Skaidrojot Merkusora līguma ietekmi un arī tā radītās iespējas, ļoti daudz naidīgu komentāru, arī autoru privātajos kontos, no sabiedrības saņēmuši Īrijas žurnālisti, jo šīs valsts lauksaimnieki esot apsēsti ar domu par līguma absolūti negatīvo ietekmi .

Savukārt Rumānijā ikgadēja tēma, teju vai naida kurināšanas līmenī ir – kartupeļi. Cilvēki sociālajos tīklos sašutuši diskutējot, ka vietējam zemniekam neesot iespēju izaudzētos kartupeļus realizēt, jo tirgu pārpludinot Polijas kartupeļi. “Taču rumāņiem pat nav tik daudz zemes, lai izaudzētu valstī nepieciešamo kartupeļu apjomu,” skaidro medija “Revista Ferma” žurnālists Daniels Plaijasu (Daniel Plaiasu).

Pēc visa iepriekšminētā Paolo Cezarīni (Paolo Cesarini), Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) izpildvaldes priekšsēdētājs, kurš pārrauga darbu cīņā pret dezinformāciju ES uzsvēra, ka būtiski ir apzināties arī globālas dezinformācijas lokālo ietekmi: “Ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek radīts daudzveidīgs, bieži maldinošs un melīgs saturs, tādēļ ir būtiski saprast, kas veido šo ekosistēmu jeb – kurš ir tas, kas aiz tā visa stāv, kāds ir vienojošais motīvs dažādājos vēstījumos.”

Ļoti aktīva dažādas dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatīšanā par ES dalībvalstīm pašlaik ir Krievija. Tādēļ ikvienam pieejama vietne: euvsdisinfo.eu, kurā apkopota ES Ārējās darbības dienesta uzturēta datubāze ar vairāk nekā 17 000 dokumentētu Kremļa dezinformācijas gadījumu, tostarp lauksaimniecības un pārtikas jomā.