Zaļā Latvija. Saules enerģija privātmājās: ekonomiskie vienādojumi

"Uz saimnieciskajām lietām raugoties ar izpratni, labi saprotam – neto uzskaites sistēma mikroģenerācijas īpašniekiem mājsaimniecībās bija tik garšīga, ka ilgtermiņā valsts to nevarēja atļauties.

Faktiski tas pats vērojams arī citur Eiropā, neviena valdība to nav spējusi ilgstoši noturēt, un kaut kādā brīdī arī zaļā pāreja jāpārslēdz uz tirgus mehānismiem. Tomēr Latvijā, iespējams, tas notika mazliet par ātru, jo vismaz mājsaimniecību segmentā saules enerģijas izmantošanā ES mērogā joprojām esam pašās beigās," vērtē Mārtiņš Zemītis, kurš savās mājās saules enerģiju ražo kopš 2020. gada.

Pastāv uzskats, ka no saules paneļiem iegūtā enerģija arī Latvijā kļuvusi par vienu no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt elektrības rēķinus un iegūt enerģētisko neatkarību. Saules paneļu elektrostaciju (SES) risinājumus tieši mājsaimniecībām rentablus padara Klimata un enerģētikas ministrijas un Vides investīciju fonda administrētā līdzfinansējuma programma, kas uzsākta 2022. gada martā, pēc tam vairākkārt papildināta un pagarināta.

Relatīvi izdevīgu SES uzstādīšanu padara arī tās sistēmu tehnoloģiju cenas, kas pēdējo gadu laikā atsevišķās pozīcijās samazinājušās pat par 30%. Kaut gan šie rādītāji un cenas globālo notikumu iespaidā mūsdienu pasaulē mēdz mainīties tik strauji, ka ar tiem pat viena projekta realizācijas periodā īsti rēķināties nevar. Lai nu kā, tomēr arī Latvijā zināma pieredze par SES uzstādīšanu un lietošanu jau ir uzkrāta, tādēļ "Latvijas Avīze" mēģināja nofiksēt, kāds noskaņojums šajā jomā valda šovasar.

Mājas "ģenētiskajā kodā"

"Kad radās doma par savu dzīvojamo māju un sākās tās projektēšana, tās DNS jau bija ielikts, ka ģimenes māja būs energoefektīva, zaļa un būvēta, iespējami daudz izmantojot vietējos materiālus. Līdz ar to jaunākās tehnoloģijas bija ieliktas projekta ģenētiskajā kodā, ieskaitot saules paneļus kā enerģijas avotu," atceras Mārtiņš Zemītis.

Viņa mājas projekts tapis 2016. gadā, tā uzbūvēta 2019. gadā un saules paneļi uzstādīti 2020. gadā – divus gadus pirms valsts atbalsta programmas palaišanas un pirmā SES "buma" perioda Latvijā.

"Savu mikroģenerāciju uzlikām pirms valsts atbalsta, jo arī tad "Elektrum" bija diezgan labs piedāvājums – piecu gadu nomaksa, bezprocentu kredīts un citi labumi. Vispirms izrēķinājām, cik enerģijas mājsaimniecībai būs nepieciešams, un uzlikām 32 paneļus ar kopējo jaudu 10,4 kilovatstundas. Pirmos gadus ar to faktiski arī pietika – cik saražojām, tik arī patērējām. Tolaik spēkā bija neto sistēma, manuprāt, ļoti izdevīga – norēķinos ar "Sadales tīklu" un "Elektrum" darbojas princips kilovats pret kilovatu, visu saražoto paši arī varam izmantot. Visiem, kuri mājsaimniecībās SES uzstādīja līdz 2024. gada maijam, tā joprojām ir un būs spēkā līdz 2029. gada beigām.

Līdz ar to manā gadījumā "Sadales tīkls" darbojas kā enerģijas virtuālais akumulators brīžos, kad mājās saražoto elektrību paši neizmantojam. Savukārt vakaros vai ziemas mēnešos, kad paneļi ražo maz, par piegādāto elektrību norēķināmies ar uzkrātajiem kilovatiem," neto sistēmas priekšrocības skaidro Mārtiņš.

Šobrīd ar savu paneļu saražoto enerģiju viņš gan vairs varot nodrošināt tikai apmēram 85% no mājas kopējā elektrības patēriņa, jo apkures, rekuperācijas un citām ar zaļo enerģiju darbināmām sistēmām pievienojusies arī elektromašīnas uzlāde, mājas SPA, elektroritenis un citas ierīces.

Vai saimnieks domā, kā papildināt savu mikroģenerāciju un tādā gadījumā pretendēt arī uz tagad pieejamo valsts atbalstu? Domājot gan, bet viņa gadījumā tā vairs jau nebūtu mikroģenerācija, būtu jāpārslēdz iepriekšējie izdevīgie līgumi. Tādēļ šobrīd esot doma nevis par papildu jaudām, bet elektrības patēriņa samazināšanu, lai iekļautos tajā, ko tagad var saražot.

Saules paneļu elektrostaciju uzstādīšanu mājsaimniecībām rentablu padara valsts atbalsts un sistēmu tehnoloģiju cenas, kas pēdējo gadu laikā atsevišķās pozīcijās samazinājušās pat par 30%.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Pieredze pozitīva, taču…

"Uzstādot saules paneļus, rēķinājām, ka tie atmaksāsies 5–6 gados. Līdz ar to ieguldījums šobrīd faktiski ir jau atmaksājies. Kopumā varu teikt, ka manā gadījumā no idejas, uzlikšanas un lietošanas līdz šim brīdim izmantošana viscaur ir bijusi pozitīva. Paveicies arī ar to, ka manu SES nav ietekmējušas dabas kataklizmas, piemēram, krusa," secina Mārtiņš.

Tiem, kuri par savu mikroģenerāciju vēl tikai domā, viņš no savas pieredzes, pirmkārt, ieteiktu rūpīgi paskatīties uz savas mājsaimniecības elektrības patēriņu un objektīvi izvērtēt, kādas jaudas staciju būvēt. Tikpat svarīgi novērtēt īpašuma atrašanos un izvietojumu, ieklausīties speciālistu ieteikumos, kur un kā paneļus izvietot. Uz jumta vai zemes, kur un kā paneļiem efektivitāte būs lielākā. Pat ja neesi enerģētiķis, vislabāk to zināšot jomas inženieri. Ne mazāk būtiska esot arī uzticamu iekārtu pārdevēju un uzstādītāju izvēle, lētākie piedāvājumi, visdrīzāk, pēc tam nebūšot tie izdevīgākie.

"Ar saviem paneļiem gadā vidēji saražoju 10 megavatstundas, taču patērējam līdz 13 megavatstundām. Ietaupījums elektrības rēķinos ir vērā ņemams. Taču, lai nodrošinātu pašpietiekamību, ir vēl kur piedomāt. Mums ir monokristāliskie paneļi, tiem jākalpo vismaz 25 gadus, ražotāja paredzētais nolietojums tiem ir pavisam neliels. Kamēr spēkā ir neto sistēma, pašu baterijas uzstādīšanas atmaksāšanās periods būtu ļoti garš, tomēr par to noteikti būs jādomā 2029. gadā," nākotnes scenārijus apsver Mārtiņš. Vienlaikus atzīstot, ka tagad spēkā esošā neto norēķinu sistēma, kad elektrību saražo, pārdod tīklam un atkal pērk par biržas cenu, klientam tomēr ir mazāk izdevīga: ražo dienā, kad saule spīd visiem, enerģijas daudz un cena par to maza, taču izmanto pārsvarā vakaros un ziemā, kad elektrība dārga. Līdz ar to arī jauna SES izveides atmaksāšanās periods kļūstot garāks, kas privātmājās jaunu staciju veidošanu sabremzē.

Mārtiņš Zemītis savu darba karjeru veidojis saistībā ar starptautiskajām institūcijām, šobrīd darbojas kā Eiropas Parlamenta administratīvais menedžeris, līdz ar to viņš labi pārzina jomas tendences Eiropas mērogā.

"Sākotnējā fāzē, lai SES kustību iekustinātu arī Latvijā, neto sistēma bija nepieciešama, tā arī nostrādāja. Ja paskatāmies uz līknēm 2019. gadā, var teikt, mums šajā ziņā vispār nebija nekā, ar saules paneļiem saražojām kādas 5000 megavatstundas. Šogad Latvijā ar SES ražo jau vairāk par miljons megavatstundām! Skaidrs, ka lielāko daļu no apjoma dod lielie, industriālie saules parki, taču nozīmīgs ir arī mājsaimniecību SES pienesums.

Izaugsme it kā bija strauja, taču arī ar to joprojām esam pēdējie pat Baltijas mērogā. Latvijā ir apmēram 290 000 privātmāju, un ar saules paneļiem vai kolektoriem aprīkotas 24 000 mājsaimniecības, kas būtu aptuveni 7%. Salīdzinājumam: Igaunijā ar SES aprīkotas 90 000 privātmājas, Lietuvā 140 000. Eiropas mērogā līdere šajā jomā ir Nīderlande, kur saules paneļi faktiski ir katrai otrajai mājai, savukārt Vācijā tie uzstādīti 35–40% māju. Līdz ar to Latvijā mēs šajā ziņā vēl joprojām esam sākuma fāzē, bet pirms diviem gadiem notikusī pāreja no saražotā neto uzskaites uz eiro norēķiniem SES ekonomisko vienādojumu privātmājās, protams, maina," saka Mārtiņš Zemītis.

Kas joprojām patīk

"Klientiem ļoti patīk, ja SES iekārtu piegādātājs un uzstādītājs piedāvā arī atlikto maksājumu – stacijas īpašnieks maksā tikai starpību, kas veidojas no projekta kopsummas un valsts atbalsta par to," pieredzē dalās Verners Muižzemnieks, būvnieks, saules paneļu montētājs, faktiski – visdaris, kā pats sevi mēdz dēvēt saistībā ar SES izveidošanu Latvijas apstākļos.

SES privātmāju segmentā viņš sācis darboties pirms diviem gadiem – tieši tad, kad stājušās spēkā izmaiņas norēķinu sistēmā par saražotajiem kilovatiem un veikti papildinājumi valsts atbalsta programmā. Būtiskākie no tiem: finansiāls atbalsts paredzēts arī enerģijas uzkrāšanas baterijas iegādei, tāpat paredzēts līdzfinansējums saules paneļu un citu zaļās enerģijas iekārtu uzstādīšanai arī daudzdzīvokļu ēkām un energokopienām, kā arī citi.

Verners Muižzemnieks – visdaris saules paneļu sistēmu uzstādīšanā, "bruņojies" ar instrumentu kastēm pirms kāpšanas uz kārtējā klienta mājas jumta. Viņš pēc pieredzes zina stāstīt, ka paneļu izvietošana uz jumta tomēr ir izdevīgāka nekā uz zemes, jo neprasa papildu izdevumus un darbu atbalsta konstrukciju izveidošanai.

Foto: Ilmārs Randers / Latvijas Mediji

Jaunajā saražotās enerģijas norēķinu ērā Muižzemnieks jau piedalījies nepilnu simts saules mikroģenerācijas staciju izveidē, diezgan labi pazīst šo segmentu un ir gatavs par savu pieredzi pastāstīt.

"Klienti dažādi – kā jau cilvēki. Kopējā informētība par mikroģenerācijas iespējām pieaug, arvien vairāk jau ir ar priekšzināšanām. Nereti tas gan nospēlē pretēju efektu: iedomājas daudz, bet zina tikai kaut ko.

Mans pirmais jautājums klientam parasti ir par to, cik daudz elektrības mājsaimniecība patērē. Jo tas ir svarīgi arī tādēļ, ka valsts atbalsta programmā paredzēts – tikai 20% no saražotā privātmājas SES īpašnieks varēs nodot tīklam, 80% jāpatērē pašam, citādi atbalsts jāatmaksā. Pieredze rāda, ka reālajā dzīvē cilvēki tomēr vienmēr atrod veidus, kā šajos noteikumos iekļauties. Ja nenotērē paši, piemēram, ļauj uzlādēt elektroauto kaimiņam.

Līdz ar to paši populārākie iekārtu komplekti, ko esam piegādājuši un uzstādījuši, ir desmit kilovatstundu sistēmas. Jo par šādu komplektu var saņemt arī maksimāli pieejamo valsts atbalstu 6500 eiro apmērā, kurā iekļauts līdzfinansējums arī enerģijas uzkrāšanas baterijai," stāsta Verners Muižzemnieks.

Viņa pārstāvētā uzņēmuma piedāvājuma paketē ietilpstot saules paneļi, invertors un baterija, sistēmas montāža un tai nepieciešamie palīgmateriāli, transporta izdevumi, kā arī dokumentu sagatavošana klienta vietā valsts atbalstam. Klientu piesaiste un ikdienas mārketings notiekot caur interneta platformu, taču: 

"Labākā reklāma ir padarītie darbi un pasūtītāju atsauksmes, jo pārdodam un uzstādām ne tikai paneļu sistēmu, bet arī pieredzi par to, ka klientam faktiski nav nekādu rūpju un galvas sāpju, lai pēc tam to visu uzturētu," 

atzīst speciālists. "Esam gājuši cauri arī tādam periodam, kad klientu bija pārāk daudz, nespējām visus apkalpot, ņēmām papildspēkus, uzsākot sadarbību ar citiem paneļu uzstādītājiem. Taču bija vilšanās, jo daudzkārt nācās braukt un pārtaisīt. Varbūt tas izklausās jocīgi, bet tagad esam sapratuši, ka jāņem tik projektu, cik varam paveikt ar savas komandas spēkiem. Lai varētu izdarīt kvalitatīvi un vislabāk ar vienu piegājienu. Arī iekārtas necenšamies "iesmērēt" pašas lētākās vai dārgākās. Populārākie risinājumi joprojām tiek ievesti no Ķīnas, un godīga saruna atmaksājas vienmēr," atzīst Verners Muižzemnieks.

Vidējā projekta realizācijas cena ar visu pieslēgumu tīkliem populārākajiem SES komplektiem varot svārstīties no 11 500 līdz 13 000 eiro. Lētākie varianti esot uz ēku jumta. Izvietojums uz zemes iznākot dārgāk, jo atbalsta konstrukciju izveide no metāla vai cita materiāla to sadārdzina. Kad klients saprot, ka ar saņemto valsts līdzfinansējumu jaunu SES viņš faktiski var iegūt diezgan ilgi lietotas vieglās automašīnas vērtībā, ātri vien arī nolemj, ka jauna SES būvēšana ir izdevīga.

"Pieprasījums pēc SES arī privātmājās joprojām ir, un arī piedāvājums šim pieprasījumam, manuprāt, ir atbilstošs. Visi jau arī saprot, ka kopumā tā taču ir laba un perspektīva lieta. Saules paneļiem to lietošanas ilgums ir ap 30 gadiem. Lielākajai daļai paneļu ražošanas spēju kritums visā šajā ciklā noteikts tikai 10% apmērā. Tas gan vēl būtu vēl jāpiedzīvo arī praksē, taču domāju, ka vismaz Latvijā šis bizness vēl diezgan strauji plauks un attīstīsies vismaz līdz 2029. gadam – kamēr tam būs valsts atbalsts. Nav jau arī izslēgts, ka līdzfinansējuma programmas atkal pagarinās un papildinās," prognozē Verners Muižzemnieks.

Eksperta komentārs

Enerģētiskās neatkarības ignorance – Krievijas ietekmes rezultāts

Edmunds Zālīte, SIA "Saules grauds" īpašnieks.

Foto: Ilmārs Randers / Latvijas Mediji

Edmunds Zālīte, SIA "Saules grauds" īpašnieks, Saules paneļu ģenerācijas eksperts ar 30 gadu pieredzi: "Latvijas mājsaimniecību atpalicībai Eiropas kontekstā saules paneļu izmantošanā ir vairāki iemesli. Kā pirmo varētu minēt mūsu sabiedrības konservatīvo pieeju visam jaunajam – ja kāds grib, lai dara, mums tradīcija ir cita. Tērējam daudz un no tīkla, neko īpaši taupīt un mainīt negribam.

Saistībā ar atjaunīgās enerģijas ražošanu ik pa laikam redzam un dzirdam arī dažādus izdomājumus, ka zaļā enerģija sabiedrībai izmaksājot pārāk dārgi, nekādu labumu tā nedodot arī dabai. Tāpat izplatās dažādas sazvērestības teorijas, kuru avoti parasti atrodas Krievijā, un acīmredzot to ietekme tieši Latvijā pagaidām ir daudz lielāka nekā citur Eiropā.

Lai gan dzīvojam kaimiņos agresīvam kaimiņam, daļa sabiedrības joprojām labāk tic no turienes nākošajiem naratīviem, ka nav nekā labāka par fosilajiem energoresursiem. Tikmēr citās valstīs, kur apdraudējums ir nesalīdzināmi mazāks nekā mums, cilvēki ar daudz lielāku atsaucību izmanto iespējas, ko dod jaunās tehnoloģijas, lai nodrošinātu faktiski autonomu enerģijas padeves ciklu savās mājās, jo pēdējā laikā arī saules paneļu sistēmas liek tikai tādas, kurām ir nodrošināta uzkrāšana.

Manuprāt, tas ir Latvijas paradokss. Taču arī pie mums šī uztvere mainās, arvien vairāk cilvēku sāk redzēt izdevīgumu. Arī iespēju nopelnīt, jo mākslīgā intelekta rīki jaunākajās SES sistēmās to ļauj izdarīt arī tagadējā norēķinu modelī. Tāpat cilvēki redz arī to, ka lielvalstis domā tikai par savām interesēm, fosilo resursu un degvielas cenas kļuvušas neprognozējamas, līdz ar ko enerģētiskās autonomijas loma tikai pieaug. Tādēļ arī Latvijā SES būvēšana tikai paplašināsies un mājsaimniecībās turpināsies arī pēc 2029. gada."

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Foto: Publicitātes

"Zaļā Latvija".

Foto: Publicitātes